Kurā „korī“ dziedāsim?

Man jau šķiet, ka visi apzināti tēlo muļķus. Vispirms tiek pilnībā liegta iespēja savu viedokli izteikt VDK upuriem. Visas vēstules masu medijiem paliek bez atbildēm. Tātad skaidrs – VDK upuru nav bijis. Tie kas apgalvo pretējo ir meļi. Kas notiek tālāk. Uzrodas čekas maisi ar stukaču kartiņām. Un jautājums – par ko tad viņi stučīja ja vajāšanas vispār nav bijušas. Nu, ir daži vajātie, kuru esamību nav iespējams noslēpt. Bet par pārējiem pilnīgs klusums.
Un pats galvenais -visu vajāšanu augšgalā atradās arī tie, kuri šobrīd ir tautā populāri un godāti cilvēki. Tikai viņi absolūti negrib lai cilvēki uzzinātu, ar ko viņi nodarbojās okupācijas laikā. Un tas arī ir galvenais traču cēlonis.

“Vai nav paradokss – diriģenti un komponisti ir zināmi, bet netiek sodīti, kamēr baidāmies, ka korista vārda atklāšana būs pēkšņi gandrīz vai kā pasaules gals?”
——————————————————————–
Un tāpēc es ceru, ka tas “paradoks” tiks novērsts un tā iekšlietu – ārlietu “kormeistaru” lustrācija tiks uzskatīta par nepieciešamu un (kā izteikusies kāda gudrāka tantiņa) jaunās valdības politikā tiks iekļauta un realizēta.