Banalitātes vārdi 5

Komentāri (5)

not mii 20.07.2020. 17.20

labs stāsts, paldies, nemaz nezināju, ka Paulam nepatika pomps un pašslavināšanās, varbūt attiecībā uz sugas brāļiem/māsām? tagad zināšu . Vienvārdsakot – kārtējā latviešu leģendārā persona, jo citādu jau nav.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > not mii 20.07.2020. 20.38

    Gaišu ceļu mūžībā aizgājējam Bankovskim, līdzjūtība tuviniekiem.
    Visu pārējo es uztveru un vērtēju kā palicēju sevis izcelšanu.
    Mums aizgājējs būtu jāvērtē kā literāts un kultūras darbinieks un tikai. Par viņu kā
    cilvēku, lai spriež tie, kas viņu personīgi pazina. To nespējam, tad nu katrs pēc savas histērijas vai nekaunības pakāpes miesai neatdziestot jau sludina tiesu.

    Par Andreju Žagaru jau arī gari un gauži izteicās ” zinātāji”. Ikstena pat izteica mājienu, ka bez ievērības nevar atstāt viņ personīgo dzīvi. Par to jāraksta. Kaut gan – nekur nav neviena kaut jel cik nopietna izvērtējuma par viņa devumu un vietu mūsu kultūrvēsturē.

    Esam nonivelēti līdz trulai prastībai.

    Nav brīnums, ka domājošiem un jūtošiem tš uzdzen bezcerību

    0
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 19.07.2020. 16.18

Izjūtu to kā zaudējumu. Šķiet, ka nebija vēl pateikts viss, radoši tas nebija galapunkts. Izsaku līdzjūtību visiem, kam pietrūks P.B. tekstu patiesums, personiskums, dokumentālais redzīgums, spēja būt par starpnieku starp “augsto” un cilvecisko pasaules daļu.

0
0
Atbildēt

0

irenehuls 16.07.2020. 18.35

No sirds uzrakstits, pat asaras nak… Nu kapec cilveku sak novertet tikai tad, kad ir par velu?

0
0
Atbildēt

0

Ilze Pētersone 16.07.2020. 07.15

Latvijas debesis ir tik zemas vai augstas, cik mēs katrs tās spējam uzstutēt. Diez vai Paulam Bankovskim tās bija par zemu, taču vientulīgas un bezgala sāpīgas pēc sievas zaudējuma gan. To sajutu vienā no viņa pēdējām sarunām žurnālam “Mājas Viesis”.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: