Svešo nav

savukārt, šitas buševicas teksts – “Janas Egles stāstu krājums Svešie ir par to, ka svešo nemaz nav, mēs visi pasaulē nākam ar smalkām saitēm sasieti un turpinām saiknes veidot dzīves laikā. Kādu ir veidojis laiks, laikmets, netaisni iekārtotas pasaules nodarījumi, kāds ir kāda cita nejauši izvēlēts upuris, vēl kādu saista radniecība vai kopējs noziegums, kāds kādam ir garāmgājējs, pēc notikušas autoavārijas pēkšņi izrādoties par dzīvības glābēju. Mēs esam laikabiedri vai pēcteči, vai līdzdalībnieki.”

Tik perfekti sasaucas gan čekistu-komunistu = stukaču nevainīgumu , ar vispārējot rusiifikāciju, tautas izmiršanu – ka perfektāt jau salikties nav iespējams

Latvietis kā mūžīgais upuris, kā mūžīgais cietējs un tad jau tās izceltās detaļas ir kā tāds balzams uz brūcēm

Nāk prātā mana laba paziņa – atdevu viņai gramatu – Janovskis G – Sola – atdodu un saku, ka skaisti uzrakstīta, aizkustinoši – bet man neder jebkāds paškritikas trūkums – viņa – tā kundze sāk raustīt lūpu un birdināt asaras,ka Rietumiem taču demokrātija bija jāaizstāv ….

nu te ir tā maucības būtība – paši ar ulmani priekšgalā līki nomaukojās, valsti un tautu izputināja – bet redz – vainīgi Rietumi – nenosargāja

un šodienas latviešu prozā tas pats – pārjūtinājušies stīvām lūpām un pirkstiem ….. par račko mežģīņplēsējas un drāzēji neko neglābs

nu labi – es savu kassandras misiju esmu veikusi – jākopjas prom laicīgi pašai

es šādu literatūru salīdzinu tikai un vienīgi ar bēru mūziku –

man darbā ir tā, ka īpašnieki -taupot naudu liek man būt gan parādu piedzinejai , gan geišai , gan daiļrunātājai un apkopējai – visplāšākā spektra profesiju klāsts

nu izskatās, ka IR redakcija dara līdzīgi

ar apgalvojumu ka jana egle ir spilgta rakstniece, laikam domāts – raksta spilgti –
cik bildes redzētas ….

bet ja par spilgtu prozu – Buševicai iesaku izlasīt – mūsu pašu Einfelda Rīgu , vai JMišimaas darbus – tikai ne Zelta templi latviski – tulkoums ir drausmīgs
Klau – var patikt vai nepatikt proza, bet nevar pelēkumu + žēlīgu pļāpāšanu nosaukt par spilgtu …. tas iznīcina ticību un uzticamību – vai tas ir šī apskata mērķis?