Arī ķīmiķi brauc ar “Ferrari”
Saistītie raksti
Viedoklis /
5. novembris
Lai radītu inovācijas, jāapvienojas cilvēkiem ar dažādām pieredzēm
Dzīve /
16. oktobris
Zvaigžņu putekļi
Recenzija /
28. augusts
Meistars un viņa stiķi
Viedoklis /
16. maijs
Vietējie farmācijas uzņēmumi – drošības spilvens miera laikos un ārkārtas situācijās
Viedoklis /
3. maijs
Labs laiks sievietēm zināšanas un talantu ieguldīt IT nozarē
Komentāri (19)
andreis 31.05.2015. 22.25
Ne katrs to ķīmiju var. Tur stipra dabiskā atlase. Ne par 1 ne 2 tk euro mēnesī ar Ferrari nebrauksi.
0
ozolnieki 30.05.2015. 08.08
Tāda paša tipa rakstiņi bija par būvinženieriem . Tikai bezdarbnieku rindās ar augstāko izglīti’bu pirmajā vietā būinženieri .
Līdzīgi bet skarbāk ( jo jaunieši pavelkas )ar ārstiem nenogurstoši bļaustās parvto katostrofālu trūkumu . Realitātē pusei nav pat rezidentūra , spiesti aizbraukt vai pa stažieriem .
1
v_rostins > ozolnieki 30.05.2015. 09.53
ozolnieki
Nesalīdzini. Ķīmiķis var sākt darbību tukšā vietā, kaut vai no vecas taburetes uztaisot spirtu vai dīzeļdegvielu, vajadzība pēc būvinženiera parādīsies ne ātrāk kā ķīmiķis un vēl 1 000 000 cilvēku būs sapelnījuši piķi. Līdz tam, gan jau ķīmiķis pats būs arī būvinženieris. Ķīmiķi, fiziķi un inženieri ir universāli cilvēki. Fiziķu vidū gan gadās arī pa universālam lūzerim.
0
kristaps_freimanis 30.05.2015. 01.34
“līdz pat 100 000 ASV dolāru gadā”
===
Kaut kā nevelk līdz Ferrari…
0
Krix 29.05.2015. 16.05
Bļaustīšanas par eksakto zinātņu absolventu pieprasījumu ir jau gadiem un gadiem secinot patiesās tendences kļūst skaidrs, ka nav gluži tā kā to bildi zīmē…par ķīmiķiem farmācijas nozarē varētu būt taisnība, jo tur tiešām uzņēmumi mērķtiecīgi piedalās apmācību procesā un arī izķer studentus…par visām pārējām eksaktajām profesijām, izņemot varbūt programmētājus – bet tas ir pēdējā laika kliedziens, ir lielas šaubas – vakances varbūt ir, bet tās ir ļoti nenovērtētas – darbiniekus ar pieredzi visiem vajag, bet maksāt negrib ne bez ne ar pieredzi !
2
aivars15 > Krix 31.05.2015. 19.22
vakances varbūt ir, bet tās ir ļoti nenovērtētas
——————————–
Cik labi, ka vakances bez augstākās izglītības ir augsti novērtētas, bet vai tad uz tām nevar pieteikties izglītoti darbinieki ;o ?
Turpinot to pašu domu, esmu redzējis ārstus, kuri tagad tirgo medicīnas ierīces. Ir inženieri, kas nodarbojas ar ‘soft’ aktivitātēm – reklāmu, sabiedriskām attiecībām. Kustība pretējā virzienā, t.i. ka humanitārais kļūst par būvinžinieri, ārstu vai finanšu direktoru ir maza. Tāpēc, secinājums – eksaktā izglītība atver jomas, kurās humanitāriem nav pieejamas, un neaizliedz humanitārās specialitātes, ja ir vēlēšanās un spējas.
0
Pelēkais Vilks > Krix 02.06.2015. 11.53
aivars15 …Turpinot to pašu domu, esmu redzējis … Kustība pretējā virzienā, t.i. ka humanitārais kļūst par būvinžinieri, ārstu vai finanšu direktoru ir maza.
==========
Turpinot domu: gumanitārijs var dzīvot un darboties piektajā stāvā tikai tad ja būvinženier’s ir sabūvējis pamatus.
Izglītības infrastruktūra IR sačakarēta caur kauzalitātes neizpratni.
Varbūtība kustībai “pretējā virzienā” ir patiešām maza, bet tādu nevar izslēgt.
Gumanitārijs, kuŗš atgriežas lai studētu kvantu mehāniku varētu būt gandrīz tikpat vērtīgs kā normāli veidojies homo sapiens.
0
Gantrijs Tors 29.05.2015. 12.41
Pirmkārt, vidējā alga objektīvi neatspoguļo paredzamo algu lielākajai darbinieku daļai. Pie Latvijas augstā algas nevienlīdzības (GINI) koeficienta šī problēma ir it īpaši izteikta.
Piemērs:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/de/Comparison_mean_median_mode.svg/300px-Comparison_mean_median_mode.svg.png
Augstas nevienlīdzības (Latvijas) gadījumā ir raustītā (plakanā) līkne. Kā redzams, ir liela atšķirība starp vidējo un mediāno vērtību. Vidējo vērtību (algu) “pavelk uz augšu” neliels skaits ekstremāli lielu vērtību (algu).
Zemas nevienlīdzības gadījumā darbojas augstā (nepārtrauktā) līkne. Šādā gadījumā varētu jaukt kopā vidējo un mediāno vērtību (algu) un nebūtu būtisku noviržu.
Otrkārt, nav korekti salīdzināt kopējo vidējo algu ar izņēmuma gadījumu “līdz pat 2000 eiro mēnesī”. Precīzāku informāciju sniegtu kaut vai to pašu vidējo algu salīdzinājums. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem: http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/Sociala/Sociala__isterm__dsamaksa/DS0110c_euro.px/table/tableViewLayout1/?rxid=89fa53c2-5ff7-456f-aae4-c4274cf3b2aa sadaļā “(20) Manufacture of chemicals and chemical products” bruto alga 2014. gadā bija €703-746 salīdzinot ar vidējo algu pa visām nozarēm €740-786.
Visaugstākā ar ķīmiju saistītā vidējā alga ir farmācijā: €1118-1170.
Taču vēlreiz uzsvēru, ka tā ir tikai vidējā alga – lielākajai daļai darbinieku ir daudz zemākas algas nekā vidējās. Ar Ferrari varbūt brauc tikai pāris ķīmiķu Latvijā.
0
Absints 29.05.2015. 12.11
Bet visi grib strādāt par priekšniekiem un sekretārēm, un ideālais darbs ir saņemt algu un neko nedarīt. Un lai to var darīt no mājas… A tādu darbu prakstiski nav, Un ,ja nav – labāk bezdarbniekos, Un vaidēt, ka darba nav… Un braukt prom, moš citās valstīs būs leiputrija..
Latvijā atrast darbu ir vienkārši. To praktiski var izdarīt dažās dienās. Lai man nestāsta , ka tā nav. Vajag tikai gribēt… Jautājums ir kādu. Labu darbu atrast ir grūti, un ne tikai Latvijā.
Tāpēc svarīga ir izglītība, profesionālisms, ekspertīze, kā tas redzams šitajā rakstā. Ja tas būs – būs ne tikai darbs, bet labs darbs. Ja plivināsies skolā, svinēsi dzīvi pēc tās, tad varēsi vaidēt un izgāzt žulti. Bet vajag rakt!
3
Krix > 29.05.2015. 16.01
Var var, tikai vairums ir tādu, kur maksā 400-500 eiro uz rokas(labākā gadījumā) par pilnu slodzi, kas vērtējot cenu pozīcijas LV…sanāk beigās pašam piemaksāt par darbu !
0
v_rostins > 29.05.2015. 23.15
Krix
Nekā. Ievērojama daļa, kuri izmācījušies par ķīmiķiem nedeldēs darba biržas slieksni, drīzāk paši būs sociāli atbildīgi un nodarbinās savus tautiešus, ko es neteiktu par juristu, grāmatvežu, psihologu, ekonomistu un nez kā tur vēl armiju.
0
helena_1 > 27.05.2016. 16.30
Vispār jau žurnālistiem jāiemācās angļu valoda. Tajā pētījumā pie “underemployed” bija Chemical engenier, kas NAV ķīmiķis,jā saņem max 90 000 $, pēc ar 10-20 gadu stāžu. TIE NAV ķīmiķi, ĶĪMIĶI bija zemāk sarakstā ar 1/2 mazākām aldziņām 22% bezdarbu, un ap 30% strādā citā profesijā.
Chemical engeneer bija 7% kas strādā citā profesijā / sfērā, un ir 19% bezdarbs.
Chemical engeneer ir elites profesija, LV to vispār nemāca un klasifikatora ieraksta, ka lai būvētu rūpnīcas: trubas + process + gatavs produkts (piem. naftu pārvērtu par benzīnu) ir vajadzīga ķīmiķa izglītība. Murgs! tur vajag izglītību, kur pie iestāšanās un visu mācību procesu jābūt A līmeņa rezultātiem, tie ir būvinženieri + fiziķi + ķīmiķi (elite!!!). un arī tie nebrauc ar Ferrari.
BET palasiet ķīmiķu komentārus – visi kā viens kliedz – bez izaugsmes, bez rezultāta, ģimeni neuzturēt, fiansists pēc 20 gadiem pelna nx vairāk. un ķīmiķiem ir 20%-30% bezdarbs pasaulē (ASV, CAN, EUR, AUS) un uz 45% strādā ne savā profesijā.
Statistiku ir jālasa pareizi, nevis jāmeklē pazīstamie angļu valodas burti.
Kāpēc pasaulē arī neapmaksāta? Jo R&D ir tie kam visu laiku apgriež naudu, jo nav “pārdevēji”. Rezultātā mazas algas mūžīgi, regulāras štatu samazināšanas.
Visi kā viens – un tieši norāda, ka zinātne vai privāta laboratorija, nav atšķirība.
Pie mums var reklamēt, bet tad ir jāmāca.
LV un RTU nav pat papētījuši ko sola iemācīt ārvalstu ķīmijas kursos bakalauriem un kā tur specializējas.
LV bāleliņu stundu saraksts vienkārši ir mazatīstītas valsts līmenī – ābece, pasaules darba tirgus pieprasa advanced, bet mūsējie LU to pat necenšas pamanīt, RTU vēl cenšas modificēt, bet cenšas….
ja grib vidusšķiras algu – tāda ķīmiķiem neeksistē uz ZEMESLODES, jebkurš key account pelna vairāk par ķīmiķi. Te nu ir skarbā patiesība.
0
v_rostins 29.05.2015. 11.56
Labs raksts. Būtu man šodienas ķīmijas zināšanas, vēl 1987. gadā būtu nopircis Ferrari, bet LC čekas pederastus un to pielipējzivtiņas, ZZS, 1991. un neviens komparķijas funkcioņers, krievu oficieris – deģenerāts un čekists šodien negrautu mūsu valsti.
0