Skolā ar Igauniju

35
⟵ Uz rakstu

Komentāri (35)

sanitai19 24.02.2013. 15.57

Taču tieši tāpat es nevarētu un negribētu raksturot arī latviešus, jo nedomāju, ka tautām kā tādām piemīt kādas iedzimtas īpašības, neatkarīgi no tā, vai tās ir labas vai sliktas.
_________
Piezīme: latviešus citos rakstu galos jau esat raksturojusi. Negatīvi. Tas ir bijis sāpīgi.
Jā, šoreiz raksts sirsnīgs. Allaž, esmu mazliet par sevi brīnījusies, kāpēc igauņi šķiet tuvāki par leišiem. Kaut manī rit mazliet leišu, mazliet lībiešu un citu tautu asiņu.

0
0
Atbildēt

0

Ildziņa 24.02.2013. 08.26

Nii ongi – mitte vennad-õed, vaid koolivennaste ja kooliõdede rahvas! Tik jauki pateikts. Kā gan tas agrāk nevienam nebija prātā ienācis? Aitäh!

+2
0
Atbildēt

1

    Ildziņa > Ildziņa 24.02.2013. 23.15

    ups– vendade, ne vennaste

    0
    0
    Atbildēt

    0

Pauze 23.02.2013. 09.16

Brīnisķīgs, sirdi sildošs raksts. Paldies!

+9
-1
Atbildēt

0

Aleksejs Dimitrovs 23.02.2013. 09.01

Latvieši jau ir tie paši igauņi, tikai runā lietuviski.

+4
0
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Aleksejs Dimitrovs 23.02.2013. 10.42

    ——-
    Piekrītu, ar papildinājumu esošajos vēsturiskajos apstākļos, kad globalizācijas/amerikanizācijas procesa laikā veidojas virssabiedrības kungu kārta:
    “All animals are equal, but some animals are more equal than others.”
    George Orwell

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Aleksejs Dimitrovs 23.02.2013. 13.43

    edge_indran ——-
    Vai orvelisms jāattiecina uz bidlostānu(rašu-parašu), kur feodāļi dzimtcilvēkus nobrauc ar mašīnu un pēc tam tos par sabojāto bamperi un lukturi sapūdē cietumā?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

juhans 22.02.2013. 22.57

Tiesa, ka latviešus no igauņiem atdala atšķirīgās valodu grupas. Tomēr jāatceras, ka Latvija un Igaunija nebija neapdzīvots tuksnesis, kurā uz mamutiem būtu iejājuši urālu valodu grupas igauņi un no Indijas uz ziloņiem (kā to ļoti sen aprakstīja kāda romantiski noskaņota rakstniece) – indoeiropejiskie latvieši. Baltija ir bijusi apdzīvota jau savus 11 000 gadus un mēs (latvieši, leiši un igauņi) esam veidojušies, uzslāņojoties vienai uz otras visām seno ļaužu pamatgrupām: Leduslaikmeta šļūdoņu pēdās tapušajai svidras kultūrai (Baltijas magdalēniešiem), no kuras izveidojās kundas kultūra ar sekojošo narvas kultūru, kura izkusa indoeiropiskā auklas keramikas un laivas cirvju kultūrā, un no ziemeļaustrumiem ienākušai ķemmes un bedrīšu kultūrai. Kaut arī vēlāk Latvijā sāka dominēt indoeiropiešu un Igaunijā urālu valodu grupa, tik un tā mūs vieno šī senču senčos veidojusies tuvība, ja ne vienotība.
Katrs, kam ir interese un nav slinkums, var apskatīties Eiropas Komisijas finansēto PLOS publicēto pētījumu http://www.plosone.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pone.0005472
Grafiskajā kopsavilkumā acīs rīt latviešu ģenētiskā atšķirtība. Tikai divas tautas ir visciešāk ar mums saistītas. Bez šaubām lietuvieši, kas daļēji ar mums pārklājas un otra tuvākā ir igauņi.

+5
-1
Atbildēt

1

    juhans > juhans 23.02.2013. 10.44

    Atvainojos par kļūdu.Labojums: “acīs rīt” vietā jābūt “acīs krīt”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Jānis 22.02.2013. 18.43

Jauks raksts. Bez trivialitātes un ar sirsnīgu cieņu. Paldies no pus-igaunietes!

+19
-1
Atbildēt

0

loptik 22.02.2013. 16.09

Vispar jau latvieshiem ar lietuvieshiem ir maz kopeja, ja neskata senu valodas saiti. Igaunji, savukart, pec domasanas veida ir tie pashi vidzemnieki, tapec ari latviesi ar igaunjiem parasti saprotas vislabak (personisks noverojums). Bet protams, ir ari krievu un katolju izcelsmes latviesi, kas mus padara savadakus.

Starp citu, der atcereties:
Cesu studenti protams ir labs plaksteris pasapzinai, bet vinu loma Cesu kaujas bija stipri maznozimiga. Musu brivibu no “vaacu baroniem” mums izcinija igaunji. Jaa, taa tas bija. Baltvaciesi ilgi brinijas “kaa mes varejam zaudet igaunjiem?”. Tapat, diez vai mes vispar bez igaunjiem butu iedomajusies, ka varam but ES dalibvalsts un tikt ara no sarkano baronu dzimtbusanas un kriminala murga, kas LV valdija 90ajos. Busim pateicigi viniem par to, bet skali to, protams, neteiksim, jo tapat jau viniem pasapzinas netrukst :)

+11
-2
Atbildēt

9

    jmaklakovs > loptik 22.02.2013. 16.52

    Tas, ka Cēsu kaujās vislielākā nozīme bija tieši igauņiem ir taisnība, bet nevar aizmirst, ka tā bija tikai viena epizode Latvijas brīvības cīņās. Protams, šī epizode bija ļoti nozīmīga, bet teikt ka brīvību mums izcīnīja igauņi ir mazliet nekorekti. Latvija, atšķirībā no Igaunijas, izjuta visus Pirmā pasaules kara “labumus”. Kamēr Igaunija būvēja savu armiju latvieši raka kapus, vāca gruvešus un dzīvoja bēgļu nometnēs.
    Par 90. gadiem runājot atkal acīs krīt pamatīgs + igauņiem. Somijas tuvums. Jau padomju laikos igauņiem bija iespēja skatīties somu tv, un tādejādi, jau padomju laikos bija skaidrs priekšstats par to, kā jādzīvo. Uzreiz pēc dzelzs priekškara pacelšanās, viņiem radās iespāja aizbraukt uz Helsinkiem. 2-3 stundas un jau citā pasaulē. Kaut vai pēc darba vakarā! Latviešiem tādas iespējas nebija. Somiem tāpat bija iespēja dzīvot Helsinkos, bet savus darbiniekus algot lētajā Igaunijā.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    loptik > loptik 22.02.2013. 17.22

    Teicu specifiski “no vaacu baroniem” un shai zinja epizode bija stipri izskirosa, nevis “tikai viena epizode” (kaut gan Latvijas vestures gramatas deretu ari lielaka atziniba landesveeram, kurs Latviju atbrivoja no latviesu komunistiem). “Kapec taa?” protams ir interesants jautajums, tacu tas nemaina faktus.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    jmaklakovs > loptik 22.02.2013. 17.44

    Landesvērs(vācieši), somi, igauņi, latvieši, poļi, lietuvieši. Šīs tautas kopīgiem spēkiem padzina komunistus no Latvijas. Fakts! Vēl viens fakts (kaut arī ne pārāk politlorekts): katra no šīm tautām, izņemot somus, būtu vēlējusies kādu kripatiņu no toreizējās atbrīvotās teritorijas, kas pašreiz ir Latvijas valsts. Bet Latvija šodien ir tieši tik liela cik ir. No tā izriet vēl viens fakts, ka Latvija tobrīd bija pietiekami spēcīga, gan politiski, gan militāri.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > loptik 22.02.2013. 19.33

    ——nomale Landesvērs(vācieši), somi, igauņi, latvieši, poļi, lietuvieši. Šīs tautas kopīgiem spēkiem padzina komunistus no Latvijas. Fakts! ============================================================================= Nosauksim visus Brīvības cīņās piedalījušos sabiedrotos, tad vieglāk būs APJĒGT Latviešu strēlnieku muzeja likvidēšanas iemeslus “kriminālā murga/kriminala murga” (G.Dāvidsons) laikā 1990-os gados ( ar ko gan tad nodarbojās Repše un Rimševics-?):

    “Latvijā zināšanas par angļu un franču flotes ieguldījumu uzvarā par Bermontu joprojām ir visai trūcīgas,…”

    Atbalsts «Latviešu dumpiniekiem»


    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=364475:atbalsts-llatvieu-dumpiniekiemr&Itemid=177

    0
    0
    Atbildēt

    0

    jmaklakovs > loptik 22.02.2013. 19.42

    edge_indran. Angļu un franču flotes ieguldījums cīņā pret Bermontu bija patiesi neatsverams, bet tās, ja nemaldos, nepiedalījās komunistu padzīšanā no Austrumlatvijas.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > loptik 22.02.2013. 21.25

    Gundars Dāvidsons. Ja izdodas sameklēt, iesaku izlasīt, vai vismaz palasīt (jālasa vairāk, kā 400 lpp:) Latvijas atbrīvošanas kara vēsturi. 1938.g.

    Virsredaktors ģen. Peniķis. Redaktori vairāki latviešu virsnieki. Grāmata ir ļoti sīks Brīvību cīņu apraksts līdz pat Latgales atbrīvošanai. Tas ir sausi dokumentāls stāsts, bez patosa un literatūras, bet ar kartēm utt ar kuru vajadzētu iepazīties katram latvietim, it sevišķi, ja ir vēlme runāt par landesvēru, Liepājas puču , arī par Strazdmuižas pamieru utt

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    loptik > loptik 22.02.2013. 22.07

    2 rinki apkart. Paldies par ieteikumu, esmu lasijis (tapat kaa Petera Radzina atminas), tapec ari runaju.
    2 nomale. Uzskaitit visas shis nacijas rindaa nav isti korekti, jo Cesu kaujas bija pagrieziena punkts (definejot to kaa kaut ko, kas kara kampanaa maina dinamiku). Taa bija, ja runajam 2. p. k. kategorijas, “Stalingrada”. Piedevam, atskiriba no Stalingradas, sho izcinija 95% (ja ne vairak) citas valsts karaspeks. Ciinjas Latgalee, lai ari nozimigas (un ar pamatigu polu atbalstu) un meistarigi paveiktas, tomer jau bija, teiksim taa Kurskas kauja vai tml…

    Mums ir jamegina but stiprakiem un mazak dzivot miitos, jo no savas vestures macities var vislabak. Shai gadijumaa, piemeram, to, cik izskiroshi nozimigs mums ir citu valstu (pamataa jau lielvalstu, kuras tad dod ieteikumus mazaakam valstiim) atbalsts.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > loptik 22.02.2013. 23.08

    ———nomale edge_indran. Angļu un franču flotes ieguldījums cīņā pret Bermontu bija patiesi neatsverams,… ============================================================================ Nozīmīga bija 1. Pasaules kara uzvarētājvalstu attieksme pret savu sabiedroto – Krievijas impēriju. Kā tikai Deņikina un Kolčaka neveiksmīgie uzbrukumi Maskavai un Judeņiča Pēterburgai izgāzās (savu roku pielika arī latviešu strēlnieku pulki) – tā briti un franči sāka gatavoties iespējamajai sarkano uzvarai. 1919.g. 23. oktobrī Klemanso formulēja savu sanitārā kordona doktrīnu:
    “Baltijas valstu vēlēšanās iegūt neatkarību jāatbalsta, lai tās kopā ar Somiju un Poliju izveidotu barjeru starp komunistisko Krieviju un Rietumeiropu. Britu valdība šo ideju labprāt akceptēja, jo liela vēlētāju daļa gribēja atļaut krieviem pašiem atrisināt savas lietas.”

    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=364475:atbalsts-llatvieu-dumpiniekiemr&Itemid=177

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > loptik 23.02.2013. 00.24

    ——Gundars Dāvidsons:”(..)

    Mums ir jamegina but stiprakiem un mazak dzivot miitos, jo no savas vestures macities var vislabak. Shai gadijumaa, piemeram, to, cik izskiroshi nozimigs mums ir citu valstu (pamataa jau lielvalstu, kuras tad dod ieteikumus mazaakam valstiim) atbalsts.”
    ============================================================================
    Par varnešu attieksmi pret Latvijas vēstures spožākajām lapaspusēm (Varoņu dienu), par banķieru izpalīgiem piemītošo “bāreņu tautas” sindromu var nebrīnīties:
    “Katrs ir tik mazs, cik mazs ir viņa gars”

    http://www.pietiek.com/raksti/katrs_ir_tik_mazs,_cik_mazs_ir_vina_gars

    0
    0
    Atbildēt

    0

Egitazz 22.02.2013. 15.55

Katram ir savas atmiņas. Ne visai sen šeit bija kāds stāsts, kurā autore minēja, cik ļoti grūti viņai gāja bērnībā, kāda bija igauņu attieksme.
Arī vēsturiskās nesaprašanas ir, kaut kās 20.gs sākumā bija par teritorijām, t.i. karos pēc 1917.gada.

+1
-6
Atbildēt

0

Anita Gozīte 22.02.2013. 14.30

http://www.youtube.com/watch?v=XQw1cI-mYFQ

+7
-1
Atbildēt

6

Anita Gozīte 22.02.2013. 14.29

pirms dažiem gadiem arī man bija prieks iemūžināt draudzību ar igauņiem.
Puse skulptūra Latvijā,puse Igaunijā.

http://youtu.be/XQw1cI-mYFQ

+7
0
Atbildēt

0

mariam 22.02.2013. 13.27

Jāatzīst, ka man ar Igaunija un igauņi ļoti tuvi un viņu valsts jubileju ar pat tā kā mazliet allaž svinu. Un arī savā nozarē to livonisko vai baltisko identitāti dikti kopju, gan biežāk laikam rādot atškirīgo, nekā kopīgo. Jo nu, lai ar latvieši mēdz teikt – esam tur 5 vai 10 vai cik tur tos gadus aiz igauņiem.. – patiesībā jau nereti tā sajūta, ka ejam tomēr dažādos virzienos.

+3
-1
Atbildēt

3

Signija Aizpuriete 22.02.2013. 13.16

——-S.Upleja: “(..)
Igauņi ir vienīgā tauta, kuriem mums nav jāskaidro, ko nozīmē gadsimtiem ilgā vācu muižnieku kundzība, nemitīgās valdošo lielvaru maiņas un to nerimstošā apetīte.”
============================================================================
“Mums” ir nepārtraukti jāskaidro un jāatgādina Latvijas vēstures “villotājiem” un cīnītājiem pret “700 gadu verdzības mītu” (Kļaviņš, Zālīte, Liniņš u.c. nolendorfieši)Brīvības cīņu gaitā notikušo:

“Uzvarām, kuras mēs ciešu ieroču brālībā ar varonīgajiem igauņiem esam ieguvuši pie Cēsīm, ir vācu varas gala sākums Latvijā un Baltijā vispār.”
(l/a ‘Tautas balss’,1919.g.jūnijs).

22 jūnijā, “Varoņu piemiņas dienā”, atgādināsim visiem ģermofīļiem, visiem A.Niedras un F.Veinberga idejiskajiem pēctečiem – pret ko un kāpēc cēlās cīņai pat skolnieki:

“Valmieras atbrīvošanas gadadienai un Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņai”
http://www.youtube.com/watch?v=6JExOBsscHo

+1
-1
Atbildēt

1
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Aktuāli / 21. novembris
Žurnāls: Kāpēc igauņiem izdodas “Rail Baltica” būvēt lētāk?
Radars / 6. novembris
Radars pasaulē
Pusdienās / 16. oktobris
Kino kā pelnītājs
Recenzija / 9. oktobris
Uz robežas