Būvniecības nozare kā augonis, ko negrib aiztikt
11Saistītie raksti
Veiksme /
4. decembris
Programmētāji celtniecībā
Viedoklis /
14. novembris
Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā
Viedoklis /
2. oktobris
Vai Igaunija apsteigs Latviju iedzīvotāju skaita ziņā?
Viedoklis /
4. septembris
Politika vai bizness – kā ieviesīsim ilgtspējīgu būvniecību?
Komentāri (11)
Drosma 11.06.2015. 09.45
Aiztikt gribētu gan – ir desmitiem būvuzņēmēju, kuri gribētu šajā nozarē strādāt pēc godīgiem un taisnīgiem likumiem .
Cita lieta, ka valstī, kurā tiesiskums ir izsmieklam – tas nav iespējams. Vara pieder partijām, naudu partijām dod nevis kaut kādi pelnīt griboši nabagi, bet lielie oligarhi skonto būves , rere un tiem līdzīgie un kārtība ir tāda, ka jāatstrādā tam ,kas maksā. Tādi ierēdnīši ir absolūti nespējīgi – kā no augšas pasaka – tā viņiem jādara.
Sabiedrībai Latvijā vispār nav balsstiesības, nē – precizāk – tiesības runāt ir – lai tauta runā – bet partiju diktatoriņi dara kā grib un sabiedrisko viedokli ignorē smiedamies.
Man naktīs rādās sapņi – ka no jumta krīt zirgi – tas ir sniegs, tās ir lāstekas, vai tas ir sakrājies ūdens lietus laikā, kas krīt uz mūsu palodzēm ar milzu troksni. Apsaimniekotājs solīja, ka šo jautājumu atrisinās, saprotama lieta, ka tad , kad pūcei ziedēs aste, tad arī mūsu jumtu pārtaisīs.
Lūk.
1
v_rostins > Drosma 13.06.2015. 10.56
Skaisle
ir desmitiem būvuzņēmēju, kuri gribētu šajā nozarē strādāt pēc godīgiem un taisnīgiem likumiem .
————
Viņiem jau neviens to neliedz darīt, saņemt no ZRP(v) sponsoriem, “skonto būve” un Re&Re pasūtījumus un tos izpildīt.
0
Neticis 10.06.2015. 21.02
“Viens no ēnu ekonomiku veicinošiem faktoriem noteikti ir būvniecības nozarē visur valdošais zemākās cenas princips…Lai iegūtu pasūtījumu, uzņēmumi, bieži norādot zemāko cenu, neiekļauj nodokļos maksājamās summas..” ir absolūtas muļķības, jo valsts un pašvaldību iepirkumos tiek ierēķināti arī samaksājamie nodokļi. Un, ja kāds no oficiāliem ienākumiem izmaksas saliek “aploksnēs”, tad attiecīgi vairāk samaksā nodokļos valstij.
Patiesā problēma ir korupcija:
1. privātajā sektorā ne tikai izmaksas, bet arī ienākumus var dabūt “aploksnē” apejot nodokļus,
2. uzpūstas valsts un pašvaldību iepirkumu cenas, kurās ierēķina arī “kampumu” valsts un pašvaldību pārstāvjiem, politiķiem u.tml. “Kampuma” rotācija, protams, arī notiek, apejot nodokļus.
3. Iespēja dažiem uzņēmumiem palikt parādā valstij par neskaitāmiem miljoniem, kamēr vairumu kontrolē un čakarē par nenomaksātiem centiem.
0
Ebenemezers-3 10.06.2015. 20.31
ja pie mums nepastaav celtnieciibas ministrija , bet ar to nodarbojas ekonomikas ministrija , tad iedomaajos apskatiitiues kaa tur ar to nodarbojas ,atklaajaas interesantas lietas , izraadaas ka ekonomikas ministrijaa darbojas buuvnieciibas valsts kontroles birojs , kura galvenais uzdevums ir kontroleet buuvnieciibas likuma izpildi , birojam 4 departamenti , a jeega tam visam kur? http://www.bvkb.gov.lv/lv/par-bvkb/struktura , reaali ar buuvniciibas probleemam tam sakars ļoti taals , radiit likumu , kuru paši kontrolee 50m cilveeku sastaavaa, rezultaataa mafija pati izstraadaa sheemas un reaali darbojas peec saviem ieskatiem , jo , taadi kantori kaa re&re ar savu kļuudu un šmaukšanos reputaaciju , kaa vienmeer saņem jaunus pasuutiijumus un menedžee finansu kustiibu reaali nemaz nekop nebuuveejot , tasd bardaks ja netika paartraukts bet turpinaasies , mums no eenu ekonomikas neglaabties , buuvnieciibas likums ir viiģes lapa plikuma piesegšanai.
0
Kamielis 10.06.2015. 18.11
Ko tur brīnīties? Tā taču ir nozare, kur visviegāk atmazgāt naudu, finansēt partijas, ar vienu vārdu sakot – shēmot
0
ierados 10.06.2015. 17.04
Ak jēziņ! Viss jau ir sakārtots un strādā nevainojami. Visās nozarēs, ne tikai būvniecībā. Jāsaka gan, ka budžeta naudas zāģēšanas jomā mēs stipri atpaliekam no Austrumu kaimiņa. Toties iedvesmas avots tepat blakus ar visu sadarbības līgumu.
0