Par politikas tīrību

virsraksts dirsharmonē ar bildi!

zanE atkal nodarbojas ar demagoģiju?Nepatīk NA lapa,vari apskatīties wikipēdiju:

10. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 deputātu vietas.

11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas, tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi 10. Saeimas deputāti tika pārvēlēti arī 11. Saeimā.

2013. gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Engures, Kocēnu, Krustpils, Priekules un Saulkrastu novados, bet Rīgas domē kļūstot par plašāk pārstāvēto no t.s. “latviešu partijām”.

2014. gada septembra vidū “Latvijas Fakti” veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka par “Saskaņu” balsotu 21,8%, “Vienotību” – 11,8%, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 7,6 %, “No sirds Latvijai” – 7,3%, Nacionālo apvienību – 6,9% aptaujāto balsstiesīgo. “Latvijas Fakti” septembra beigās veiktās aptaujas datiem par “Saskaņu” balsotu 17,4%, “Vienotību” – 13,0%, ZZS – 10,5%, “No sirds Latvijai” – 9,9%, NA – 8,3% aptaujāto balsstiesīgo. Nebija izlēmuši 20,3% aptaujāto, bet 11,2% paziņoja, ka nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās.[4]

Savukārt pēc pētījumu kompānijas SKDS oktobra sākumā veiktās aptaujas datiem par “Saskaņu” balsotu 18,4%, par “Vienotību” 11,9%, par ZZS 11,3%, par Nacionālo apvienību 9,3%, par partiju “No sirds Latvijai” 9,1%, par Latvijas Reģionu apvienību 3,6%, par “Latvijas Attīstībai” 1,7%, par Latvijas Krievu savienību 1,6%, par partiju “Vienoti Latvijai” 1%, par Jauno konservatīvo partiju 0,8%, par partiju “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”, par partiju “Suverenitāte” 0,1%, bet par partiju “Izaugsme” 0,1% respondentu. 17,7% norādīja, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsos, bet 12,7% atzina, ka balsot neies vispār.[5]

Toties vēlēšanu dienā LETA, “Latvijas Neatkarīgās televīzijas”, Rīgas Stradiņa universitātes un SKDS veiktā vēlētāju aptauju pie vēlēšanu iecirkņiem pārsteidzošā veidā norādīja, ka 23,8% aptaujāto bija balsojuši par “Vienotību”, 21,6% par “Saskaņu”, 19,4% par ZZS, 18,5% par Nacionālo apvienību, 6% par Latvijas Reģionu apvienību un tikai 5,4% par partiju “No sirds Latvijai”.[6]

https://lv.wikipedia.org/wiki/12._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas

> dzeris49

“Āboltiņa, protams, ir ļoti spilgts cilvēks un politiķis, taisni tāds, kādi mums trūkst… līdere, viņai nedrīkst piešķirt otrās lomas.”

Labs komentārs labam rakstam.

Cilvēkam vulgaris ir prieks 2x: kad rada un pielūdz elku un kad gāž to no pjedestāla un sabradā.

Vislabāk kāda cilvēciskās kvalitātes saskatāmas, kad liktenis uzliek pārbaudījumus. Paskatieties bildēs no “Vienotības” kongresa un basketbola mača, ar kādu pašcieņu Āboltiņa iet cauri ķengām. Viņas sievišķība pat atplaukusi.

Aprobežotais Dzeris nesaprot,kas ir nacionālisms,ko nozīmē – rūpēties par savu tautu,valsti un ģimeni kā tautas un valsts pamatšūnu,pamatstruktūru,tāpēc viņš nespēj uztvert īsto saturu un viņu var viegli apmānīt ar ārējo līdzību.Vizuāli tas var atgādināt Putina izmantoto ideoloģiju,uzkurinot Krievijas iedzīvotājos lielkrievu šovinismu un impēriskās tieksmes,tomēr saturs kardināli atšķiras -šī Putina&CO viltus ideoloģija nav domāta rūpēm par savas valsts iedzīvotājiem,tā domāta uzmanības novēršanai no problēmām,tās vienīgais mērķis ir savas varas saglabāšana.

Es gribu vērst uzmanību uz to, kādu vēstījumu mēs kā sabiedrība šajā gadījumā un ne tikai šajā raidām to cilvēku virzienā, kuri varbūt plāno iesaistīties politikā jeb sabiedrības pārvaldē vai jau tur atrodas.

—————————–

Manuprāt vēstījums ir nepārprotams: ja vēl kādam sagribēsies patirgot ar tautas uzticību, viņš(viņa) agri vai vēlu dosies Āboltiņas virzienā. Un šis virziens tagad ir jānorāda ļoti skaidri lai vēl kāds darītājs ar pieredzi neapmaldītos. Bet Āboltiņu es brīdināju vēl pirms trim gadiem. http://www.irlv.lv/2014/1/26/aboltina-noskatas-saeimas-deputatu-hokeja-speli-ar-baltkrieviem/viedokli#viedoklis_380124

Politiķim, kurš/kura ir sasmērējusies ar koruptīvām darīšanām, nav vietas valsts ierēdņu un valsts apmaksātu darbinieku vidū!

Dīvains rakstiņš par politiķi, kura līdz ausīm iestigusi korupcijā. Jā politiķu tiesībām atgriezties iepriekšējā darbavietā. Nē korumpantu tiesībām ieņemt citu par nodokļu maksātāju naudu apmaksātu amatu!

Ahaha! Zane sarīkojusi komentāru telpā pamatīgu šuheru. Vienkārši plusiņu un mīnusiņu plūdi:)))) Āboltiņa ir tā kas noveda Vienotību līdz kraham un Vienotības vēlētāju līdz pilnīgam bezcerim! Pat aiziet ar godu Āboltiņa nespēj – izēda uz atvadām Smiltēnu kopā ar cerībām uz pārmaiņām! Cienīt viņu? Da lai viņa iet dirst!

P.S. …un šī jau ir pērle: – “Nacionālā apvienība (NA) pretendēja uz vietām 69 pašvaldībās (neskaitot NA draudzīgos sarakstus mazajās pašvaldībās, kas nestartēja zem NA “karoga”.)

…..draudzīgie saraksti mazajās pašvaldībās, kas nestartēja zem NA “karoga””….mjā, diez, kāpēc draudzīgie nestartēja zem NA “karoga”?….

…Ērik…mēs zinām, ka esi apguvis copy/paste un Tavu partijnieku sagatavotais ūdensgabals ir un paliek ūdensgabals…vari ķerties kā slīkonis pie salmiņa, izmantojot pašvaldību vēlēšanu rezultātus, kas – Tev taču nav noslēpums – būtiski atšķiras no Saeimas vēlēšanām…ja jau vēlies salīdzināt, tad pareizāk būtu izmantot datus par Rīgas domes vēlēšanām, jo tur vēlētāju skaits atbilstu reitingu/atbalstītāju noteikšanai…miestiņus ar pārsimt iedzīvotājiem izvēlēties kā kritēriju, nu, piedod…

…un NA lielākais apdraudējums ir Bordāna partija…vai tāpēc Jums tāds naids pret JKP?…

“…latviešu tautas ienaidniekiem par NA nekādu ilūziju nav…” – un tu vēl negribi atzīt, ka NA un tās elektorāts ir vistīrākie “sovoki” pēc savas mentalitātes?

Ja nesaproti – “sovoks” un “krievs” galīgi nav sinonīmi.

Ja kāds sludina, ka visi, kas tiem nepiekrīt, ir latviešu tautas ienaidnieki, tas ir pilnīgākais “sovoks”, un nav nekāda nozīme, kādā valodā viņš runā.

Un NA ar ZZS ir 100% sovoks, gan pēc mentalitātes, gan pēc aprobežotības pakāpes, un no SC ne ar ko būtisku neatšķiras, domāšanas veids tiem vienāds, tāpēc arī kopējus likumus pieņem, ko tur teikt – brālīgas partijas.

Tie ir reitingi,nevis vēlēšanu rezultāti.

Nacionālā apvienība (NA) pretendēja uz vietām 69 pašvaldībās (neskaitot NA draudzīgos sarakstus mazajās pašvaldībās, kas nestartēja zem NA “karoga”.) Pārstāvniecība iegūta 66 pašvaldībās. Iepriekšējās vēlēšanās iekļuvām 50 pašvaldībās.http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/raivis-dzintars-nacionala-apvieniba-2017-gada-velesanas-rezultati-komentari-secinajumi/

Ievēlēto deputātu skaita ziņā partiju konkurencē esam ierindojušies pirmajā vietā. Sarakstos, kuros startējām atsevišķi, ievēlēti 166 deputāti, taču labi rezultāti gūti kopējos sarakstos, kur ieguvumus var rēķināt dažādi. Katrā ziņā NA sarakstu deputātu kopējais skaits pārsniedz 200. Taisnības labad jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība ietver savā sastāvā un ciešu sabiedroto lokā vairākas partijas. Ja to rezultātu summētu, NA Latvijas mērogā būtu otrs labākais rezultāts aiz ZZS.

Visās pašvaldībās, kurās kandidēja līdzšinējie NA pašvaldību vadītāji, mūsu saraksti uzvarēja: Smiltenē, Bauskā, Saulkrastos, Kocēnos, Priekulē un Engurē. Visticamāk NA biedru vadīto pašvaldību skaitam pēc šīm vēlēšanām pievienosies Ogre, kurā Egila Helmaņa vadītā komanda ieguva 8 vietas no 17. Siguldā šogad startējām kopējā sarakstā ar Reģionu aliansi, saraksts ieguva 12 vietas no 15, nodrošinot pārliecinošu vairākumu domē.

Kocēnos, Priekulē un Engurē NA pašvaldību vadītāji saglabāja absolūto vairākumu, savukārt Smiltenē Ginta Kukaiņa vadībā absolūtais vairākums (9 vietas no 15) iegūts pirmo reizi.

Vai šos rezultātus varam uzskatīt par izcilu panākumu? Netrūkst vietu, kur rezultāti ir ļoti labi, bet diemžēl ir arī vietas, kurās jārunā par sāpīgiem zaudējumiem, piemēram, Liepājā, Ādažos un Ķekavā, kurā pārstāvniecības iegūšanai pietrūka burtiski dažas balsis. Tomēr kopumā NA pārstāvniecība novados tiek konsekventi paplašināta un pats svarīgākais – tajās pašvaldībās, kurās esam pie varas, atbalsts saglabājas un pieaug. Tātad mūsu novadu pārstāvju darbs tiek novērtēts.http://www.nacionalaapvieniba.lv/velesanas-kampanas/pasvaldibu-velesanas-2017/

…NA vēlētāju skaits augot?…nu, nu…

http://static.lsm.lv/media/2017/08/original/1/8172.jpg

Protams,ka latviešu tautas ienaidniekiem par NA nekādu ilūziju nav,bet,kā redzam,NA vēlētāju skaits aug,un arī pašvaldību vēlēšanās NA ievēlēto deputātu ir visvairāk.NA paveikto darbu uzskaitījums:

http://www.nacionalaapvieniba.lv/programma/paveiktais/paveiktais-2016-gada/

Tikai nesalīdzini TBLNNK ar VL un NA.

TBLNNK bija korumpēts veidojums, bet, tur tomēr, vairāk vai mazāk, bija cilvēki ar smadzenēm.

Un arī viņu elektorāts ļoti atšķirās no VL un NA elektorāta, taisni tāpēc, ka tās elektorāts bija kritisks, TBLNNK savu eksistenci beidza ar 2% reitingu un bija spiesta apvienoties ar VL lai tikai pārvarētu tos 5%.

NA tas nedraud, jo VL elektorāts ar kritisku domāšanu apgrūtināts nav.

dzeris atkal muld par deviņiem mēmiem,viņam vēsture un patiesība pie kājas:

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LNNK tika pārreģistrēta kā nacionāli konservatīva politiska partija. 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā tā ieguva 15 deputātu vietas Saeimā un bija ietekmīga opozīcijas partija. 1994. gadā LNNK uzvarēja pašvaldību vēlēšanās Rīgā, taču pēc tam tās popularitāte kritās. LNNK pārstāvim Andrejam Krastiņam 5. Saeimas laikā starp Valda Birkava un Māra Gaiļa valdību tika uzticēts veidot valdību, tomēr tā neguva Saeimas vairākuma atbalstu. 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā LNNK zaudēja pusi no deputātu vietām Saeimā, un 1997. gadā apvienojās ar tai ideoloģiski tuvo apvienību Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

1998. gads

3.oktobrī notika 7.Saeimas vēlēšanas un TB/LNNK ieguva 140 773 balsis, kas sastādīja 14,7% no visām vēlētāju balsīm. Saeimā no TB/LNNK deputātu kandidātu saraksta tika ievēlēti 17 deputāti.

2002. gads

5.oktobrī 8.Saeimas vēlēšanās TB/LNNK ieguva 7 deputātu vietas, iegūstot 5,4% no vēlētāju balsīm.

7.oktobrī 9.Saeimas vēlēšanās TB/LNNK ieguva 6,94% no vēlētāju balsīm. TB/LNNK 9.Saeimas vēlēšanās startēja ne tikai kā nacionāla partija, bet piedāvāja arī sociāli ekonomisko programmu, kas vērsta uz sabiedrības vidusslāni un sociāli mazaizsargāto daļu.

No šejienes skaidri redzam,ka nacionālo partiju atbalstītāji kritiski vērtē savu atbalstīto partiju,atbalstītāju skaits mainās atbilstoši partiju rīcībai,un dzeris kārtējo reizi samelojies.

Edgars Avotiņš – es pat īsti nesapratu, ko tu ar to visu domāji.

Īsumā skaidroju vēlreiz – V vēlētāja kritisku attieksmi pret savu partiju pierāda taisni V reitinga kritums pēc acīmredzamām kļūdām un atteikšanos no tiem principiem, uz kuriem V dibināta.

Atšķirībā no ZZS vai NA vēlētāja, kurš kritriski analizēt savu partiju rīcības nespēj, un balsos par tām, lai kādas cūcības tās arī nedarītu.

Tici vai netici – V elektorātam principi ir ļoti svarīgi, un tas, ka, V elektorāts pāriet uz kādu citu partiju, ja V no tiem principiem atsakās, toties tā cita partija tos principus sludina, taisni par to arī liecina.

Svarīgi ir nevis virsraksts, nosaukums,, utt., bet, būtība, tātad, tie paši principi, vismaz, V elektorātam noteikti.

Varētu pat teikt, ka tā ir V nelaime – pārāk kritisks un izglītots elektorāts, kas V nevar piedod to, ko ZZS vai NA elektorāts pat neuztver kā ko nopietnu ( ētikas pārkāpumus, utt.).

“Vienotības vēlētājs”, kurš vienigais ir kritiski domājošs …

————————————————————–

TP kadreiz bija pa 20% atbalsta, sabruka TP un Vienotība ieguva šo 20% atbalstu. Tagad redzam, ka V pēc reitingiem ir zem 5% atbalsts, savukārt saradušās LRA, SNL, KPV, JKP utml brīnumi un pieaudzis atbalsts ZZS, kas ari sevi pozicionē ka latviska centriska partija.

Ka Džerim šķiet? No kurienets šie % pazūd vienai partijai un uzrodas citai partijai? Un vai tad, kad balso par V viņiem ir kritiskā domāšana, bet kad viņi balso par citu, tad vairs nav kritiskā?

Realitāte ir cita:

1) ir ideologiski stabilie atbalstītāji (vienotībai tie ir ap 2-5% – tie kas viņu atbalsta tagad – kad 2. un 3. aizbēguši pie jaunajiem elkiem)

2) ir varas partijas atbalstītaji – kas automātiski no TP pārgāja uz V un tagad uz ZZS

3) un ir “Balta bruņinieka” gaidītāji, kas vienkārši katrās vēlēšanās izvēleas kādu jaunu “nesasmērējušos” brīnumsolītāju – Zīgeristu, Šleseru, Repši, Zatleru, Kaimiņu, Jurašu/Strīķi

Un redzkā ap 10% bijušo “kritisko domātāju” it nemaz netraucē “daudzos smagos kriminālnoziegumos” – vienkārši Cara tituls no Vienotības ir pārgajis pie ZZS un līdz ar to arī šo “saimnieku/caru” mīlošās publikas simpātijas.

Un tie ka reiz nav kautkādi plikadidas nepieredzējušie studentiņi – tie ir lauku pašvaldības, kas no vēlēšanām uz vēlēšanām masveidigi pārkrāsojas jaunās varas partijas krāsās.

Rakstā ir pieminēti zelta vārdi “kļūdu atzīšana”. Tieši šie divi atslēgas vārdi ir tie, kuri var jebkuru politiķi padarīt par tautā mīlētu vai neieredzētu līdz mūža galam. Publiska un savlaicīga savu kļūdu atzīšana norāda uz spēcīga politiķa cilvēcisku un pazemīgu rīcību. Tā ne tikai nostāta tautas kalpu līdzvērtīgu ar tautu, bet rāda tai arī piemēru. Jebkura citāda rīcība uz pieļautajām kļūdām ir naiva sevis pielīdzināšana dieviem.

Ķīpam ir ļoti daudz taisnības … un melnais PR nav pat lielāko pusi viņas varoņdarbu atspoguļojis.

Ha, ha! Šantāžists Smiltēns aiziet no Vienotības.

Smiltēnam ar šantāžu nesanāca kļūt par vienīgo kandidātu uz vadītāja amatu. Tika izvirzīti trīs – Smiltēns, Ķirsis un Ašeradens. Ķirsis atteicās par labu Ašeradenam, lielai daļai biedru noteikti nepatika Smiltēna šantāžista stiliņš, līdz ar to noskaņojums bija pret viņu un džeks sajuta, ka par priekšnieku netiks, tad nu ar skaļu žestu aiziet. Un visticamāk, pievienosies Pūces partijai (Latvijas attīstībai).

Liekas, ka Vienotībai tas varētu nākt par labu, ka tāds glumjš tipiņš aiziet :)

——-Baiba Žēl, ka daudzi no komentētājiem nav uztvēruši raksta autores teiktā jēgu

========================================================================================

“Viens attēls – 1000 vārdu vērts!”

Tveriet jēgu, izvērtējiet politikas tīrību pēc sasniegtā rezultāta.

https://www.youtube.com/watch?v=kdLQ9L01CNU

—————

Kur nu vēl “saturīgāk”, kur nu vēl “cienīgāk”?

Solvitas Āboltiņas reakcija Latvijas Pensionāru federācijas rīkotā piketa laikā.

https://www.youtube.com/watch?v=AXkYGBinve0

Saprotu Autores domu.

Izbrīna atsauce uz iespējamo interešu konfliktu. Atkal mums rāda ļoti dīvainu piemēru!

Par Āboltiņu. Viņa bija laba tieslietu ministre. Kas ir nākamais sabiedrībai derīgais darbs, to nezinu! Divi nākamie notikumi, kas man šķituši interesanti saistībā ar SĀ, raksts “Ir” un piebilde, ka “viņas lēmums bijis svarīgs lietu virzībai Saeimā”. Kādas lietas, cik daudz, kas virzīts, kas apturēts – skaidrības nav! …un – runas par viņas ietekmi. Kāda tā ir un ko tā (ietekme) devusi sabiedrībai? Ja Lemberga sakarā esam tieši un domājam, ka Lembim ir nauda un informācija (kompromitējoša), kas ir SĀ ietekmes sviras????

Dīvaini, bet šo jautājumu esmu uzdevis daudziem preses ļaudīm, kas turpina lietot vārdu “ietekme”, nepaskaidrojot.

Kas attiecas uz Diplomātisko dienestu. Lieliskas vietas, kas nestu labumu mums un dotu iespēju SĀ sevi parādīt 988% amplitūdā, Baltkrievija, Kazahija, Irāna. Uz priekšu!

Autore nav uztvērusi sabiedrības noskaņojuma iemeslu. Sabiedrības nepatiku pret Solvitu Āboltiņu rada viņas atrautība no sabiedrības. Tikai viens piemērs – kāds var iedomāties S.Āboltiņu braucam sabiedriskajā transportā no rīta uz darbu? Un fakts, ka S.Āboltiņa par nodokļu maksātāju naudu varēs turpināt būt tik pat atrauta no sabiedrības priviliģētajā diplomātiskajā dienestā.