Izglītības sistēmā ir būtiskākas problēmas par obligātā eksāmena ieviešanu

“Jāstimulē interesi” — es varu pateikt, kā tieši jāstimulē — ar eksāmeniem, kontroldarbiem, testiem, saukšanu pie tāfeles, mājasdarbiem utt. ļoti labi stimulē interesi. Un ja tas rada problēmas, tad arī skolotājiem varētu kādu eksāmenu — varbūt arī viņiem rastos interese. Un tad attiecīgi algu pēc rezultātiem. Darbs ir grūts, bet kādam tas ir jādara. Bet nē — labāk lai iet viss pašplūsmā — skolotāji māca kā grib, algas visiem pielikt un tad skatīsimies — varbūt skolotāji izgudros kādu triku kā ieikteresēt skolēnus mācīties ķīmiju — jāsaka pasarg dies šādus cilvēkus pie jelkādas teikšanas.

Neapšaubāmi, eksaktās un dabaszinātnes notiekti ir svarīgas. Tomēr šķiet, ka pēdejā laikā notiek šo te “eksakto” virzienu pārlieka “fetišizācija”, nemaz reāli nevērtējot cik konkrēti tādu vai citādu speciālistu īsti vajag. Jo galu galā, piemēram sociālo zinātņu pārstāvju vidū bezdarbs ir zemāks kā eksaktajiem. Lai nesanāk, ka jaunieši tiek maldināti par neesošām darba iespējām un mistiskiem lieliem atalgojumiem.

skaistie bla-bla “jāstimulē interesi”. Tad, kas izdomās, kā tieši, konkrēti un efektīvi stimulēt, tad varēs i diskutēt.

Pagaidām piespiedu kārtā veiktais eksāmens ir vienīgais reālais risinājums. Savādāk, kamēr “diskutēs, analizēt, pētīs” kā stimulēt interesi, pakāsis pēdējas zināšanas.

Un beigās dabūs šodienas Zviedrijas problēmas – tur arī tik tālu aizraujas ar bērna tiesības, brīvprātīgu stimulēšanu, brīvo vēlmju izpaušanu, ka tagad dabūjuši tādu bildi, ka 8.klasē, kad beidzot sāk pārbaudīt zināšanas, likt atzīmes, izrādās, ka lielākai daļai vispār zināšanas ir zem nulles. Un nav skaidrs, ko tad darīt – jau 8.klase, no jaunā neies mācību programmu.

biedrs Punkts ir kārtējais latvju īdētājs (krēslā bezdētājs) – atradīs 1000+1 iemeslu kāpēc nekam neder jebkas, ko piedāvā citi, bet savu piedāvājumu tā arī nepateiks!

P.S. Nezinu, kāds ir darba tirgus dziļums piāristiem, ekonomistiem un visādiem manageriem, bet mani studiju biedri fiziķi neviens bez darba nesēž! ;)

nekaadii neierubiiju šaa raksta jeegu , muusu laikaa nebija nekaadas demokraatijas , skoleenam peec prograamas bija jaaapguuust maaciibu priekšmeti , un neviens neprasiija , moška tevi neinteresee fizika , nu tad hrens ar viņu … taa ir iista muļķa laišana ap izgliitiibu , nezinu kur vaina mekleejama , bet briivaa Latvijaa briiva izgliitiiba , labi tikai ka nav vairs oficiaalu muļķu , jo tajaa laikaa bija muļķu skolas taatad arii oficiaalo muļķu netruuka , bet bija kas straadaa ar laapstu , stuuma tačkasd , tagad visi skaitaas paarizgliitoti muļķi

Piekrītu tikai vienai lietai,ka eksāmeni neko neatrisina, bet…

Saturs un metodes

Lai līdzinātos uz Somiju ir jāiegulda kolosālas finanšu investīcijas a)skolotāju sagatavošanā, b) skolu aprīkojumā

Bet atstāt visu katra skolotāja rokās ir visai riskanti, ko atzīst arī somi.

Jo mācību pamatā, īpaši eksaktajās un dabas zinībās, ir sistēma- zināšanas ir jāapgūst sistēmiskā kārtībā.Un mācību grāmatām un vielas apguves kārtībai ir jābūt sistēmiskām, kas ,starp citu lieliski tika ievērots PSRS mācību grāmatās, ko izstrādāja visizcilākie speciālisti. Mācību priekšmetā bija viena grāmata, bet izcila no metodikas un sistēmiskuma viedokļa. Tagad mācību grāmatās galvenais ir pārsteigt ar novitāti, štrunts par sistēmu. Pašlaik vispār izglītības ierēdņi proponē viedokli, ka mācīties no vāka līdz vākam ir prasti un nemoderni. Mūsdienīgi ir mētāties -tur kaut ko, šur kaut ko, tad atkal atpakaļ pie kaut kā. Tas skaitās radoši. Tā teikt, grābstīties! Un tad nav ko brīnīties sīkajiem arī zināšanas ir sagrābstītas un putra galvā.

Un ne katrs skolotājs ir tik izcils metodiķis, lai pats tiktu galā gan ar metodiku un saturu.

Līdz ar to te tiek piedāvāts kārtējais ļoti riskantais eksperiments. Skolotājiem patiks, bet vai vecākiem un bērniem.

Nemaz nerunājot par apstākli, ka pie dažādiem saturiem bērniem būs problēmas mainīt skolu, jo var gadīties, ka vielu, ko apguva iepriekšējā gadā vecajā skolā tiek piedāvāta nākamajā gadā jaunajā skolā, bet to, ko jaunajā skolā ir jau apguvuši, viņš vēl nav mācījies.

Bet tas, ka pie satura un metodikām ir jāstrādā, tas ir neapšaubāmi.

2) Un skolotāju algas neko neatrisinās izglītības kvalitātē, ja netiks skatītas kopā ar reālu skolotāju līmeņa celšanu. Pie mums izglītības klerki to saprot tikai un vienīgi kā papīru smērēsanu

Atslēgas vārdi šim rakstam ir “Autore ir (…) partijas “Latvijas attīstībai” valdes locekle.

Jo tuvāk vēlēšanas, jo biežāk politikai pietuvinātie sāks atskaņot domu ķēdīti “paaugstiniet skolotājiem algu- visi skolotāji sāks labāk mācīt – visi skolēni sāks labāk mācīties (tai skaitā fiziku un ķīmiju)”.

Man nudien nav nekas pret algu paaugstināšanu skolotājiem, tomēr paļauties, ka tas var paaugstināt izglītības kvalitāti un skolēnu interesi par fiziku un ķīmiju, ir vismaz muļķīgi.

Kurā nozarē algas paaugstināšana automātiski nozīmē kvalifikācijas paaugstināšanu??

Jā – tas gan varētu notikt, ja ietvertu arī pasākumu – visus skolotājus atlaižam, un pēc kvalifikācijas pārbaudes labākos pieņemam atpakaļ. Varbūt arī ilgstošā periodā cerība uz lielāku algu varētu novērst, ka par skolotājiem kļūst tikai tie, kurus “nekur citur neņēma pretī”, kā nereti ir dzirdēts. Bet tas noteikti neatrisinās problēmu pārskatāmā nākotnē.

Par skolēniem un viņu interesi par fiziku un ķīmiju: cik nu man nācies saskarties, atrast darbu savā specialitātē vieglāk ir tieši “plānā galdiņa urbējiem”. Cik darba vietu valstī ir jaunam “sabiedrisko attiecību speciālistam”, bet cik – fiziķim, ķīmiķim un inženierim? Un cik lielu algu var saņemt viens jaunais speciālists, bet cik otrs?

Ja nu izrādās, ka darba tirgus visos aspektos tiešām ir labvēlīgāks tām specialitātēm, kur ir nepieciešama fizika un ķīmija, tad skolēni arī tās mācīsies. Savādāk – kāda jēga ir studēt fiziku, ja ir jākļūst par baņķieri vai politiķi, lai nopelnītu puslīdz pieņemamu algu.