Pārtrauks maksāt procentus bijušajiem “Parex bankas” akcionāriem

garausiitis > brigita_damme_rtk_lv 06.07.2014. 07.50

mūsu alus – Lehmann Brother – ne lielākās bankas ASV sabrukums ir labs piemērs kā sagrūst kāršu namiņš .

+4

-1

Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv > brigita_damme_rtk_lv 06.07.2014. 08.55

klusais, tur jau tā lieta, ka kāršu namiņš. Jautājums tikai, kuri pilsoņi cieta vairāk – ASV, banku neglābdami, vai LR, banku glābdami.

Ekonomika, būvēta uz patēriņa veicināšanu, nekad nebūs bezkrīžu. Jebkura burbuļa pūšana nav bezgalīga. Ja visi baisie ekonomisti zin, ka krīzes un ekonomiskā kāpuma cikls ir aptuveni 7 gadi, tad vienu glābšana uz citu rēķina, pie kam, uz to rēķina, kuri no šāda tipa ekonomikas uzturēšanas iegūst vismazāk, ir mazākā mērā nekorekti, lai neteiktu noziedzīgi.

+3

-4

Atbildēt

0

Ansis > ligakalnina 04.07.2014. 18.38

Gluži jau tā nav:

Valsts uzraugi no savas puses neatklāja K un K veiktas darbības, kas būtu vērstas uz Parex novešanu bankrotā – vienkārši pārāk lieli ieguldījumi ASV dereatīvos (kas taja laika skaitījās 100% droši)

Tas, ka K un K “algu” saņēma ka depozīta procentus … skaitījās likumīgi.

Nedaudz nesmuki izkatījas vien K un K veiktā līdzekļu (automašīnas utml) glābšana pēc bankas pārņemšanas.

Labi, ka 2009-10 gados vismaz šiem depozīta procentiem uzlika kaut nelielu nodokli – bet tas kapitala pieauguma nodoklis joprojam ir mazākais Eiropā.

Tā nav krāpniecība – tā ir labējā politika visā savā krašņumā – bagātajiem nodokļi nav jāmaksā! Un Latvijas vēlētāji tieši par tādu arī balso, jo atbalsta nabaga K un K viņu grūtajā darbā.

+10

-2

Atbildēt

0

ligakalnina > ligakalnina 05.07.2014. 11.21

“Valsts uzraugi”, ko, tieši, tur ar to domā – visus tos fuktukus, parējo Latvijas birokrātiju, utt?

Un tu, protams, visiem tiem 100% tici un uzticies?

+1

0

Atbildēt

0

andris902 > ligakalnina 05.07.2014. 12.10

…Dzeri…nu, kā var neticēt!?!….pati Galvenā Valsts Kontroliere Sudrabas kundze visu procesu uzraudzīja!….viņa tak uzreiz būtu protestējusi – atceries, cik aktīvi viņa vienmēr ziņojusi par pārkāpumiem….

-«Sudrabas kundze ir sēdējusi visās valdības sēdēs klāt, viņa ir dzirdējusi visas šīs te debates, arī par ierobežojumu uzlikšanu, neuzlikšanu, par kuru tiek rakstīts. Divas stundas gāja tikai debate par ierobežojumiem. Tad tādā gadījumā, ja bija jautājumi, ja bija kādi komentāri, tad vajadzēja celties, lūgt vārdu un kaut ko tomēr bilst. Viņa pati šajā bankā ir strādājusi pat, no viņas puses nebija nekādu komentāru. Tā kā būtībā viņa ir tikpat līdzatbildīga kā visi valdības locekļi, kā mēs – tie, kuri piedalījās šajās valdības sēdēs, jo šis lēmums tika pieņemts visiem kopīgi,» stāstīja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

+7

-4

Atbildēt

0

andris902 > reksa 04.07.2014. 19.37

….nevaru piekrist 4.punktam – “valstij nebūtu bijis jāņem milzīgs aizņēmums”…

…”Parex” nebija tikai kredītiestāde…tā bija arī aktīvu apsaimniekošanas kompānija, tā nodarbojās ar dzīvības apdrošināšanu, pārvaldīja pensiju fondus, uzglabāja pašvaldību un to uzņēmumu finanšu līdzekļus utt. …ja valsts nebūtu “Parex banku” pārņēmusi, tad tiešie zaudējumi vien būtu pārsnieguši 600 miljonus latu….ar tiešajiem zaudējumiem saprotam naudas summas, kas būtu jāmaksā depozītu kompensācijās, tā būtu arī zaudētā valsts un pašvaldību nauda, bez iespējas kādreiz kaut ko atgūt…

…”Parex” sadalīšana bija vienīgais veids, kā pasargāt visu Latvijas ekonomiku no finanšu katastrofas, radot “domino” efektu…

…jā, glābjot vienus, sanāca glābt arī nerezidentus un bankas īpašniekus…par pārņemšanas veidu var strīdēties…un par to ir atsevišķs stāsts….taču sadalot banku – zaudējumi (uz šodienu) nav tik lieli, kā tika prognozēts….

…”Citadele” savas saistības pret valsti ir nokārtojusi, atdevusi visu aizdevumu pilnā apjomā pirms termiņa un valsts uz to ir nopelnījusi 30 miljonus EUR…arī “sliktā bankas daļa” Reverta kopumā no 2010. gada 1. augusta līdz pārskata perioda beigām (2013.g.) Valsts kasei par valsts atbalstu „Parex bankai” ir samaksājusi 157,8 miljonus eiro, par sindicētā kredīta izmantošanu – 10,6 miljonus eiro, kā arī termiņā un pilnā apmērā segusi sindicētā aizdevuma saistības un atbrīvojusi valsti no galvojuma 234 miljonu eiro apmērā…naudas līdzekļu atmaksa Valsts kasei ir uzsākta gadu ātrāk un lielākā apmērā nekā paredzēts restrukturizācijas plānā…

– „Kopš Reverta darbības sākuma esam atguvuši vairāk nekā pusmiljardu eiro, un šāds rezultāts vēlreiz apliecina, ka parādu atgūšanā esam uz pareizā ceļa. Katra nākamā kredīta izstrāde kļūst aizvien sarežģītāka un laikietilpīgāka, jo salīdzinoši vienkāršākā portfeļa daļa jau ir realizēta, savukārt atlikusī raksturojama ar ieilgušiem tiesvedību procesiem, izteiktām atmaksas grūtībām un klientu pretdarbību. Tomēr plānojam, ka 2014. gadā spēsim Valsts kasei atmaksāt līdzekļus vismaz šā gada līmenī,” uzsver Solvita Deglava, Reverta valdes priekšsēdētāja.”

…plašāka informācija par “Revertu”:

http://www.reverta.lv/lv/media/news/Year-2014

….tā ka – tas velns nav tik melns, kā to mālē…

+9

-4

Atbildēt

0

reksa > reksa 04.07.2014. 20.09

zanEi

1) Apdrošināšana un pensiju fondi ir atsevišķi uzņēmumi, nevajag visu pīt iekšā.

2) To, ko valsts ir atguvusi no Citadeles un no Revertas, valsts būtu atguvusi arī Parexbankas maksātnespējas procesa ietvaros.

3) Toties valsts būtu izvairījusies no daudziem jo daudziem citiem lieliem izdevumiem.

Savā komentārā tu esi viltīgi minējusi to, ko valsts ir atguvusi, bet neesi minējusi to, ko valsts ir zaudējusi. Tev droši vien nevar pārmest melus, bet maldināšanu jeb dezinformāciju var gan. Un tā ir sliktāka par meliem…

+10

-8

Atbildēt

0

andris902 > reksa 04.07.2014. 20.50

….viedokļu atšķirību grūti pieņemt?…ja tas neatbilst Tavai pārliecībai, tad – meli, demagoģija, dezinformācija utt. …

….necentīšos Tev nolikt priekšā skaitļus, kuros redzams, cik valsts, pašvaldību, to uzņēmumu, valsts akciju sabiedrību un Tev netīkamie pensiju fondu līdzekļi glabājās Parex bankā – tāpat to noliegsi…ja vēlēsies – pats sameklēsi….ceru, ka neesi aizmirsis rindas pie Swedbank bankomātiem un cik lieli līdzekļi aizplūda dažu diennakšu laikā no bankas tikai uz baumu pamata….

…apgalvot, ka valstij nebūtu jāaizņemas “Parex” bankrota gadījumā – neapdomīgi un vieglprātīgi no Tavas puses…

+7

-7

Atbildēt

0

reksa > reksa 04.07.2014. 23.41

zanEi

Biju rakstījis: “tu esi viltīgi minējusi to, ko valsts ir atguvusi, bet neesi minējusi to, ko valsts ir zaudējusi”.

Zaudējumi bija domāti skaitļos, nevis histēriskos vārdu savirknējumos. Tu taču esi tik veikli tieši skaitļos uzskaitījusi to, ko valsts ir ieguvusi. Būtu tikai pieklājīgi tāpat – skaitļos – uzskaitīt valsts zaudējumus.

Citādi nevar salīdzināt zaudējumus un ieguvumus.

Bet zinu, kāpēc tu to neesi izdarījusi. Ainava būtu ļoti nepievilcīga…

Jo viss ir ļoti vienkārši: bankai ir saistības (100%) un ir atgūstamie līdzekļi (piemēram, 40%). Tātad kopējie zaudējumi ir 60%.

Ja banka banktrotē, tad zaudējumus sadala visi (izņemot, valsts garantētās summas).

Ja banku glābj, tad visi zaudējumi tiek tikai un vienīgi valstij.

Pat bijušie akcionāri ir ieguvēji, jo viņi saglābā savus depozitus un saņem vēl procentus.

+10

-8

Atbildēt

0

andris902 > reksa 05.07.2014. 00.38

….ja nebūtu paslinkojis, bet izlasījis informāciju norādītajā adresē – nebūtu jārunā muļķības….

…nav vēlmes vēlreiz atkārtoties, jo šī tēma jau apspriesta vairākkārt….ieskatu bankas pārņemšanā un sadalīšanā apkopojusi Baiba Rulle…

http://www.ir.lv/2012/2/23/parex-bankas-krahs#PA64

…bet īsumā – Valsts “Parex bankas” glābšanā ieguldīja vienu miljardu latu, tostarp aptuveni 160 miljonus latu lielas bija valsts garantijas, pārējais bija Valsts kases noguldījumi, par kuriem banka maksā valstij procentus… pēc “Parex bankas” sadalīšanas uz “Citadeli” no “Parex” tika pārnesti 143 miljoni latu valsts noguldījumu, ko “Citadele” jau ir atmaksājusi, plus vēl maksā valstij arī procentus….vēl – “Parex” dalīšanas laikā 103 miljoni latu no “Parex bankā” ieguldītajiem valsts līdzekļiem tika pārnesti un ieguldīti “Citadeles” kapitālā…”Citadele” no valsts saņēma arī 50 miljonu lielu subordinēto aizdevumu, kurā neliels īpatsvars ir arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumam…arī par šo finansējumu valstij tika maksāti procenti (kā to minēju iepriekšējā komentārā)….

….pēc bankas sadalīšanas “Parex bankā” palika vairāk nekā 500 miljoni latu valsts finansējuma…un – atkal – kā jau iepriekš minēju, tie tiek atmaksāti un maksāti arī procenti….

P.S. … rakstīji – “Zaudējumi bija domāti skaitļos, nevis histēriskos vārdu savirknējumos.” …atļaušos jautāt – kuri bija histēriski vārdu savirknējumi?…

+8

-6

Atbildēt

0

dro > reksa 05.07.2014. 09.31

…apgalvot, ka valstij nebūtu jāaizņemas “Parex” bankrota gadījumā – neapdomīgi un vieglprātīgi no Tavas puses…

_________________

Protams, valsts bija un būtu aizņēmusies arī bez Parex, bet aizstāvēt veidu kā tika pārņemta šī banka ir vistīrākā demagoģija. Manuprāt naudas atmazgāšana Parex apdrošināšanas kompānijā ir lielākā valsts vēsturē, tādēļ nav jābrīnās par tādu pozicijas un opozīcijas toleranci.

+10

-7

Atbildēt

0

andris902 > reksa 05.07.2014. 09.45

….ln0 rakstīja: – “…bet aizstāvēt veidu kā tika pārņemta šī banka ir vistīrākā demagoģija.”

——————————–

….lūdzu precizē, kur ir izteikta aizstāvība bankas pārņemšanas veidam….citēju vēlreiz: – “…jā, glābjot vienus, sanāca glābt arī nerezidentus un bankas īpašniekus…par pārņemšanas veidu var strīdēties…un par to ir atsevišķs stāsts….taču sadalot banku – zaudējumi (uz šodienu) nav tik lieli, kā tika prognozēts….”

…kā Jums, kungi, pašiem ar demagoģiju, ko tik ļoti esat iecienījuši piesaukt vietā un nevietā?…

+8

-6

Atbildēt

0

garausiitis > reksa 05.07.2014. 09.58

Aldis – ar Parexu nebija vienkārša matemātika … pārāk daudz viss kopā bija saistīts. Kaut vai Lehmann Brother krahs ar 639 miljardu pasīviem un 619 miljardu aktīviem iekustināja domino efektu ,kas rezultātā nesa 10 triljonu zaudējumus … Mēs nevaram skaidri pateikt kas būtu noticis ,ja netiktu glābts Parex… un tā visa mērogus Latvijas kontekstā . Pie kam Latvija nebija ne tuvu vienīgā valsts ,kas glāba sistēmiskās bankas .

+9

-3

Atbildēt

0

dro > reksa 05.07.2014. 12.52

zanE. Labi, varu konkrētāk. Valdībai, t. sk. arī Dombrovska vajadzēja domāt ne tikai par bankām, bet arī par mājsaimniecību aizsardzību. Atļāva bankām atņemt mājas un dzīvokļus, bet pēc tam pieņēma likumu par TUA, lai bankas varētu piesavināto dārgāk pārdot. Dombrovskis jau skaisti runāja: Lai kāds varētu aizņemties, kādam jāaizdod…No skaistiem vārdiem gan neviens nav paēdis:)

+6

-10

Atbildēt

0

andris902 > reksa 05.07.2014. 13.59

….nudien, neesmu dzirdējusi, ka kādam būtu šaujamais pie galvas turēts un draudēts – ja neaizņemsies, ui – tūlīt lodi pierē ielaidīsim!….

….ar 2009.gadu, V.Dombrovska pirmās valdības laikā tika ierobežota nekontrolētā aizņemšanās, tika pieprasītas VID izziņas par izpeļņu, nevis zīmētas aiz bankas stūra….protams, visi citi vainīgi, nevis paša neremdināmā kāre sagrābties n-tos kredītus…arī necensties ierobežot tos, kā tas tika norādīts 2007.gada Pasaules bankas ekspertu pētījumā….Kalvītis gan pamanījās to noslepenot, bet….vari palasīt – tagad tas ir pieejams tīmeklī….

….TUA bija ieinteresētas tikai bankas?…nu, nu…

+8

-6

Atbildēt

0

reksa > reksa 05.07.2014. 23.26

klusais raksta: “ar Parexu nebija vienkārša matēmatika … pārāk daudz viss kopā bija saistīts”

Lai tiktu pie lielākas skaidrības, esmu ieteicis zanEi norādīt atskaites punktu, rakstot skaidrāk:

Valsts ir ieguldījusi tik daudz

Valsts ir atguvusi tik daudz

Valstij ir cerības atgūt tik daudz

Sagaidāmie zaudējumi ir tik daudz

Tātad mums būtu atskaites punkts – zaudējumu summa.

Un tad zanE droši būtu varējusi runāt par visiem labumiem (ja šādi ir), kas iegūti par šādu summu.

Tad mēs varētu diskutēt, vai šie labumi ir tā vērti…

Tā vietā, lai minētu zaudējumu summu, zanE izplūdusi: “valsts uz to ir nopelnījusi 30 miljonus EUR … Reverta kopumā .. Valsts kasei .. ir samaksājusi 157,8 miljonus eiro, par sindicētā kredīta izmantošanu – 10,6 miljonus eiro…”

No zanEs komentāra var iedomāties, ka Parexbankas pārņemšana ir īsta laime…

+7

-4

Atbildēt

0

garausiitis > reksa 06.07.2014. 07.37

Šeit vienkārša matemātika neder, jo nav pretī otra scenārija skaitļi … Līdzīga situācija ir ar piemēram AirBaltic – no vienas puses zaudējumi , bet bilances otrajā pusē ir ieņēmumi nozarēs , kas gūst peļņu no cilvēkiem ,kas atlido šurp un atstāj te savu naudu , kas vēlāk caur nodokļiem ienāk valsts kasē .

+4

-6

Atbildēt

0

dro > reksa 06.07.2014. 08.36

zanE. …ar 2009.gadu, V.Dombrovska pirmās valdības laikā tika ierobežota nekontrolētā aizņemšanās

_______________

Tas notika jau pirms Dombrovska, zanĪt. Tas bija pirmais Kalvīša valdības programmā, lai bremzētu ekonomikas pārkāršanu…

+6

-4

Atbildēt

0

andris902 > reksa 06.07.2014. 10.05

….ak,jā!…tas bija tajā Kalvīša slepenajā ekonomikas pārkaršanas programmā, par kuru viņš lepni ziņoja, ka esot izstrādājis, tikai…tā nekādi nespēja stāties spēkā, jo neviens to nebija redzējis un tā nekad tā arī dienasgaismu neieraudzīja….līdz nāca “krīzes menedžeris”, kurš izstrādāja atkal savu programmu, bet….to visu nācās realizēt un sastrēbt V.Dombrovskim….

….par autortiesībām uztraucies?….

+3

-6

Atbildēt

0

dro > reksa 06.07.2014. 13.34

zanE. Jā, liels paldies Dombrovskim, ka saule šodien atkal uzlēca parastajā laikā un atgriezusies vasara.

Tantei, kura šeit prezentējas kā jauna skuķe, atmiņas atsvaidzināšanai:

…publiski par nepieciešamību ierobežot kreditēšanas pieaugumu 2005. gadā — gadu pirms 9. Saeimas vēlēšanām — runāja vien Latvijas Banka. FM nāca klajā ar piedāvājumu no 2006. gada 1. janvāra aplikt ar 25 % iedzīvotāju ienākuma nodokli spekulatīvus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Šo ierosinājumu valdības sēdē nobremzēja tā brīža aizsardzības ministrs Einars Repše (JL), iebilstot, ka tas neesot pietiekami izdiskutēts. Te vietā atgādinājums, ka E. Repšes amatpersonas deklarācija par 2005. gadu liecina, ka togad viņš bija pārdevis divus no vairākiem sev piederošajiem nekustamajiem īpašumiem un tā paša gada novembra sākumā paziņojis, ka gatavojas pārdot teju visus nekustamos īpašumus, kuru iegādei viņš savulaik bija ņēmis kredītus.

2007. gada marta sākumā Kalvīša valdība beidzot apstiprināja pretinflācijas plānu, kurā kopumā bija iekļauti vairāk nekā 30 priekšlikumi, kuru kompleksa īstenošana varētu mazināt ekonomikas pārkaršanu. Uz Saeimu tika nosūtīti un no gada vidus tika ieviestas likumdošanas izmaiņas, kas mazināja kredītu pieejamību un paredzēja aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli peļņu, kas gūta, darbojoties nekustamo īpašumu tirgū. Tika ieviesti tādi pasākumi kā, piemēram, 10 % liela pirmā iemaksa kredītiem, komercbankām kredītus tika atļauts izsniegt, tikai pamatojoties uz kredītņēmēja legālajiem ienākumiem, ko apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa. Ievērojami arī tika palielinātas zemesgrāmatu nodevas par otrā un trešā nekustamā īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā. Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normas, kas bija vērstas pret nekustamo īpašumu spekulantiem, Saeimā gan tika mīkstinātas. http://politika.lv/article/ekonomikas-amoka-skrejiena-beigas-dzila-bedre

+7

-3

Atbildēt

0

reksa > reksa 06.07.2014. 13.35

klusais raksta: “Šeit vienkārša matēmatika neder, jo nav pretī otra scenārija skaitļi”

Es taču nesaku par otrā scenārija skaitļiem :)

Es tikai gribu redzēt ŠĪ scenārija skaitļus :)

Tad mēs zinām, cik mums šis scenārijs ir izmaksājis.

Tu baidies šos skaitļus nosaukt? Nepieklājīgi lieli?

Par otru scenāriju varam vien pafilozofēt…

Apskatīt citu valstu pieredzi.

Piemēram, Īslande nav glābusi savas bankas.

Interesanta nianse – Īslandē bija bankrotējušas visas lielās HIPERSISTĒMISKĀS bankas. Savukārt Latvijā bez Parexbankas bija daudz citu lielu banku, vispirms jau skandinavu bankas.

+6

-4

Atbildēt

0

andris902 > reksa 06.07.2014. 15.04

…ln0…paldies par informāciju….tikai…lietderīgi būtu pievienot sarakstiņu, cik no piedāvātajiem 30 priekšlikumiem darbojās reāli….citādi jāpieņem, ka Pasaules bankas eksperti 2007.gada jūlijā rīkojušies kā ļaunprāši – mēģinot norādīt uz pieļautajām kļūdām un piedāvājot ieteikumus, kā šīs kļūdas novērst….

…pat “vietējiem” ekspertiem šajā sakarā bija kas bilstams:

-“Swedbank galvenais ekonomists un Stratēģiskās analīzes komisijas loceklis Mārtiņš Kazāks uzskata, ka valsts budžeta izdevumu palielināšana pirms 9. Saeimas vēlēšanām bijusi viena no kļūdām, kas lielā mērā veicināja Latvijas ekonomikas galīgo pārkaršanu. 2007. gadā, kad tā brīža valdošās koalīcijas partijas — TP, LPP/LC, ZZS un TB/LNNK — beidzot ķērās pie patēriņu ierobežojošu likumdošanas iniciatīvu virzīšanas, viņaprāt, jau bija par vēlu.”

+4

-5

Atbildēt

0

andris902 > reksa 06.07.2014. 15.09

…Aldi…vai Tu esi klubiņa “vissirslikti.lv” biedrs?…

+3

-5

Atbildēt

0

dro > reksa 06.07.2014. 15.55

zanE….tikai…lietderīgi būtu pievienot sarakstiņu, cik no piedāvātajiem 30 priekšlikumiem darbojās reāli….

_______________________________

Tikai viens, ko Tu pierakstīji Dombrovskim – “tika ierobežota nekontrolētā aizņemšanās, tika pieprasītas VID izziņas par izpeļņu, nevis zīmētas aiz bankas stūra”…

+6

-3

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam