Linda, un vēl – kas mani uztrauc – lūk, šī Rīgas informatīvā piesārņotība
Vai tiešām nav iespējams ar likumu noteikt, ka visiem uzrakstiem ir jābūt latviešu valodā?Tu pastaigā pa Rīgu – tāda valodiska miskaste – samests viss krustu šķēršu …
Par ko man žēl – ka nav laika daudz rakstīt
Bet būtu par ko.
Piemēram, vai Ranķa dambja jūgendstila pērlei tikai tagad bija jāpiešķir vēstures pieminekļa statuss? Vai citām tādām vēsturiskām celtnēm arī ir jāpiedzīvo nāve, lai saņemtu pēcnāves pagodinājumu?
Kas par to ir atbildīgs? Nē – kas par to ir bezatbildīgs?
Klau Linda – Peldu ielas pašā sākumā ir Pārtikas un Vet dienesat ēka – kāds 1m, 1,5 m augstāka par apkārtesošajām ēkām , nu atbildi man – nu kuri nelieši , es valdos, lai nebūtu rupja, kuri nelieši pieņēma šo ēkas projektu un apstiprināja to uzceltu – Vecrīgas panorāmu graujošu.
Un tādu taču ir daudz – tā pati wellton viesnīca Vaļņu ielas galā – tieši tas pats – kāds metrs – ne vairāk -augstāka par apkārtesošajām vēsturiskajām ēkām u ar to metru – tas pilsētas arhitektoniskais ritms, tā pilsētas vides harmonija ir izārdīti –
Vai tagad tā naciķu vardarbīgā ieklausies – Nākotnes !!! okupācijas siena – jau atkal – kurš miglu mērkaķis atkla varoja un vardarbīgi un nežēlīgi pilsētas ainavu ar šādu -pie tam tautu zombējošiem vārdiem – arhitektūru
JANV.
29
Arhitektūras un dizaina ietekme uz sabiedrības labklājību
Publisks pasākums · Rīko Urban Institute, Riga un Rīgas pilsētas arhitekts
Arhitektūras un dizaina ietekme uz sabiedrības labklājību – nevaru arast info , kur šis pasākums notiks un vi es tur varētu ierasties u paklausīties, kas tiek runāts
Bet es varu apgalvot par 101 % ka Neatkarīgās Latvijas valsts varas elites attieksme pret arhitektūru ir tikpat postoša , nežēlīga , kā tā bija Ulmaņlaikā un padokupācijas laikā.
Iedomājies – savulaik , tika nojaukts Hāberlanda nams , lai uzceltu latviešu arhitekta laikam Skalberga metāla kasti Krievu teātra skautvei – vieglu roku , bez atbildības iznīcināja izcilu arhitektūru, vēstures un kultūras mantojumu, lai iedētu drausmas
Bet – atbildi Linda, vai šodien ir citādi? Ar ko mēs šodienas latviešu sabiedrība esam labāki par padlaiku sabiedrību?
Konferences uzstādījums: rīdzinieks un osta, rīdzinieks un Rīga, cilvēks un pilsētvide ir ieguvums, ir tieši tas par ko mēs runājam. Nav nejauši, ka cilvēks ir izvirzīts kā pirmais. Tieši caur šo aspektu, ka iedzīvotājs un pilsētvide un arī īpašnieks (kas nenozīmē – attīstītājs) un īpašums, vēsturiskā ēka ir vienots un, ka caur šo veselumu ir jāskatās attīstība, ir jānāk inovācijām – ir tas ceļš, kas nepieļaus tēlaini izsakoties pus pilsētas nolīdzināšanu vai cementa cisternu rindu Vecrīgā un barbarisku attieksmi pret kultūrslāni ar iebetonēšanu milzu apjomos, lai uzslietu nenosakāmas izcelsmes viesnīcas. Kultūrslānis tā pat kā panorāma ir Vecrīgas unikāla vērtība, kas vairs nav atgūstams.
Starp citu, kāda ir Vecrīgas kapacitāte, cik lielu apjomu ar “ēstuvēm” un visu, kas ar šo industriju saistīts tā spēj panest, saglabājot pieklājīgu un nesabojātu veidolu.
mīļā Linda, par to ir runa – ka vārdos cilvēks ir pirmais , bet darbos Rīgā un Latvijā cilvēks ir pēdējā vietā, lai neteiktu , ka nekādā vietā
Vai Tu esi rīdziniece? Es esmu – es šai sezonā esmu arī veiksminiece, tpu tpu tpu – tas ir – divreiz – ļoti eleganti un smuki nokritu uz ceļiem – kā tāda dievlūdzēja, vienreiz bija īsts špagats ar ieplēstiem svārkiem nu n tad visādi sīki ekstraaganti izklupieni ir ik uz soļa – nu labi – var jau teikt nejaucies arhitektūra ir viena lieta un nekoptas ielas cita, bet nu mīļā – ja runa ir par pilsētvidi un cilvēku tajā , tad tomēr arī ielas veido vidi un kā vēl
Labi – es jau te izraudājos – tagad ma n jāpastrādā un es tikmēr izdomāšu par ko vel pažēloties
Starp citu, Linda , vai Tu bieži domā par to, ka bulvāru Rīga ir latviskā Rīga? Ka jugenstila un ekletikas Rīga ir latviskā Rīga? Vai tāpēc Rīgas Dome tā nīdē laukā jūgenstila Rīgu un Lielos kapus? Lai nav ne smakas no latviešiem? Mīļā Linda, vai tik Tu neesi NA biedre un pati tam nelīdzdarbojies, ko ?
Latvijas apstākļos ir pieejams tradicionāls kaisāmais materiāls – baltās smiltis. Pirms šī sastāva pašvaldības sasaukuma nepastāvēja tāda prakse kā pilsētas ielu laistīšana ar sāls maisījumu, pašvaldības sētnieki nebija aizstāti ar sāls kaisīšanu. Vēl nesenā vēsturē tā bija sodāma rīcība. Vai ir novērtēta sāls, tik milzīgā koncentrācijā, ietekme uz ēku konstrukcijām un pamatiem un kas atbildēs par sekām?
kam tad laika tādai vērtēšanai ? Paskaties pati uz ēku pamatiem – as pats krievu tēatris, opera – tikko bija kapitalremonts, bet pamati jau drūp – nu ?
“Paskaties … uz ēku pamatiem…”
Jā, un uz fasādēm, kuras tricina un rada plaisas sabiedriskais transports, kurš nav piemērots pilsētas centram. Rīgas ielas ir tik platas, cik ir un nav paredzētas smagajiem, pagarinātajiem trolejbusiem. Par to liecina risas un ēku fasādes.
Jūsu iemīļots temats par S un Na pārklāšanos – RS ir nolasāms burtiski, iespējams, tā pat kā piedziņas industrijā. G. Bērziņa virzītais likuma papildinājums, kas visu atbildību par RS trolejbusu atsaitēm un to radīto kaitējumu uz ēkām noveļ uz ēku īpašniekiem – ir vairāk nekā nepatriotisks, vēsturiskajai apbūvei kaitniecisks un no veselā saprāta pozīcijām – vienkārši absurds.
Pretarguments graustu politikai – Rīgas pamat apbūve jau nav tik sena un, kā pierāda citas Eiropas vecās pilsētas, ķieģeļu mūra un arī koka ēku mūžs var būt daudz garāks un pārsniegt 100 gadus.
Lūk, tā ideja ir visur. Tā ir sabiedrības inspirēta. Izrādās tā nav tikai lokāla īpatnība, parādība. Sk.: Rīga nedrīkst kļūt bezpersoniska. Edmunds Jansons par Maskačku, šarmantajām apkaimēm un jauno filmu. Delfi, 23.01.19.
Linda, labrītiņ. Ai , ai ai ,,,, nu pasaki mīļā, cik mums vispār ir palicis no sabiedrības? Biju valsts arhīvā – tur dabrinieces savā starpā sarunājās krieviski, man atbildēja latviski, bet tas, ka savā starpā runāja krieviski tik latviskā iestādē – man bija šoks ….. tāpat kā mani šokē, ka valsts iestādēs ir oficiāla divvalodība – katru reizi, kad telefonā man par valodas izvēli vispirms prasa krievu valodā – es nodomāju, ka tā ir apzināta latviešu zombēšana – tev nacionālā Latvijas valstī piedāvā runāt krievu=okupantu valodā – un tas izcilais ir tas, ka paši latvieši –
Regulāri eju uz Gētes biblitoēku – tur arī tagad ir divvalodība – interesanti – ko vācieši teiktu, ja Vācijā ārvalstu pārstāvniecības sāktu lietot turku un arābu valodas ?
Tava intervija ar Jansonu – tas ir nekas …. Klau – lasu tādu gramatu par Rīgu kā daudznacionālu vietu laikā no 1857.-1914. – un es nezināju, goda vārds nezināju, ka jau 19.gs. beigās Rīgā latvieši bija visvairāk – man visu laiku ir šī padlaiku informācija galvā – ka Rīga nekad neesot bijusi latviska – bet izrādās , ka tieši otrādi – Rīga bija latviska – viena lieta nabaga latvieši , kuri atšķirībā no vācu, krievu un ebreju elites dzīvoja pa smalko, bet otra lieta – minētajā laikposmā tieši latvieši veidoja arī Rīgas seju – projektēja un cēla namus , ielas, laukumus ….. Un vienlaicīgi – tik mazs skaits, tik mazs procents latviešu tika – piemēram, pie pilsētā pieejamās kultūras
Nē – ne par to – par citu – iedomājies – ja palasa , ko rakstīja un ko darīja tā laika latviešu arhitekti – A.VANAGS, E.POLE, J.ALKSNIS – un tagad mēs -šodienas latvieši vieglu roku ļaujam iznīcināt viņu veikumu, bet cauri kapsētai kur viņi guldīti būvēsim tramvaju, lai krievu okupnatiem ērta vizināšanās – nē
nu ko tu mīļā Linda – tāda bildīšu zīmēšana un apcerēšanās …. padomā , cik tas ir gļēvi pret agresīvo – iznīcinošso padčekistu + NA šodienas latviskās Rīgas iznīcināšanu
Nu labi – atkal tāds sprediķis – nekas cits jau arī man nesanāk …
“bet izrādās, ka tieši otrādi – Rīga bija latviska…”
Matīsa iela kā robežšķirtne latviešu un vācu/ebreju Rīgai, 20. gs.s.. Latviešu priekšpilsētu veidošanās laiks, kad latviešu ormanis pēc latviešu arhitekta projekta spēja uzcelt savus 6 -stāvu īres namus, nacionālais romantisms kā jūgendstila lokālais virziens būvniecībā – redzu to kā vispārēju nacionālu pacēlumu, fenomenu. Arī šobrīd pilsoniskās saknes ir skaidri nolasāmas.
Par multikulturālo Rīgu – Dialogā ar vēsturi, P. Krupņikovs.
Par ko ir stāsts – t.i. par ietekmi uz pilsētvidi, vietējo kopienu, sekām, kādas radīja 80. g-os latviskajos rajonos iebūvētie paneļēku kvartāli, ar mērķi atšķaidīt vietējo nacionālo vidi. Kā šīs divas “civilizācijas” sadzīvo, kura degradējas, kura atkopjas, kādas ir perspektīvas un ko no tā var mācīties. Kas notiek, kad ar pilsētplānošanas metodēm tiek izjaukts vēsturiskais ielu tīkls, īpašumu dalījums, apbūve. Domāju, ka šobrīd esam šo jautājumu priekšā.
http://arhitekts.riga.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=747&Itemid=564 – klau – lūk arhitekti – cik smuki paši un cik smuki runā – prieks kur tu rodies, laime, kur kavējies !!!! – bet nu mīļā Linda – ka pusplēštu vārdiņu par arhitektūras mantojuma bojāeju būtu teikuši – nu nesaka, nesagaidīsi – kāpēc ? Lūk, mīļā – man te tagad jāpastrādā – jāpdarbojas, bet Tu man sagatavo atbildi – kāpēc ?!
Ar baisu regularitāti ziņas par to, ka deg, stāva vai pat visā platībā, par strauju notikumu gaitu. Šokējoši, pirms nedēļas pilsētas centrā, Blaumaņu ielā, blakus galerijai Rīga – īsā laikā, visos ēkas stāvos. Esmu bijusi lieciniece, cik patiešām operatīvi darbojas ugunsdzēsēji. Bet tas liek uzdot jautājumu par ugunsdrošības preventīvajiem pasākumiem un uzraudzību, vai sistēmā nav notikušas pārmaiņas. Turpat jautājums par ļaunprātīgu problēmu risināšanu un datu analīzi, vai ir vērojamas kādas likumsakarības, īpašnieku maiņa, kas notiek ar īpašumu.
es gan domāju, ka ir citādi – ka likumdošana ir dedzinātāju interesēs un aizstāvēšanai
Ka nav taču ārkātas gadījums, bet nu jau gadu desmitiem iestaigāta taciņa. Tātad likumi ir sataisīti tā, lai būtu ērti īpašniekiem un ierēdņiem apkalpot šos īpašniekus.
Likumi nav tādi , lai azistāvētu kultūras un arhitektūras pieminekļus. Un cik noprotu – tādi arī netiks pieņemti – jo naudas cilvekiem ir lobijs, kamēr kultūrai nav lobija.
Kultūras cilvēki ir čekkomuistu nopirkti – tiem ir labi, tie spriež , ka viņu dzīvei pietiek un vel bērniem paliks ….
Tāpēc es domāju, ka problēma ir daudz daudz dziļāka , kā graustu īpašnieku naudaskāre un ierēdņu korumpētība
Kur nevar ar uguni, tur – ar ūdeni. Mežaparkā Kokneses prospektā vēsturiskā privātmāja burtiski tika piepūsta ar ūdeni, pēc nedēļas tur bija tukša vieta. Par īpašnieku ieinteresētību nepiekrītu, tas ir vēl viens mīts. Vēsturiskais īpašnieks neizies uz dzimtas īpašuma bojāšanu biznesa vārdā.
Nav tādas kategorijas – grausts. var runāt tikai par vēsturisku ēku avārijas stāvoklī. Īpašnieks ar t.s. vidi degradējošu ēku (kā baroka muižiņa var degradēt vidi?!)nepelna, vienīgais, kas ar šo kategoriju pelna ir nodokļa autori un iekasētāji. Īpašniekam šis nodoklis paver divas iespējas, t.i. par puscenu atdot un.., bet es neticu, ka vēsturiskie īpašnieki vēršas pie netradicionāliem risinājumiem. Lai par to varētu runāt ir nepieciešama datu analīze.
Neviens no šiem variantiem nav sabiedrības interesēs. Sabiedrības interesēs būtu likumdošana, kas ir labvēlīga vēsturisko ēku renovēšanai un attīstīšanai un dod garantijas un pozitīvus signālus banku kreditēšanai.
es nedomāju – kā saka – vēsturisko īpašnieku – tie lielākoties jau ir citur, bet konkrēto īpašnieku, kas to objektu ir nopircis zemes dēļ, nevis aiz vēlmes atjaunot kultūrpieminekli
Un vel Linda, ceru, ka man piekritīsiet, ka viss ir savstarpēji saistīts.
Var sabiedrībai pārmest vienaldzību pret savu vēsturi un kultmantojumu un tas būtu pamatoti, bet Linda – mīļā – nu izvērtējiet taču Latvijas kultūrpolitiku –
tvnet jābūt konkrētiem cipariem, cik LNO samaksāja no sava budžeta, lai saeimas deputāti par velti noskatītos izrādi un cik maznodrošinātie bērni varēja tikt atvesti uz dažādām izrādēm – par šo pašu naudu –
salīdzinot , cik pelna deputāti , cik naudiņa ir uz vienu nabagu bērnu
Padomā – mana svēta pārliecība ir tā, ka Latvijas kultūrpolitika – ja tāda ir, tad tā ir vērsta uz sabiedrības šķelšanu – jo dziļāka plaisa starp gudrajiem, skaistajiem , nekaunīgajiem – jo varas elitei labāk
Atceros to māras upmanes teicienu, ka nauda visiem nesanākot – to dabūjot gudrakie un veiklākie – tas bija no sarunas Vācieša muzejā,kad IvetaRatinika pārmeta par saeimas lēmumu vienam čekas stukācam ziedonim imantam piešķirt simtus tūkstošus , kamēr citiem – piķi uz puļķa
tā kā es turpinu uzksatīt ka šī ir valsts organizeta kultūras iznīcināšana – kultūras eliti nopirks – jau maksā bargas naudas visiem kuļturščikiem – savukārt, pārējie turpinās savu lumpenizēšanos – un tas ir tikai paradoksāli , ka to visu vada NA – partija, kura sevi pozicionē kā patriotus
NKMP paziņojums par lēmumu turpināt virzīt jūgendstila ēku Raņķa dambī 14b iekļaušanai pieminekļu sarakstā, kā arī kopā ar pašvaldību panāktā vienošanās, ka ēkas fasādes ir jāatjauno to vēsturiskajā izskatā ir ļoti būtisks un cerīgs signāls. Nākošais solis būtu, ja mantojuma pārvalde sadarbībā ar pašvaldību meklētu veidu ne tikai kā disciplinēt, bet arī kā atbalstīt un veicināt vēsturiskās apbūves renovāciju un atgriešanu pilsētas ekonomiskajā apritē.
Komentāri (20)
Sskaisle 22.01.2019. 11.58
Linda, un vēl – kas mani uztrauc – lūk, šī Rīgas informatīvā piesārņotība
Vai tiešām nav iespējams ar likumu noteikt, ka visiem uzrakstiem ir jābūt latviešu valodā?Tu pastaigā pa Rīgu – tāda valodiska miskaste – samests viss krustu šķēršu …
0
Sskaisle 21.01.2019. 10.16
Par ko man žēl – ka nav laika daudz rakstīt
Bet būtu par ko.
Piemēram, vai Ranķa dambja jūgendstila pērlei tikai tagad bija jāpiešķir vēstures pieminekļa statuss? Vai citām tādām vēsturiskām celtnēm arī ir jāpiedzīvo nāve, lai saņemtu pēcnāves pagodinājumu?
Kas par to ir atbildīgs? Nē – kas par to ir bezatbildīgs?
Klau Linda – Peldu ielas pašā sākumā ir Pārtikas un Vet dienesat ēka – kāds 1m, 1,5 m augstāka par apkārtesošajām ēkām , nu atbildi man – nu kuri nelieši , es valdos, lai nebūtu rupja, kuri nelieši pieņēma šo ēkas projektu un apstiprināja to uzceltu – Vecrīgas panorāmu graujošu.
Un tādu taču ir daudz – tā pati wellton viesnīca Vaļņu ielas galā – tieši tas pats – kāds metrs – ne vairāk -augstāka par apkārtesošajām vēsturiskajām ēkām u ar to metru – tas pilsētas arhitektoniskais ritms, tā pilsētas vides harmonija ir izārdīti –
Vai tagad tā naciķu vardarbīgā ieklausies – Nākotnes !!! okupācijas siena – jau atkal – kurš miglu mērkaķis atkla varoja un vardarbīgi un nežēlīgi pilsētas ainavu ar šādu -pie tam tautu zombējošiem vārdiem – arhitektūru
JANV.
29
Arhitektūras un dizaina ietekme uz sabiedrības labklājību
Publisks pasākums · Rīko Urban Institute, Riga un Rīgas pilsētas arhitekts
1
Sskaisle > Drosma 21.01.2019. 10.21
Arhitektūras un dizaina ietekme uz sabiedrības labklājību – nevaru arast info , kur šis pasākums notiks un vi es tur varētu ierasties u paklausīties, kas tiek runāts
Bet es varu apgalvot par 101 % ka Neatkarīgās Latvijas valsts varas elites attieksme pret arhitektūru ir tikpat postoša , nežēlīga , kā tā bija Ulmaņlaikā un padokupācijas laikā.
Iedomājies – savulaik , tika nojaukts Hāberlanda nams , lai uzceltu latviešu arhitekta laikam Skalberga metāla kasti Krievu teātra skautvei – vieglu roku , bez atbildības iznīcināja izcilu arhitektūru, vēstures un kultūras mantojumu, lai iedētu drausmas
Bet – atbildi Linda, vai šodien ir citādi? Ar ko mēs šodienas latviešu sabiedrība esam labāki par padlaiku sabiedrību?
Lūdzu – atbildi man šād jautājumiņu
1
lindab456 > Drosma 22.01.2019. 09.48
Konferences uzstādījums: rīdzinieks un osta, rīdzinieks un Rīga, cilvēks un pilsētvide ir ieguvums, ir tieši tas par ko mēs runājam. Nav nejauši, ka cilvēks ir izvirzīts kā pirmais. Tieši caur šo aspektu, ka iedzīvotājs un pilsētvide un arī īpašnieks (kas nenozīmē – attīstītājs) un īpašums, vēsturiskā ēka ir vienots un, ka caur šo veselumu ir jāskatās attīstība, ir jānāk inovācijām – ir tas ceļš, kas nepieļaus tēlaini izsakoties pus pilsētas nolīdzināšanu vai cementa cisternu rindu Vecrīgā un barbarisku attieksmi pret kultūrslāni ar iebetonēšanu milzu apjomos, lai uzslietu nenosakāmas izcelsmes viesnīcas. Kultūrslānis tā pat kā panorāma ir Vecrīgas unikāla vērtība, kas vairs nav atgūstams.
Starp citu, kāda ir Vecrīgas kapacitāte, cik lielu apjomu ar “ēstuvēm” un visu, kas ar šo industriju saistīts tā spēj panest, saglabājot pieklājīgu un nesabojātu veidolu.
2
Sskaisle > lindab456 22.01.2019. 10.01
mīļā Linda, par to ir runa – ka vārdos cilvēks ir pirmais , bet darbos Rīgā un Latvijā cilvēks ir pēdējā vietā, lai neteiktu , ka nekādā vietā
Vai Tu esi rīdziniece? Es esmu – es šai sezonā esmu arī veiksminiece, tpu tpu tpu – tas ir – divreiz – ļoti eleganti un smuki nokritu uz ceļiem – kā tāda dievlūdzēja, vienreiz bija īsts špagats ar ieplēstiem svārkiem nu n tad visādi sīki ekstraaganti izklupieni ir ik uz soļa – nu labi – var jau teikt nejaucies arhitektūra ir viena lieta un nekoptas ielas cita, bet nu mīļā – ja runa ir par pilsētvidi un cilvēku tajā , tad tomēr arī ielas veido vidi un kā vēl
Labi – es jau te izraudājos – tagad ma n jāpastrādā un es tikmēr izdomāšu par ko vel pažēloties
Starp citu, Linda , vai Tu bieži domā par to, ka bulvāru Rīga ir latviskā Rīga? Ka jugenstila un ekletikas Rīga ir latviskā Rīga? Vai tāpēc Rīgas Dome tā nīdē laukā jūgenstila Rīgu un Lielos kapus? Lai nav ne smakas no latviešiem? Mīļā Linda, vai tik Tu neesi NA biedre un pati tam nelīdzdarbojies, ko ?
1
lindab456 > Drosma 22.01.2019. 10.29
Latvijas apstākļos ir pieejams tradicionāls kaisāmais materiāls – baltās smiltis. Pirms šī sastāva pašvaldības sasaukuma nepastāvēja tāda prakse kā pilsētas ielu laistīšana ar sāls maisījumu, pašvaldības sētnieki nebija aizstāti ar sāls kaisīšanu. Vēl nesenā vēsturē tā bija sodāma rīcība. Vai ir novērtēta sāls, tik milzīgā koncentrācijā, ietekme uz ēku konstrukcijām un pamatiem un kas atbildēs par sekām?
1
Sskaisle > lindab456 22.01.2019. 10.39
kam tad laika tādai vērtēšanai ? Paskaties pati uz ēku pamatiem – as pats krievu tēatris, opera – tikko bija kapitalremonts, bet pamati jau drūp – nu ?
1
lindab456 > Drosma 22.01.2019. 11.47
“Paskaties … uz ēku pamatiem…”
Jā, un uz fasādēm, kuras tricina un rada plaisas sabiedriskais transports, kurš nav piemērots pilsētas centram. Rīgas ielas ir tik platas, cik ir un nav paredzētas smagajiem, pagarinātajiem trolejbusiem. Par to liecina risas un ēku fasādes.
Jūsu iemīļots temats par S un Na pārklāšanos – RS ir nolasāms burtiski, iespējams, tā pat kā piedziņas industrijā. G. Bērziņa virzītais likuma papildinājums, kas visu atbildību par RS trolejbusu atsaitēm un to radīto kaitējumu uz ēkām noveļ uz ēku īpašniekiem – ir vairāk nekā nepatriotisks, vēsturiskajai apbūvei kaitniecisks un no veselā saprāta pozīcijām – vienkārši absurds.
Pretarguments graustu politikai – Rīgas pamat apbūve jau nav tik sena un, kā pierāda citas Eiropas vecās pilsētas, ķieģeļu mūra un arī koka ēku mūžs var būt daudz garāks un pārsniegt 100 gadus.
0
lindab456 > lindab456 23.01.2019. 08.43
Lūk, tā ideja ir visur. Tā ir sabiedrības inspirēta. Izrādās tā nav tikai lokāla īpatnība, parādība. Sk.: Rīga nedrīkst kļūt bezpersoniska. Edmunds Jansons par Maskačku, šarmantajām apkaimēm un jauno filmu. Delfi, 23.01.19.
1
Sskaisle > lindab456 23.01.2019. 10.08
Linda, labrītiņ. Ai , ai ai ,,,, nu pasaki mīļā, cik mums vispār ir palicis no sabiedrības? Biju valsts arhīvā – tur dabrinieces savā starpā sarunājās krieviski, man atbildēja latviski, bet tas, ka savā starpā runāja krieviski tik latviskā iestādē – man bija šoks ….. tāpat kā mani šokē, ka valsts iestādēs ir oficiāla divvalodība – katru reizi, kad telefonā man par valodas izvēli vispirms prasa krievu valodā – es nodomāju, ka tā ir apzināta latviešu zombēšana – tev nacionālā Latvijas valstī piedāvā runāt krievu=okupantu valodā – un tas izcilais ir tas, ka paši latvieši –
Regulāri eju uz Gētes biblitoēku – tur arī tagad ir divvalodība – interesanti – ko vācieši teiktu, ja Vācijā ārvalstu pārstāvniecības sāktu lietot turku un arābu valodas ?
Tava intervija ar Jansonu – tas ir nekas …. Klau – lasu tādu gramatu par Rīgu kā daudznacionālu vietu laikā no 1857.-1914. – un es nezināju, goda vārds nezināju, ka jau 19.gs. beigās Rīgā latvieši bija visvairāk – man visu laiku ir šī padlaiku informācija galvā – ka Rīga nekad neesot bijusi latviska – bet izrādās , ka tieši otrādi – Rīga bija latviska – viena lieta nabaga latvieši , kuri atšķirībā no vācu, krievu un ebreju elites dzīvoja pa smalko, bet otra lieta – minētajā laikposmā tieši latvieši veidoja arī Rīgas seju – projektēja un cēla namus , ielas, laukumus ….. Un vienlaicīgi – tik mazs skaits, tik mazs procents latviešu tika – piemēram, pie pilsētā pieejamās kultūras
Nē – ne par to – par citu – iedomājies – ja palasa , ko rakstīja un ko darīja tā laika latviešu arhitekti – A.VANAGS, E.POLE, J.ALKSNIS – un tagad mēs -šodienas latvieši vieglu roku ļaujam iznīcināt viņu veikumu, bet cauri kapsētai kur viņi guldīti būvēsim tramvaju, lai krievu okupnatiem ērta vizināšanās – nē
nu ko tu mīļā Linda – tāda bildīšu zīmēšana un apcerēšanās …. padomā , cik tas ir gļēvi pret agresīvo – iznīcinošso padčekistu + NA šodienas latviskās Rīgas iznīcināšanu
Nu labi – atkal tāds sprediķis – nekas cits jau arī man nesanāk …
1
lindab456 > Drosma 23.01.2019. 13.58
“bet izrādās, ka tieši otrādi – Rīga bija latviska…”
Matīsa iela kā robežšķirtne latviešu un vācu/ebreju Rīgai, 20. gs.s.. Latviešu priekšpilsētu veidošanās laiks, kad latviešu ormanis pēc latviešu arhitekta projekta spēja uzcelt savus 6 -stāvu īres namus, nacionālais romantisms kā jūgendstila lokālais virziens būvniecībā – redzu to kā vispārēju nacionālu pacēlumu, fenomenu. Arī šobrīd pilsoniskās saknes ir skaidri nolasāmas.
Par multikulturālo Rīgu – Dialogā ar vēsturi, P. Krupņikovs.
Par ko ir stāsts – t.i. par ietekmi uz pilsētvidi, vietējo kopienu, sekām, kādas radīja 80. g-os latviskajos rajonos iebūvētie paneļēku kvartāli, ar mērķi atšķaidīt vietējo nacionālo vidi. Kā šīs divas “civilizācijas” sadzīvo, kura degradējas, kura atkopjas, kādas ir perspektīvas un ko no tā var mācīties. Kas notiek, kad ar pilsētplānošanas metodēm tiek izjaukts vēsturiskais ielu tīkls, īpašumu dalījums, apbūve. Domāju, ka šobrīd esam šo jautājumu priekšā.
1
Sskaisle > lindab456 23.01.2019. 17.37
Jā, Linda.
Starp citu, man šķiet, ka šī Kalnciema jūgenstila ēka kā reiz ir ALKŠŅU JĀŅA projektēta –
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-kalnciema-ielas-grausta-ipasniekiem-iekonservet-un-atjaunot-eku.a307023/
0
Sskaisle 17.01.2019. 13.06
http://arhitekts.riga.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=747&Itemid=564 – klau – lūk arhitekti – cik smuki paši un cik smuki runā – prieks kur tu rodies, laime, kur kavējies !!!! – bet nu mīļā Linda – ka pusplēštu vārdiņu par arhitektūras mantojuma bojāeju būtu teikuši – nu nesaka, nesagaidīsi – kāpēc ? Lūk, mīļā – man te tagad jāpastrādā – jāpdarbojas, bet Tu man sagatavo atbildi – kāpēc ?!
1
lindab456 > Drosma 17.01.2019. 17.18
Paldies par informāciju. Novērtēju.
0
Sskaisle 17.01.2019. 10.45
nu te ir jāievelk elpa un jādabū rāms gars ….
patreiz lasu tādu grāmatu – Volker Kutscher Marzgefallene – vēsturiskais krimiķis -arī par reihstāga dedzināšanu ….. Debess – cik daudz paralēļu ….
1
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@lindab456 > Drosma 17.01.2019. 11.25
Ar baisu regularitāti ziņas par to, ka deg, stāva vai pat visā platībā, par strauju notikumu gaitu. Šokējoši, pirms nedēļas pilsētas centrā, Blaumaņu ielā, blakus galerijai Rīga – īsā laikā, visos ēkas stāvos. Esmu bijusi lieciniece, cik patiešām operatīvi darbojas ugunsdzēsēji. Bet tas liek uzdot jautājumu par ugunsdrošības preventīvajiem pasākumiem un uzraudzību, vai sistēmā nav notikušas pārmaiņas. Turpat jautājums par ļaunprātīgu problēmu risināšanu un datu analīzi, vai ir vērojamas kādas likumsakarības, īpašnieku maiņa, kas notiek ar īpašumu.
1
Sskaisle > lindab456 17.01.2019. 11.33
es gan domāju, ka ir citādi – ka likumdošana ir dedzinātāju interesēs un aizstāvēšanai
Ka nav taču ārkātas gadījums, bet nu jau gadu desmitiem iestaigāta taciņa. Tātad likumi ir sataisīti tā, lai būtu ērti īpašniekiem un ierēdņiem apkalpot šos īpašniekus.
Likumi nav tādi , lai azistāvētu kultūras un arhitektūras pieminekļus. Un cik noprotu – tādi arī netiks pieņemti – jo naudas cilvekiem ir lobijs, kamēr kultūrai nav lobija.
Kultūras cilvēki ir čekkomuistu nopirkti – tiem ir labi, tie spriež , ka viņu dzīvei pietiek un vel bērniem paliks ….
Tāpēc es domāju, ka problēma ir daudz daudz dziļāka , kā graustu īpašnieku naudaskāre un ierēdņu korumpētība
1
lindab456 > Drosma 17.01.2019. 12.17
Kur nevar ar uguni, tur – ar ūdeni. Mežaparkā Kokneses prospektā vēsturiskā privātmāja burtiski tika piepūsta ar ūdeni, pēc nedēļas tur bija tukša vieta. Par īpašnieku ieinteresētību nepiekrītu, tas ir vēl viens mīts. Vēsturiskais īpašnieks neizies uz dzimtas īpašuma bojāšanu biznesa vārdā.
Nav tādas kategorijas – grausts. var runāt tikai par vēsturisku ēku avārijas stāvoklī. Īpašnieks ar t.s. vidi degradējošu ēku (kā baroka muižiņa var degradēt vidi?!)nepelna, vienīgais, kas ar šo kategoriju pelna ir nodokļa autori un iekasētāji. Īpašniekam šis nodoklis paver divas iespējas, t.i. par puscenu atdot un.., bet es neticu, ka vēsturiskie īpašnieki vēršas pie netradicionāliem risinājumiem. Lai par to varētu runāt ir nepieciešama datu analīze.
Neviens no šiem variantiem nav sabiedrības interesēs. Sabiedrības interesēs būtu likumdošana, kas ir labvēlīga vēsturisko ēku renovēšanai un attīstīšanai un dod garantijas un pozitīvus signālus banku kreditēšanai.
1
Sskaisle > lindab456 17.01.2019. 12.58
es nedomāju – kā saka – vēsturisko īpašnieku – tie lielākoties jau ir citur, bet konkrēto īpašnieku, kas to objektu ir nopircis zemes dēļ, nevis aiz vēlmes atjaunot kultūrpieminekli
Un vel Linda, ceru, ka man piekritīsiet, ka viss ir savstarpēji saistīts.
Var sabiedrībai pārmest vienaldzību pret savu vēsturi un kultmantojumu un tas būtu pamatoti, bet Linda – mīļā – nu izvērtējiet taču Latvijas kultūrpolitiku –
tvnet jābūt konkrētiem cipariem, cik LNO samaksāja no sava budžeta, lai saeimas deputāti par velti noskatītos izrādi un cik maznodrošinātie bērni varēja tikt atvesti uz dažādām izrādēm – par šo pašu naudu –
salīdzinot , cik pelna deputāti , cik naudiņa ir uz vienu nabagu bērnu
Padomā – mana svēta pārliecība ir tā, ka Latvijas kultūrpolitika – ja tāda ir, tad tā ir vērsta uz sabiedrības šķelšanu – jo dziļāka plaisa starp gudrajiem, skaistajiem , nekaunīgajiem – jo varas elitei labāk
Atceros to māras upmanes teicienu, ka nauda visiem nesanākot – to dabūjot gudrakie un veiklākie – tas bija no sarunas Vācieša muzejā,kad IvetaRatinika pārmeta par saeimas lēmumu vienam čekas stukācam ziedonim imantam piešķirt simtus tūkstošus , kamēr citiem – piķi uz puļķa
tā kā es turpinu uzksatīt ka šī ir valsts organizeta kultūras iznīcināšana – kultūras eliti nopirks – jau maksā bargas naudas visiem kuļturščikiem – savukārt, pārējie turpinās savu lumpenizēšanos – un tas ir tikai paradoksāli , ka to visu vada NA – partija, kura sevi pozicionē kā patriotus
nu tādi patrioti kā es Sabas ķēniņiene
1
lindab456 > Drosma 17.01.2019. 14.30
NKMP paziņojums par lēmumu turpināt virzīt jūgendstila ēku Raņķa dambī 14b iekļaušanai pieminekļu sarakstā, kā arī kopā ar pašvaldību panāktā vienošanās, ka ēkas fasādes ir jāatjauno to vēsturiskajā izskatā ir ļoti būtisks un cerīgs signāls. Nākošais solis būtu, ja mantojuma pārvalde sadarbībā ar pašvaldību meklētu veidu ne tikai kā disciplinēt, bet arī kā atbalstīt un veicināt vēsturiskās apbūves renovāciju un atgriešanu pilsētas ekonomiskajā apritē.
0