Gals un sākums JRT

Sskaisle > Saulespuķe 23.11.2018. 14.22

izrādes ir izpārdotas, bet varbūt arī labi, ka tā, jo neko lāgā no Kalpa zēna vasaras stāsta neatceros, lai neteiktu, ka vispār to neatceros. Tā ka varbūt būs laiks vairāk lasīt.
Es it kā veiksmīgi risinu problēmu ar neizlasītajām grāmatām, bet tikpat veiksmīgi šo problēmu uzturu aktuālu.
Tagad lasu Manna Jāzeps un viņa brāļi – un baudu. Svētā Debess ir mana lieciniece – kāda tā ir bauda lasīt skaisti uzrakstītu darbu. Būsi jau piefiksējusi manu centību lielīties- lūk , atkal – lasu Mannu orģinālvalodā.
Starp citu, Budenbroki ir netālu no Dikļu pils

0

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Drosma 23.11.2018. 18.42

Es arī esmu čakla grāmatu lasītāja, taču man tas ir kampaņveidīgi un ir periodi, kad lasu daudz un kad gandrīz nemaz. Atļaušos uzdot provocējošu jautājumu – kuras ir tās grāmatas, ko pēc Tavām domām nedrīkst neizlasīt vai precīzāk – kuras Tevī ir kaut ko izmainījušas / padziļinājušas?
Jaukas brīvdienas Tev arī :)

0

0

Atbildēt

1

Sskaisle > Saulespuķe 23.11.2018. 23.45

Bērnībā biju liela pasaku lasītāja. Savulaik izlasīju arī pirmās divas vai pat visas trīs grāmatas par Poteru. Gribu atrast laiku pasaku pārlasīšanai.

Grāmata par Baltkrēpi , par indiāniem , par citplanētiešiem – tās visas man saistījās ar brīvību, kura ir turpat kaut kur aiz apvāršņa -tikai jāaiziet līdz tam un tad būs – būs bīstami, bet elpu aizraujoši , brīnumaini –

Esiet sveicinātas skumjas man uzdzina nenormālu bezcerību. Mani , protams, aizrāva seksuālā brīvība, bet tomēr dziļi sāpināja , nezinu varbūt izsauca skaudību , ka tai meitenei ir sarunas ar mīlošu tēvu, ka nav jāstrādā, smagi jāstrādā, ka dzive rit sarunās , kaut ko pamācās un atkal gudri sarunājas un uzpucējas un uz balli. Tad es dziļi dziļi izjutu dzīves netaisnību. Man nebija nekā no tā, kas bija viņai. Nesen to gramatu pārlasīju. Ļoti izbaudīju valodu. Biju vairākkārt mēģinājusi lasīt ot franciski, bet nu nācās padoties un bija arī labi latviski.

Protams, GGMarkess – viņa 100 vientulības gadus lasot es zināju, ka darīšu ,ka es rīkošos kā tās sievietes – ļaušos ziedu lietiem, brašiem vīriešiem un sapņiem

Borhesu es atklāju daudz daudz vēlāk – dievinu viņa rakstīto, bet – ko tieši? Laikam jau tieši tāpat kā Poterā – atver grāmatu – un ieej citā pasaulē, saproti, ka īstenība var būt pavisam citāda

Man ļoti patīk rakstit, bet tāds miegs nāk, ka vairs nevaru
Jāiet būs uz Dvēseļu uteni

Un – mani patiesi interesē Tavas grāmatas īpašās
Es saprotu, ka saraksts varētu būt ļoti garš , bet tomēr

Saldus sapņus:)

0

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Drosma 24.11.2018. 11.45

Esam lasījušas vienas un tās pašas grāmatas, sākot ar Hariju Poteru un beidzot ar Smillas jaunkundzes sniega sajūtu. Ļoti ļoti mana – Markesa Simts vientulības gadi. Vēl varu papildināt ar Kronina Citadeli, Cepurnieka pili. Zvaigznes raugās lejup izcili parāda godīguma un materiālisma antagonismu. Remarka Melnais obelisks, Sandas Konsuela, Vulfas Orlando, Voiničas Noauj savas kurpes. Egletjēru ģimene, Bīstamie sakari, Mizerija, Garkājtētiņš, Dzeltenā dzeņa ordenis. Droši vien vēl un vēl, tas tā ātrumā. Stāstu par Sanmikelu izlasīju pavisam nesen un tagad ir vēlme to vietu redzēt.
Uz Dvēseļu uteni arī neesmu bijusi, bet biļete ir. Šis ir tas gadījums, ka iešanu uz kaut ko ļoti labu visu laiku atlieku. Toties tagad sanāks pirmo un otro daļu noskatīties uzreiz, vienā nedēļā.

0

0

Atbildēt

2

Sskaisle > Saulespuķe 25.11.2018. 10.56

Ai,kā gribas tikai runāties un rakstīt….
Sanmikela bija no tām grāmatām, par kurām bija/ir dziļa nožēla, ka jau izlasita. Tā pec garša apmēram tāda, ka žēl atgriezties ikdienā no varoņu – pasaku pasaules. Es starpcitu divas dienas biju Anakapri un tas bija izcili skaisti. Muntes mājā — tajā, kurā ir muzejs man nāca raudiens , jo bija sajūta, ka esmu ienākusi atvadīties no miruša radinieka.
Es jūtām ļauju vaļu, cits zviedrs ir tepat viegli sasniedzams, Stokholmā Karla Milla muzejs. Kad es tur biju – spīdēja karsta saule, zila debess, bērziņos vējš trenkāja sauleszaķus un gaissā vibrēja klasiskā mūzika, bet skatienam antīko skulptūru un paša Milla ķermeniskā skaistuma pilnība. Man bija neērti puņķoties, ka citi redz, tāpēc apsēdos uz soliņa, no kura labi redzams un ļāvos ….
Anakapri antikā vide ir autentiskāka, protams, bet … apskaužu, ka Tev tas būs atklājums

0

0

Atbildēt

0

Sskaisle > Saulespuķe 25.11.2018. 11.06

Jukio Mišima – ģeniāls, dievinu.
Manns – Nāve Venēcijā. Patīk viss, bet es sev esmu noteikusi -ka ik pa laikam pārlasīšu šo stāstu, lai pārbaudītu -vai es savā dzīvē esmu sasniegusi tādu intelektuālu līmeni, kurā es varētu ne tikai izsekot līdzi Ašenbaha un viņa drauga diskusijai par mākslas būtību -sūtību , bet būt ar savu – pamatotu un tādu domu, ka varu vai nu vienam no viņiem piekļauties, vai palikt abiem pa vidu. Vajadzētu jau nopietnas studijas tam, bet nu daru, ko varu , kamēr līdz studēšanai netieku.
Tad Bulgakova Meistars un Margarita. 1Xizlasīju pusaudzes gados, vienīgais, kas uz gadiem 15 bija palicis prātā, ka Volands ir supervīieties, kurš Margaritai ir devis tādu brīvību, ka viņa spēj lidot. Ka ne gluži par skaistām acīm, bet kalpošanu viņam – to protams, es nebiju piefiksējusi un tā mēdz būt mana problēma joprojām. Tagad šo romānu mēdzu pārlasīt un ik pa laikam kaut ko sev tajā atklāt , ir interesanti.

Labi visumīļā – mani nedarītie darbi tik skaļi brēc, ka neļauj man gremdēties saldajās pārdomās par grāmatu pasauli , bet es novertēju to laimi, ka man tā ir pieejama. Un gluži, kā Spēlmaņu balvas saņēmēji saku paldies saviem vecākiem par to:)

Vai Bībeli Tu mēdzi lasīt?

0

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Drosma 25.11.2018. 15.21

Nāvi Venēcijā lasīju, Meistaru un Margaritu arī. Bībelei mēdzu uzdot jautājumus un pēc nejaušības principa izvēlēts citāts vienmēr ir precīzs :)

0

0

Atbildēt

1

Sskaisle > Saulespuķe 25.11.2018. 16.37

Arī es tā mēdzu darīt, bet man bieži ir kā pie delfu orākula – mīklainas , daudznozīmīgas vai pavisam nesaprotamas atbildes. Dažreiz dusmīgas.
Ir interesanti lasīt – īpaši Veco Derību kā vēsturisko romānu. Nezinu vai man to vajag turpināt, bet sev esmu savākusi mīļākos tulkotos sengrieķus

Nesen biju LNB mākslas lasītavā – gribēju paskatīties, kādas tur ir grāmatas – albumi vai pat tikai fotoalbumi par Latvijas muižām un pilīm. Biju šokēta par to nabadzību. Pirmajā mirklī man likās , ka man mājās ir vairāk tādu grāmatu.

Tik ļoti pietrūkst labu, izglītojošu raidījumu par literatūru. Par mūziku ir desmitiem raidījumu , par literatūru – neviena.

Lasu medijos, ka literātiem karnevāls, un muzejs izliek kārtējo priekšmetu apskatei un tas un šitas, bet tādu nopietnu sarunu par literatūru jau nav. Domuzīmēs lasu visu, ko raksta Vecgrāvis , noklausījos vinu delfos, bet tas arī viss.

Par to pašu Neibartu, par Akurateru, par Brigaderi – Debess – mums ir tikdaudz laika pārnbaudi izturējuši talanti nodoti mantojumā un mēs tik dedzīgi cenšamies viņus aizmirst un likt mierā. Visa valsts nauda aiziet ārišķībām nu labi – jauka dieniņa

0

0

Atbildēt

0

Sskaisle > Saulespuķe 23.11.2018. 14.27

un vēl – zvēru, ka neko nezinu par Ņekrošus. Neesmu redzējusi nevienu pašu viņa izrādi. Mēģināšu nedēļas nogalē atrast laiku un kādu jūtjūbī noskatīties – ceru, ka ir.

Ir jauki, ka Hermanis vairs nebrauc uz ārzemēm un viņam ir laiks savu ģēniju īstenot lēni un pamatīgi. Ir slikti, ka neva nopirkt biļetes, bet ir labi, ka ietaupās nauda.
Tagad iznāk Muižu enciklopēdija un es vārda tiešā nozīmē mocos – vai man tā būtu jāpērk – i t kā jā un it ka nē.
Labi, Saulespuķe – man jādodas uz fronti cīņā pret naciķiem un citām pasaules netaisnībām.
Bet Tev saulaini un puķaini sveicieni !:)

0

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Drosma 23.11.2018. 18.27

Vienu brīdi jau man šķita, ka mani kā ļoti empātisku cilvēku teātrī vilina emocijas un līdzpārdzīvojums, taču tā īsti nav, jo emocijas man pietiek arī dzīvē.
Kalpa zēna vasarā es sapratu, ka man teātrī primārais ir režisors un izrādes dziļā doma, ja tāda ir. Kaut kāds cikls manā teātra apmeklējumu pieredzē ir noslēdzies, pieļauju iespēju, ka nākamajā sezonā es iešu tikai uz to režisoru izrādēm, ar kuriem man sakrīt uzskati un / vai uztvere. Tādu nav daudz.

0

0

Atbildēt

1

Sskaisle > Saulespuķe 23.11.2018. 23.11

man visvairāk patīk , ja nopietnu un dziļu domu radošais medijs – glezna, mūzika, grāmata , teātris , deja utt izsaka viegli, ar joku , humoru –
tagad skatos spēlmaņu nakti un redzu kā visādi mums ir ar to vieglumu par dziļumu, augšā un lejā

jebkurš medijs man ir izaicinājums -vai es sapratu, ko es sapratu, kā es sapratu un man patīk , kad paiet laiks un es gūstu jaunas atziņas , vēl man ļoti patīk salīdzināt savas domas ar citu viedokli – protams, ja tas ir pamatots – nevis tikai patik , nepatīk

Ir cilveki, kuri pasauli redz tik atšķirīgi no manis – un tad es brinos

Piemēram , Hēga Smillas sniega sajūtā – manu interesi tonusā turēja nevis zīmju lasīšana sniegā un kriminālā intriga, bet fakts, ka Smilla matemātikas grāmatas lasīja tāpat kā daiļliteratūru –

0

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Drosma 24.11.2018. 12.15

Pēc Spēlmaņu nakts man bija divas atziņas – pirmkārt, nomināciju skaits nav rādītājs. Visvairāk nomināciju bija NT, bet visnovērtākie un labākie ir un paliek JRT un, protams, Dvēseļu uteņa komanda. Visu cieņu žūrijai.
Otrkārt, var jau ironizēt par pasaules līmeņa aktieriem, bet jāņem vērā, ka to pateicis pasaules līmeņa režisors un to apliecina saņemtās balvas.
Es mēdzu man īpašās izrādes noskatīties atkārtoti un nereti ir tā, ka es to nožēloju, jo pēc laika – gada, diviem no sākotnējās izrādes vairs nav nekā. Tas arī ir teātru profesionalitātes rādītājs. Izņēmums ir JRT, arī pēc gadiem izrāžu līmenis saglabājas.

+1

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Saulespuķe 25.11.2018. 15.27

Vakar biju uz burvīgu izrādi RKT un aizdomājos, vai tikai mentalitāšu atšķirība ir tā, kas SN kontekstā liedz saskatīt un novērtēt krievu teātra brīnišķīgos aktierus.
Nākamnedēļ trīs jaunas izrādes un ceru sagaidīt tik mīļā Dailes teātra revanšu par pagājušo sezonu. Ticu, ka būs :)

+1

0

Atbildēt

1

Sskaisle > Saulespuķe 25.11.2018. 16.25

Kura ir tā izrāde?

0

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Drosma 25.11.2018. 21.40

RKT ir daudz labu izrāžu. Ja konkrēti, tad tā ir Rešetina Patiesība, pavisam jauna izrāde, visas biļetes jau izpārdota. Sava veida psihoterapijas seanss, par meliem un izlikšanos ģimenē. Tāda viegla un ironiska, enerģētiski dzirksteļojoša, varbūt tāpēc, ka pavisam tuvu skatītājiem un arī tāpēc, ka lieliska horeogrāfija un humors.
Un ja reiz par horeogrāfiju, tad, protams, nevar nepieminēt baletu :) Kaut kad skolas gados biju apmeklējusi kādu baleta izrādi, neko nesapratu un ilgu laiku biju pārliecināta, ka tas nav priekš manis. Arī tad, kad apkārt visi jūsmoja un mudināja, turpināju iet tikai uz operām. Tad kādus četrus gadus atpakaļ repertuārā beidzot pamanīju Annu Kareņinu un ar domu, ka sižetu zinu, tātad it kā nevar nesaprast, par ko ir izrāde, aizgāju. Es piedzīvoju ārkārtīgu pārsteigumu un atklājumu vienlaikus. Pieļauju iespēju, ka Anna Kareņina ir viena no spēcīgākajām izrādēm, kādas ir baletā. Man ļoti palaimējās to redzēt, jo tās vairs nav repertuārā. Iesācēja – skatītāja veiksme. Pēc tam sekoja Šeherezāde, kas atkal mani ļoti pārsteidza, ka tāds balets arī var būt, un tad jau sekoja viss repertuārs ne vienu reizi vien :)

+1

0

Atbildēt

1

Sskaisle > Saulespuķe 26.11.2018. 09.38

Saulespuķe, tas vispār ir absurds – kā laba izrāde – tā biļetes izpārdotas. Uz sliktām iet negribu , bet … to pašu liepājnieku Precības arī neesmu redzējusi. Gribētu ļoti – jo tikai labas atsauksmes esmu dzirdējusi – bet kaut kā dīvaini tomēr – kāpēc nerāda vairāk to, kas patīk ?

0

0

Atbildēt

1

Saulespuķe > Drosma 26.11.2018. 10.38

Tas nav nekāds absurds, viss jādara savlaicīgi. Labu laiku biļetes ir pārpārēm – uz to pašu Lindu Vistu septembrī varēja mierīgi nopirkt, kamēr netika sacelta ažiotāža. Tas taču bija jau laikus paredzams, ka izrāde būs izcila, jo režisors ir Alvis Hermanis un galvenajā lomā Andris Keišs.
Tāpat labi zināms, ka Intara Rešetina izrādes allaž ir izpirktas, tā ka jaunā izrāde nav izņēmums.
Precības vienreiz redzēju Liepājā, otru – Rīgā, abās reizēs mierīgi nopirku biļetes.
Es pat nevarētu nosaukt kādu sliktu izrādi, cita lieta – cik lielā mērā tā uzrunā vai neuzrunā. Mani, piemēram, Cerību ezers aizsalis neuzrunāja, bet tā dabūja Gada lielās formas izrādes balvu un man prieks par to :)

0

0

Atbildēt

0

Saulespuķe > Drosma 27.11.2018. 18.30

Šodien piedzīvoju jau jāsaka, kārtējo kultūršoku – vēlējos nopirkt tikko Gundara Āboliņa tulkojumā iznākušo Gončarova Oblomovu – grāmatnīcā nezināja, ka tāda grāmata vispār ir, noturēja Oblomovu par rakstnieku un prasīja, kāds ir nosaukums. Protams, nezināja arī Gončarovu. Es pat nebiju sašutusi vai uzjautrināta, biju tik ļoti pārsteigta, ka pat pārjautāju – Jūs tiešām nezināt, kas ir Oblomovs? Un šai sakarā man pat veselas trīs atziņas.
Pirmkārt, protams, katrs mēs dzīvojam savā informatīvajā burbulī. Mans informatīvais burbulis sastāv no grāmatām, teātra, kino, interneta un ceļojumiem. Ir daudzas lietas, kurās es neorientējos.
Otrkārt, nezināt, kas ir Oblomovs, manā skatījumā nozīmē nezināt, kas ir krievu literatūra, krievu kino un latviešu teātris. Uzreiz atausa atmiņā atausa Hermaņa Ziedonis un Visums, kur izrādes finālā izskan jautājums – kas viņai tāds Ziedonis? (varbūt neprecīzi citēju)
Treškārt, atcerējos arī vienu amerikāņu komēdiju, kurā jautājot pēc kādas grāmatas, pārdevējam bija priekšā jādiktē autora uzvārds pa burtiem…
:) Piebildīšu tik, ka citā grāmatnīcā viss bija kārtībā, grāmata man ir :)

0

0

Atbildēt

1

Sskaisle > Saulespuķe 28.11.2018. 15.03

labā ziņa
https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/_splendid-palace_-notiks-bezmaksas-simtgades-filmu-maratons-14209773

Man ir anekdote no padlaikiem. Stāv gara rinda, garām iet kāds padomju cilvēks un jautā – pēc kā te visi stāv? Viņam atbild – pēc Hemingveja. Padomju cilvēks jautā – vai tad tas ir labāks par taizeli?

0

0

Atbildēt

0

Komentāri nav iespējoti šim rakstam