Lielo mielo, sīko apmelo

Ivans aprej Kanādas investorus, kāpēc nerej uz krievijas biznesmeņiem? Saimiekus labi pazīst!

Paskaidrojiet man, nejēgam- ko īsti nozīmē būvatļauja? Vai tas nenozīmē to, ka es tur varu sākt un pabeigt būvēt to, kas šajā būvatļaujā ir atļauts???
Man nav saprotams- kā pēc tam, kad ir saskaņoti visi paredzamie darbi un sākusies būvniecība, kāds var to visu piepeši apturēt un pateikt, ka, ziniet- pagaidīsiet. Mēs te paskatīsimies, vai viss ir gluži pareizi. Ja izrādīsies pareizi, tad varēsiet būvēt tālāk, bet ja mums liksies nepareizi- tad tiesāsimies- un tie ir vēl vismaz pāris gadi. Un, cik saprotu- no celtniecības apstrīdētāja puses nav paredzēta nekāda kompensācija par zaudējumiem, kas rodas šīs aizkavēšanas rezultātā.
Kaut kāds sviests…

Labā ziņa ir tā, ka šodien Daugavpils iedzivotājiem izdevās apturēt vienu būvprojektu, kas apdraudēja viņu Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi: runa ir par tukstošiem daugavpiliešu, kas panāca atkritumu šķirotavas būves apturēšanu dzīvojamā rajonā. lasiet: http://www.ir.lv/blogi/politika/sabiedriskam-apspriedem-ir-ietekme

Jankam
T.s. oligarhu partijas, virzot savus “projektus” tomēr tik klaji neatļāvās nostāties pret iedzīvotāju un NVO viedokli. Baidījās. Absurda ir diskusija par subjektīvās publiskās tiesības izmantošanas atzīšanu par prettiesisku darbību. Diemžēl pašlaik publiskā telpā tiek izplatīta nepatiesa informācija, ka lietas administratīvajā tiesā tiek ierosinātas arī tāpēc, ka „ kādam nepatīk jaunbūves vai buldozera, kas rosās būvlaukumā, krāsa” vai ka tiesas darbojas kā „ pastkastītes” (sk. http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=Xjg8cmXvLcU, kā arī 11.Saeimas 17.01.2012.un 07.03.2012 sēdes stenogrammas).
Administratīvā procesa likuma 191.prim pants noteic, ka tiesnesis var atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams vai nesaprotams.
Tagad klāt ir nākusi jauna forma sabiedrības iebiedēšanā. Proti, tie, kas uzdrīkstējušies vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas likumā noteiktās tiesības, tiek dēvēti par garā vājiem vai arī izspiedējiem. nenoliedzu, ka var būt arī šādi izspiešanas gadījumi, taču tas ir jāpierāda nevis bez pamatojuma jāpieņem kā balta patiesība.
Cilvēku iebiedēšanas nolūkos, kā raksta Īvāns, attīstītāji ar apmelojumiem vēršas policijā.
Pagājuši ir gandrīz 10 gadi, kopš pašvaldība un attīstītāji vajāja iedzīvotājus t.s. Saburovas pagalma lietā pie lielveikala “Alf”, bet atkal viss sākas no gala. Izskatās, ka atsevišķi politiķi par to neko nav dzirdējuši vai negrib dzirdēt.

Zatleru jau savā laikā veselības ministrs Auders atrīvoja no “traumu” direktora amata par zaglīgumu, vienīgi toreiz labsirdīgais Repše pēc koletīva lūguma atjaunoja viņu amatā. Redzot Zatlera tieksmes ap viņu salasijās apšaubāma kompānija, kura piespieda Zatleru atlaist Saeimu, lai paši tiktu pie “siles”.

Nu, dajoš šovu Vienotības bandīti vs Reformu bandītiem. Es pieņemu likmes, bet pats lieku uz reformu bandītiem. Tobiš, ka tie ir lielāki un stiprāki bandīti. Jaunie vilki vienmēr nokož vecos.

Uz ko gan var cerēt RP šajās vēlēšanās, ja viņu runasvīri taisa šitādus kumēdiņus? Tā tiek izgāztas arī Pavļuta, Ķīļa un Sprūdža pozitīvās reformas valstī. Tad klāt vēl nāk Zatlera lepnais “vonungs”, par kuru viņš pats “neko nezin”, un tagad arī “šmuce” ap to 16. martu, kad Rīgas dome pasvieda “zem tankiem” Rihardu Kozlovski. Vai nav par daudz vienai partijai ar jau tā viszemākajiem reitingiem, pie kam visas tās “šmuces” organizē vai nu RP valdes locekļi ar pašu Zatleru prieksgalā, vai arī viņu “uzmestā” SC, Rīgas dome. Vai nu tas ir politiskai “stulbums”, vai arī klaja ņirgāšanās par vēlētajiem un par viņu ministru iesākto un paveikto. Šajā gadījumā Vj.Dombrovskis rīkojas pēc, no Saeimas padzītās, TP labākajiem standartiem.

Nu, tādi tie RP ministri IR. Gan Kozlovskis, gan Dombrovskis (Vjačeslavs) pirmkārt rūpējas, lai aizrobežu pasūtītāju intereses tiktu ievērotas. Uzreiz man jāsaka, ka, iespējams, ne visi RP ministri. Bet abu šito darbība ir nenoliedzami vērtējama, kā Latvijai svešu interešu aistāvība.
Vai! Kur tad man piemirsies Ķīļa kungs ar viņa uzstājīgu vēlmi paplašināt krievu valodas lietošanu valsts dibinātājās augstskolās? Zinu, zinu:)) Ķīļa kungs ir izvēlējies ieņemt neko nezinoša ministra pozīciju. Ķīļa kungs nav lasījis paša virzīto likumprojektu:))