Valdība tomēr atbalsta kritizēto normu par uzņēmumu valdes locekļu personisko atbildību

Vēl viens veids, kā dažu iestāžu (reizēm objektīvo) mazspēju aizstāt ar īpašiem likumiem. Krāpšana ir sodāma un vienmēr tāda ir bijusi.

Kaut kā man rādās, ka tas būs kārtējais gadījums, kad likuma burtu varēs stiept plaši un pēc vajadzības. Un beigās šajās lamatās iekritīs nevis “ļaunprātīgi nemaksātāji”, bet gan tie, kuriem tiešām ir gadījusies neveiksme biznesā bez ļaunprātīga nodoma.

Man drīzāk interesē, kā var gadīties, ka VIDā var nepamanīt nodokļu parādu ar 6 ēm, kas krājies gadiem, bet uz sitiena var atrast parādnieku un arestēt kontus, ja parāds ir pārsimts eiro un krājies pāris mēnešus.

Par konkrēto normu – tur jābūt ekspertam, lai to atbalstītu vai noliegtu, un, saprotams, ka citam tā patiks, citam nepatiks.

Bet, valdības kurss uz konkrēto personu personisko atbildību ir pareizs, un tas jāievieš plašāk, jo patreiz Latvijā dominē kolektīvās bezatbildības un nesodamības princips, nav brīnums, ja vektoram kokrētu personu atbildības virzienā būs daudz pretinieki.

Neesmu vēl tās piedāvātās normas cītīgi un skurpulozi izlasījis, bet izlasot tos piecus kritērijus, neizskatās, ka ir tā situācija tāda, kā deklarē projekta aizstāvji, ka tas attieksies tikai uz negodprātīgiem valdes locekļiem.

Vairāk kā 50 minimālo algu nodokļu parādā var ielidot arī ne aiz ļauna prāta, bet vienkārši ja nojūk kāds darījums, vai iestājas uz kādu laiku melnā svītra biznesā. kāda krīze.

Ja jau nav nekāda iespēja, ka šito nepieņems, tad būtu vismaz skaidri un gaiši jāieraksta, ka valdes locekļi ir atbildīgi, ja bijis nodoms vai rupja neuzmanība, un tad VIDam tas arī jāpierāda.

Bet izskatās, ka tiešām šis ir priekšlikums, lai VIDam nav jādomā kā piedzīt nodokļu parādus, bet lai var iet vieglāko ceļu, kas protams nodrošinās rezultātu, ka ja būs no kā piedzīt, tad visdrīzāk no tiem, kas neshēmo, kam ir nepaveicies, nevis no tiem, kas ļaunprātīgi izvairās, jo tie ļaunprātīgie tāpat sashēmos visu kā vajag ar bomzīšiem un trešo valstu pilsoņiem.

Un vēl ir vērts papētīt, vai blakus valstīs – Lietuvā un Igaunijā ir kas līdzīgs vai nav. Ja tur nekā tamlīdzīga nav, tad šis likums ir vistiešākais veids investīciju pieplūduma veicināšanai kaimiņvalstīs, nevis Latvijā.

Redzēs cik daudzi pārcels vai dibinās uzņēmumus ārpus Latvijas.

Svarīgi būtu panākt, lai Vienotība (un citas partijas, bet nu iet runa par valdošo partiju ar premjeru) pārtrauktu šo nodokļu maksātājiem un LR pilsoņiem kaitniecisko praksi, kas paredz, ka Vienotība ieliek uzņēmumu valdēs savējos bez atklāta konkursa – tādējādi netiek praktizēta saimnieciska pārvaldība, jo ir liegts atklātā konkursā izvērtēt un izvēlēties profesionālāko vadītāju(-s).

Šāda Vienotības prakse gan ir diskreminējoša, jo liedz citiem piedalīties atklātā konkursā, gan arī nesaimnieciska.