Laipni lūgti ģēnija pasaulē

Savulaik saviem bērniem gribēju sniegt maksimāli labāko no tā, ko sniedz kultūras iespējas Rīgā.
Lūk, bija kinolektoriji.
Slucka un Rietuma pat bija noorganizējušas īpašu kino lektoriju jauniešiem.
Tomēr neko no tā es saviem bērniem nodrošināt nespēju,jo maksa par lektorijiem bija vienkārši nenormāli dārga.

Aug mums paaudzes ar milzīgu aizu – izglītībā,veselībā, materiālajās iespējās.

Pats Fellīni man ir viena no manas kā eiropietes būtiskām daļām.

Fellīni bija viens no Rietumu pasaules kino ģēnijiem,par kuru drīkstēja runāt un kura
filmas drīkstēja rādīt.
M.Savisko Kino un mēs es vienmēr gaidīju,kā brīnumu.
Lūk, tagad sabiedriskajos medijos visā nopietnībā zemas raudzes izklaidi (samantas tīnas šovus) padara par notikumu, desmitiem ” speciālistu” stāsta kā šuj, kā vīlē tērpus, citi kā iestudē kustības, vēl citi kā pucē parūkas utt

Lūk, manā bērnībā – jā pareizajā ideoloģijas mērcē,bet tomēr rādīja un stāstīja ,kāpēc šī filma,šis režisors ir tik labi,ka ir jau dzīvais klasiķis. Kāpēc jāpievērš uzmanība tai vai šitai epizodei, tam vai šitam aktierim utt.
Kā tagad atceros Savisko frāzi – un tagad paskatīsimies šo fragmentu.
Paldies okupācijas laika kultūras cilvēkiem. Tā bija kultūrpolitika ne tikai pērkamo mākslinieku apkalpošanai, bet arī sabiedrības izglītošanai.

Manu sajūsmu noplicina zemiskā šovinista un valsts pamatu grāvēja kairiša pieminēšana

Esmu sev noteikusi,ka neko no viņa radītā es neskatīšos un nelasīšu. Neatbalstu cilvēkus,kuru patiesā vieta ir ja ne cietums,tad pārmācības nams vai vismaz kremlis maskavā. Lai brauc pie putina un tur pārtiek no saviem jūdasa grašiem