Ķīļa rēķini: „vaučeru” sistēmai 300 miljoni, planšetdatoriem – 20
Saistītie raksti
Viedoklis /
10. aprīlis
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Aktuāli /
7. aprīlis
Just temperatūru
Viedoklis /
23. augusts 2023
No rīta Ukrainas skola, vakarā – Latvijas: kā mācās jaunieši no Ukrainas
Viedoklis /
18. augusts 2023
STEM izglītība – kritiskais elements
Komentāri (56)
Jānis Derkusovs 11.02.2013. 17.09
>Vita
Latvijai ir svarīgs katrs latvietis, kura sirds pieder dzimtenei. Viņa pieredze, prāts un spējas.
Neņemiet katru nūģi galvā. Kurš neprot ar godu zaudēt diskusijā oponentam …
1
tuba76 > Jānis Derkusovs 11.02.2013. 19.02
Sirsnīgs paldies par labiem vārdiem un jauku vakaru!
0
tuba76 11.02.2013. 10.59
Ķīlim vajadzētu padomāt dziļāk, ko īsti viņš par planšetnieku miljoniem iegādāsies. Planšetnieki nenāks vieni, bet vilks sev līdzi kaudzi vairāk vai mazāk gaidītu blakusiedarbību. Viena tiesa noteikti būs pozitīvas, bet vai Latvija būs gatava tām negatīvajām?
Zviedru pētnieki skatās ar pieaugošu nemieru uz mēdiju ietekmi uz bērnu attīstību. Bērnu ārsti brīdina par problēmām nebūt ne tālā nākotnē.
Vispirms jau neviens nav pētījis tehnikas ietekmi uz bērnu fizisko attīstību. Jo tehnika ergonomiskā ziņā ir radīta pieaugušo lietošanai nevis augošiem organismiem. Pirkstiņi, mugura var pamatīgi ciest no dirnēšanas pie tehnikas.
Gēteborgas universitātē novērots, ka interneta attīstības rezultātā bērni ne tikai arvien mazāk lasa grāmatas, bet arī lasītā izpratne pasliktinās. Mācīšanās jēga ir saprast lasīto, tāpēc sekas var būt smagas. Bērnu valoda kļūst arvien nabadzīgāka, vārdu krājums trūcīgāks, bērni vairs neprot uztvert nianses.
Pētnieki konstatējuši, ka gatavie situāciju risinājumi, ko piedāvā programmas ,ierobežo bērnu radošo atīstību. Garlaikošanās ir viens no kreativitātes attīstības dzinējfaktoriem, bet bērnam ar datoru nekad nav garlaicīgi. Dabiskas rotaļas ir ārkārtīgi svarīgas bērnu attīstībai – ar IT tās vienkārši izzūd, jo datorā ir jāizvēlas starp gatavām alternatīvām. Rotaļu datorā vai kontaktēšanos sociālajos mēdijos var pārtraukt tiklīdz kā kļūst nepatīkami, kamēr īstajā dzīvē ir jāiemācās nepatīkamas situācijas risināt. Kas savukārt noved pie bērnu izolēšanās no sabiedrības un iestigšanu virtuālajā pasaulē. Bērni riskē neiemācīties veidot cilvēciskas attiecības.
Vairāku mēdiju vienlaicīga lietošana veicina psihisko problēmu attīstību – piemēram depresijas. Manu bērni ģimnāzijā mācījās IT-vidē – katram bija savs klēpjdators. Skolotāju lielākā problēma bija piedabūt jauniešus strādāt ar mācību vielu un novērst sociālo mēdiju izmantošanu stundu laikā. Kas principā bijusi neauglīga cīņa par spīti negaidītām kontrolēm un soda sankcijām.
Vēl Latvijā 1.klasītē mans dēls mēdza slepus lasīt daiļliteratūru stundas laikā, slēpdams grāmatu zem galda, kamēr pārējie mācījās tikai lasīt. Ko gan viņš būtu darījis, ja viņam būtu bijis pieejams planšetnieks? Cerēt, ka būtu lasījis kaut ko derīgu, ir diezgan naivi. Spēles 7-gadniekam noteikti šķiet daudz aktuālākas.
11
juhans > tuba76 11.02.2013. 12.52
Vita: “Garlaikošanās ir viens no kreativitātes attīstības dzinējfaktoriem”
Tiešām? Vai Jūs nevarētu minēt kādu piemēru tam, kā garlaikošanās rosina radošās spējas?
0
tuba76 > tuba76 11.02.2013. 13.40
o_ja3_14, vai tiešām man uz to būtu jāatbild?
OK – Kad mēs bērnībā ar vecākiem braucām 5 stundu garos ceļojumos no Kurzemes uz Latgali – mēs visu ceļu dziedājām vai spelējām vārdu spēles – “kurš to pirmo vārdu teiks…”, kuģu lādēšana – laikam tā sauca to spēli.
Mēs dzīvojām viensētā laukos un man bija varbūt 9-10 gadi, kad pati meistaroju šūpoles no dēļiem, nagloju un zāģēju, plīša lācis bija kārtīgi sašpricēts un sadakterēts utt utjpr. No kūtsaugšas spēlēju mazajiem leļļu teātri ar pašizdomātām lugām.
Ne jau velti ģimenēs tieši vecākie bērni parasti arī izaug izdarīgāki par jaunākajiem, jo atbildība par interesantu laika pavadīšanu vienmēr bijusi pašu ziņā.
0
ineta_rr > tuba76 11.02.2013. 14.25
Piedodiet, bet tēmas sakarā jūsu bērnības atmiņām tam nav jēgas, ja nepastāstāt par ko izaugāt – vai esat arhitekte? Vismaz māksliniece? Reklāmu veidotāja? Režisore? Kaut ārste? Vai tomēr garlaikoti, atvainojos, kreatīvi bīdāt papīrus un komentējat internetā? Ceru, ka nē.
0
Jānis Derkusovs > tuba76 11.02.2013. 14.54
Bet es strādāju fabrikā, kura ražo elektroniskus palīglīdzekļus, ko izmanto bērni skolās un cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem.
——————————————————
Vita, komentāros pie šī raksta ir sniegusi informāciju par savu nodarbošanos.
Un, ņemot vērā viņas profesionālo pieredzi, noteikti ir atzīstama par eksperti šajā jomā. Turklāt viņa dzīvo Zviedrijā, kur ir gan datori, gan vaučeri. Tur kā reiz tā Ķīļa apsolītā manna jau no debesīm krīt…
0
tuba76 > tuba76 11.02.2013. 15.23
ex-diena-lasitaji, ak, pareizi, biju aizmirsusi, ka Latvijā daudziem šķiet, ka cilvēkam ir vērtība tikai tad, ja viņš var uzrādīt kaudzi diplomu.
Es strādāju pamatā administratīvu darbu fabrikā, kas ražo ļoti gudras ierīces un manā pārziņā jau gandrīz 10 gadus ir tehnisks palīglīdzeklis cilvēkiem ar funkciju traucējumiem. Arī cita starpā nodrošināt ražotāju ar pasūtījumiem, veicināt produkta attīstību saskaņā ar klientu vajadzībām. Manā atbildībā ražošanas apjoms ir pieaudzis vairākkārtīgi. Un nē – man nav nekādu diplomu, bet man ir interese, strādātprieks, prasme nodrošināt labus kontaktus ar patērētajiem. Man ir brīnišķīgi kolēģi, ar kuriem mēs lieliski sastrādājamies, katrs veicot savu daļu no kopīgā darba, veidojot populāru produktu, par kuru interese ir tālu ārpus manas mītnes zemes robežām.
Bet svarīgāk par visu – man deg sirds par dzimtās Latvijas bērniem, kaut manējiem nebija lemts uzaugt Latvijā.
0
tuba76 > tuba76 11.02.2013. 15.28
jautajums_4 Nē, fuj- kāda tur eksperte, bet iespējams man ir šāda tāda dzīves pieredze, pateicoties darbam un tam,ka bērni izauguši zemē, kur skolu tehniskā nodrošinātība iespējams ir mazliet priekšā Latvijai un līdz ar to arī pētniecība iet drusku pa priekšu, ko publicē brīva prese.
0
ineta_rr > tuba76 11.02.2013. 16.41
Bet īstens latvietis esat joprojām – es Jums, cik vien pieklājīgi pratu un bez vēlmes aizvainot, pajautāju, vai pateicoties savai radošumu veicinošajai bērnībai Jūs tagad strādājat nozarē, kurā radošums ir svarīgs, bet Jūs uzmetāt lūpu un pati sākāt cilāt diplomus vai to neesamību kā arī bārstīt Latvijai pelnus uz galvas, pirmais galīgi nebija mans mērķis, bet otrais Jūs ierindo, cerams, marginālajā snobisko un vienmēr aizvainoto [ārzemju] latviešu kategorijā.
0
Jānis Derkusovs > tuba76 11.02.2013. 17.02
ex-diena-lasītāji
es Jums, cik vien pieklājīgi pratu un bez vēlmes aizvainot, pajautāju
——————————-
Pieklājīgi un bez velmes aizvainot? Neglaimojiet sev! Jūsu komentāri bija klaji uzbraucoši.Un reti nūģiski.
0
juhans > tuba76 11.02.2013. 17.09
Vita.
Paldies, ka man atbildējāt, bet Jūsu atbildē garlaicību gan īsti nevaru saskatīt. Gluži otrādi, kā Jūs pati rakstiet un, cik atceros no savas bērnības šādiem bērnu projektiem nebija ne mazākā sakara ar garlaicību. Par garlaicību varēja runāt tad, ja ilgstoši (bērna izpratnē) piespiedu kārtā vajadzēja darīt kaut ko neinteresantu, piem., stāvēt maizes rindā vai ravēt sakņu dārzu, un tur nu gan nekādām radošām idejām nebija vietas.
0
tuba76 > tuba76 11.02.2013. 19.00
Tad vēlreiz pie sākuma.
Jūs man jautājāt „Vai Jūs nevarētu minēt kādu piemēru tam, kā garlaikošanās rosina radošās spējas?”
Es Jums atbildēju manuprāt uzskatāmi, jo man grūti iedomāties bērniem ko garlaicīgāku kā 5 stundu garu ceļojumu. Elektronikas tirgotāji tā arī reklamē planšetniekus, spēļu datorus, DVD-spēlētājus – niķīgi bērni mašīnā, kas ik pa 5 min prasa, vai vēl tālu jābrauc. Vecākiem ir tik viegli apklusināt bērnus ar gataviem IT-risinājumiem.
Kas attiecas uz snobismu – tā mums latviešiem ir samērā bieži sastopama – pat teiktu kopīga mentalitātes iezīme – vai nu Latvijā vai ārpus tās. Mēģinu to slāpēt, bet lien kā īlens no maisa ārā. Cenšos vismaz citiem to nepārmest.
0
Diâna Antipova > tuba76 13.02.2013. 15.20
Reti sakarīgs komentārs. Domājot par “nebeidzamo progresu” un milzīgas “konkurētspējas” attīstīšanu, bieži tiek aizmirsti reāli cilvēki.
0
Signija Aizpuriete 10.02.2013. 22.37
——
Eiropas liberāļiem arī “jumts aizbraucis”! Lūk, pie kā novedis “brīvais tirgus” un neprātīgā dzīšanās pēc izaugsmes (peļņas):
British Horsemeat scandal continuous
http://www.youtube.com/watch?v=KRUIUI7Qso8
0
Sanšains 10.02.2013. 21.56
Par citām ķīlistu aktivitātēm –
Balstoties uz “Nekā personīga” informāciju, “Diena” ielikusi tendenciozu, bet daiļrunīgu virsrakstu:
“Lielākā Liepājas metalurga akcionāra [Zaharjina] jubileju apmeklē Zatlers, Kravcovs un Vešņakovs”
http://www.diena.lv/latvija/zinas/lielaka-liepajas-metalurga-akcionara-jubileju-apmekle-zatlers-kravcovs-un-vesnakovs-13992803
1
Signija Aizpuriete > Sanšains 10.02.2013. 21.59
——-
Visi kopā: “Pēc kaut kā cēla, nezināma – sirds ilgojās…”
0
lebronj2356 10.02.2013. 21.17
Tautsaimnniecība Latvijā jau ir tā neoliberalizēta, ka lieliem bariem no tās laižas projām iedzīvotāji :(. Rudenī gaidāmā ” elektrotirgus liberalizācija” jau raujas pie iedzīvotāju maciņiem !
Tagad varētu pašu valsti nolieralizēt – ģimenes intitūciju, valsts pamatus, morāles normas, utt…Tur jau arī Vinķeles, Muižnieki, Kažokas un ko aktīvi piestrādā, bet vēl darbiņš būs….
Es domāju, ka vārds “liberāls” Latvijā būs drīz kļuvis par lamuvārdu, jo tie, kas zem tā slēpjas neko labu latviešu tautai nav darījuši. Nav ne runas, ne gara brīvība pieaugusi, kredītvergu skaits gan, secinājumus varam izdarīt paši !
3
Sandris Maziks > lebronj2356 10.02.2013. 21.46
Krix
“jo tie, kas zem tā slēpjas neko labu latviešu tautai nav darījuši.”
Tie, kas IR komentāros slēpjas aiz izkārtnes “liberālis” sapņo, kad homoseksuālas attiecības Latvijā tiks atļautas no 14 gadu vecuma. Liberālisms biznesā(nejaukt ar zagšanu) ir ekonomiskās izaugsmes pamatu pamats.
0
Signija Aizpuriete > lebronj2356 10.02.2013. 21.57
——Krix :”(..)
Es domāju, ka vārds “liberāls” Latvijā būs drīz kļuvis par lamuvārdu, jo tie, kas zem tā slēpjas neko labu latviešu tautai nav darījuši.”
=============================================================================
“Kā maizi ēd -, tā dziesmu jādzied.”
– Ķīļa kungs asprātīgi atbildēja Latvijas gudrajiem zinātniekiem uz jautājumu:’Kāpēc valsts nepilda likumā ierakstīto par finansējuma palielināšanu zinātnes nozarei”:
“No tā, ko jūs sakāt, sanāk: valsts nav bijis labākais darba devējs zinātniekiem. Parasti šādā situācijā darba ņēmēji meklē citu darbu.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=372524:valsts-nav-labs-darba-devjs-zintniekiem-jmekl-cits-darbs&catid=124:aktuli&Itemid=146 class=
Liberāļi rullē – un TP dziesmu dzied: “Lai mani nīst, lai mani nievā – pie (..) man, pie d…. man”:
http://www.youtube.com/watch?v=dfB-61z-Byc
0
ineta_rr > lebronj2356 10.02.2013. 23.36
Aha, vēl viens sapņo par Ķīnas vai Krievijas stila “vadīto demokrātiju” vai kā viņi savus brīnumus sauc! Brīvības nav atdalāmas viena no otras – ja jau biznesā ir viss brīvs, tad bizness ir brīvs arī no jūsu nebrīvās valsts politikas, līdz ar to viss nepareizais un nepieņemamais turpina dzīvot biznesa vidē, kuru kā paši postulējāt ir jābūt brīvai, tiesa, jūs jau nerunājat par brīvo tirgu un vispārēju brīvību valstī, ko var realizēt arī sociālistiskā iekārtā kā Zviedrijā, bet gan visatļautību biznesā, kur no vergiem, atvainojiet darbiniekiem var izspiest pēdējo sulu un atliekas uzvelt valstij jeb izmest musorā, vai ne? Faktiski tas, ko viens “cenzūras aizliedzējs” visur un vienmēr izplata ir fašisma un galēja kapitālisma apvienojums. Principā fašisms ar savu sociāldarvinismu daudz neatpaliek arī tīra formā, taču parasti runā par vismaz lielo uzņēmumu nacionalizāciju, ko acīm redzot imidža pucēšanai neo-fašisti ir aizstājuši ar galēju kapitālismu, pamatojot to ar izsapņotu efektivitāti un pie reizes piedēvējot sev liberālismu, kam ar tiem kopīga ir mazāk kā sliekai ar astronomiju.
0
Jānis Derkusovs 10.02.2013. 18.49
1) Par planšetniekiem
20 milj.! Ok. Un cik ilgi tie kalpos? Max3-4 gadi, ja ļoti saudzīgi apsiesies, bet tie ir bērni…Tātad 20 milj. ik pēc 3 gadiem . Regulāras investīcijas. Un vēl uzturēšanas izmaksas, remonti u.t.t. No kā sīkais mācīsies, ja tas planšetnieks salūzīs, nozaudēs, nozags? Grāmatas ir droša lieta, tās neviens nezags.
2) Par vaučeriem.
Tur mani vispār ideja sajūsmina… Es tikai gribu redzēt kā šito dabūs cauri. Ja es saprotu pareizi Ķīļa ideju, ko es neapgalvoju, jo kurš gan viņu saprot, tad tas balstās, ka valsts finansējums (pedagogu algas)+ pašvaldību finansējums( uzturēšana-elektrība, apkure, remonti, tehniskais personāls)=rezultāts/ tiek izdalīts uz skolēnu skaitu=summa X, te tiek minēts 1500,-1600,- , kas tiek kā vaučers izsniegta vecākiem, lai nes uz kuru skolu vēlās. Visiem valstī vienādi.
Kur ir atšķirība no esošās sistēmas. Valsts finansējums(pedagogu algām) tiek dalīts pēc vienotiem principiem, bet atšķirīgs ir pašvaldību finansējums. Pēc Ķīļa shēmas viss pašvaldību izglītības finansējums tiek ieguldīts vienā katlā , tādā kā izlīdzināšanas fondā, un izdalīts uz visiem skolēniem vienādi. Respektīvi gan Rīgas , gan Varakļānu skolēns saņem vienādu summu no pašvaldībām. Respektīvi, izlīdzināšana notiek uz bagāto pašvaldību rēķina, Rīga dotēs mazās pašvaldības, kas ,protams , ir labi, bet Rīgas skolēni saņems mazāk kā pašlaik.
Un to ļoti progresīvajiem un smalkajiem Ķīli atbalstošajiem Rīgas vecākiem vajadzētu saprast, ka vaučeru sistēma nenozīmē, ka pašvaldību finansējums tiks privātajām iestādēm, bet tas tiks novirzīts finansējuma atšķirību izlīdzināšanai lauku reģioniem.
Kā arī to, ka maza lauku skola ar malkas apkuri un 10 klašu telpām dzīvos cepuri kuldama pie tā vaučera, bet moderna Rīgas skola ar baseinu, sporta zāli un lielu platību diezvai būs spējīga nomaksāt ēku uzturēšanas rēķinus. Un kopumā tai Ķīļa shēmai ar izglītības kvalitātes celšanu vispār nav nekāda sakara, jo vismaz lielajās pilsētās finansējums izglītībai samazināsies.
p.s. Un, ja godīgi, tad neticu, ka lielās pilsētas šitam modelim piekritīs.
7
Ojārs > Jānis Derkusovs 10.02.2013. 20.42
Labās Rīgas valsts (pilsētas) skolas visdrīzāk izputēs. Naudīgie līdz ar to savus bērnus sūtīs privātskolās, iedos dipitoram vaučeru :) (cipars nav slikts), bet atlikušo papucis piemaksās.
Visi būs “apmierināti”, tikai ne trūcīgu vecāku talantīgs bērns. Ir skaidri redzams, ka Kīlis vēlas ieviest segregētu skolu sistēmu. Tas ir pilnīgs pī…
0
ezis > Jānis Derkusovs 11.02.2013. 00.46
jautajums_4
tev kaut kas greizi sagājis ar izpratni par vaučeriem. iegūs konkurētspējīgākās skolas. lielie draudi ir tieši mazajām, nekonkurētspējīgākajām skolām. pilnīgi greiza loģika. te viss uzrakstīts. http://scenariji.lv/2011/05/kas-ir-vauceri-izglitibas-sistema-un-ar-kadam-problemam-latvijai-var-nakties-saskarties-tos-ieviesot/
un skolu autonomija ir tieši saistīta ar izglītības kvalitātes celšanu, jo skolas pašas varēs vairāk piedalīties tās specializācijā, izglītības satura veidošanā. vecāki izvēlēsies skolas, kas būs sevi pierādījušas, nevis kas vienkārši atrodas kādā pilsētā. reāli skolām būs jākonkurē, kas sevi nepierādīs – netiks pie skolniekiem (finansējuma). es domāju ļoti tieša saistība ar kvalitātes celšanu.
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 11.02.2013. 09.21
Nekas man nav sagājis.
Jo pašvaldības izdevumi izglītībai ir saistīti ar telpu lielumu, apkures tipu, vai skola siltināta, vai logi mainīti, apkures tarifu. u.t.t., ar bērnu skaitu tas ir saistīts pastarpināti.Ja skolai nav baseina un stadiona, tad tas nav jāuztur.
Un es nezinu, kas ir Ķīlim prātā, bet Zviedrijā un Lietuvā šī sistēma darbojas uz izlīdzināšanas principa. Tas nozīmē iekšējā pārdale no bagātajām pašvaldībām un nabagajām.
Pretējā gadījumā valstij ir papildus jādotē nabadzīgās pašvaldības līdz Rīgas vai Ventspils skolu līmenim, lai gan viņu infrastruktūa neatbilst Rīgas skolu līmenim. Un tad tie tiešām ir+ 300 miljoni no valsts budžeta.
Principā, lai varētu vienādot uzturēšanas izdevumus, tad ir jānosaka normatīvi, cik kvadrātmetri uz skolēnu, kāds ir apkures tarifs, kāda ir skolas energoefektivitāte.
Bet tie scenāriji ir no tās pašas sērijas, ka torņos sistēmanalītiķi tomātus audzēs.
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 11.02.2013. 09.50
jautājums – tas monologs , kur izskanēja jaunās lauksaimniecības tendences komplektā ar citiem šedevriem bija vienkārši fenomenāls :)
0
ezis > Jānis Derkusovs 11.02.2013. 09.56
ķāpēc tik primitīvi ar kaut kādiem kvadrātmetriem uz skolēnu?
skolām ir noteiktas naudas summas ar kurām jārēķinās, autonoma skola – pati izvēlas piemērotāko saimniekošanas veidu un efektīvāk arī apsaimnieko skolu. ja piem. skola apkures izmaksas nevar nosegt, jo nepareizi saimnieko (nenodarbojas ar energoef. pasāumiem) – vecāks tādu skolu neizvēlas, izvēlas to, kur bērns var mācīties siltās telpās. tie cipari par skolēnu jau nav no zila gaisa pagrābti.
es tur neko sarežģītu neredzu.
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 11.02.2013. 11.44
tie cipari par skolēnu jau nav no zila gaisa pagrābti
—————————————————
Un no kurienes tie ir pagrābti? Lūdzu paskaidrot algoritmu.
No kurienes tas vaučers tiks maksāts? Kā tos pašvaldības maksājumus vienādos? Kādā veidā vaučeru sistēma tiks finansēta?
Tikai valsts finansējums? Tad tie ir papildus 300 milj. no valsts budžeta.
Esošā pašvaldību finansējuma ietvaros? Kādā veidā tiks panākts vienāds visu pašvaldību finansējums uz vienu skolnieku? Vienkārši liks Litenei maksāt tikpat cik Rīgai? No kurienes Litenei nauda?
0
tuba76 > Jānis Derkusovs 11.02.2013. 13.56
jautajums_4 – nezinu kā ar tieši šiem planšetniekiem. Bet es strādāju fabrikā, kura ražo elektroniskus palīglīdzekļus, ko izmanto bērni skolās un cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Viena no mūsu lielākajām problēmām ir kā padarīt mūsu produktu izturīgu pret neuzmanīgu apiešanos – kritieniem zemē, triecieniem pret cietām virsmām (sienu, grīdu, galdu utml.). Par saslapināšanu vai turēšanu nepiemērotos apstākļos (pārāk lielā mitrumā, aukstumā, karstumā) pat nerunājot – to garantija nesedz.
Viena no zviedru skolām lielajām rūpēm ir drošības izmaksas IT-tehnikai. Pašvaldības apdrošina, bet liela atbildība ir arī vecākiem. Ja pareizi atceros, mums bija papildus jāapdrošina pašiem klēpjdatori, ko bērniem izsniedza skola, ja bērni gribēja tos nest uz mājām un ja mājas apdrošināšana to nesedza. (Mani bērni mācījās privātskolā ar IT-novirzienu)
Mums darbā ir skārienjūtīgs ekrāns skrīverim/kopētajam, ko izmanto visi darbinieki – ekrāns ir bijis jāmaina, jo no biežas bakstīšanas nolietojas un pārstāj funkcionēt.
Tie, kas domā, ka nopirks aparātiņus un viss būs čikeniekos, ir bīstami valsts budžetam. Zviedrijā tika veikta aptauja par uzņēmumu lielākajām izmaksām – un tie bija tieši IT sistēmu izmaksas – nekas nefunkcionē tā, kā bija domāts un visas paredzētās izmaksas vairākkāršojās.
0
Baiba Eglâja 10.02.2013. 18.43
Vai tie 20 milj ir iekšā 300 miljonos “vaučeru sist”? Vai nevarēs taisnoties, ka reformas buksē, jo nav vajadzīgās reformas naudas lietās? Ilgā cīņa par jauno ES budžetu rāda federalizācijas vājināšanos, bet LV politiķi turpina bubināt, ka jāsēž pie lemjamā galda…
0
Sanšains 10.02.2013. 17.50
Sen neesmu redzējis, ka raksts, kas “Ir” portālā publicēts SESTDIEN, plkst. 09:36, jau nākamajā dienā, SVĒTDIEN, plkst. 14:00 no portāla pirmās lapas jau ir pazudis, t.i., to it kā prom aizbīdījušas aktuālākas tēmas. Tā gan vienmēr notiek darba dienās, bet ne brīvdienās, kad piektdienas vakarā publicētie raksti parasti redzami līdz pat pirmdienai.
Par kuru zudušo rakstu es runāju?
Par šo: “Premjers: ES budžeta sarunās maksimumu neizdevās panākt, ir ieguvumi”. http://www.ir.lv/2013/2/9/premjers-es-budzeta-sarunas-maksimumu-neizdevas-panakt-ir-ieguvumi Vai tad raksta tēma ir neaktuāla? (Dažkārt “Ir” kādu īpašu ziņu pēc noslīdēšanas ziņu sarakstā to pat atkal pārceļ uz pirmo vietu.)
Nē, raksta tēma, protams, ir ļoti aktuāla. Tad kāpēc raksts tik žigli pazudis? :)
Mana versija: tāpēc, ka pieredzētais fiasko sarunās par ES budžetu lieku reizi Dombrovski parāda sliktā kontekstā. Tāds raksts, ko, protams, nepublicēt vispār nebija iespējams, tomēr no ļaužu acīm un prātiem jānovāc pēc iespējas ātrāk.:)
1
Ojārs > Sanšains 10.02.2013. 20.33
Tas bija tikpat jauki kā IR triks Austrālijas latvieša rakstu,kurā viņš aizstāv Grendi, nosaukt par “Sašutums par ministres komandējumu”.
Nožēlojami…
0
janis17 10.02.2013. 16.51
Kāda jēga no planšetniekiem, kaut kādiem vaučeriem, it kā bērni tāpat nebūtu uzskaitīti skolās un atbilstoši tam skolas nesaņemtu finansējumu, ja masveidā rafaļski audzina 9.maija aptaurētos…
Ar to vajadzēja sākt, nevis murgot par vaučeriem…
0
juhans 10.02.2013. 16.30
Solīdās vietnēs, izmantojot specifiskus jēdzienus, ir pieņemts sniegt īsu skaidrojumu. Ja nu pēdējā rindkopā it kā būtu mēģināt skaidrot, kas ir „vaučers” (kaut gan jāšaubās, vai tas ir izdevies), tad grūti saskatīt šī skaidrojuma sakaru ar 20 miljoniem planšetdatoru pirkumam. Un, kā iespējams pilnīgi jaunu izglītības sistēmu ieviest tikai dažās skolās? („…Ķīlis teica, ka atsevišķās skolās šo sistēmu vēlas ieviest jau no 2013.gada…’)
Otrs jautājums – ministram. Labi, valdība dos 20 miljonus, planšetdatori „nonāks skolās”, bet ko tad, ja to izmantošanai nebūs metodiskās bāzes? Iznāk, ka arī tas pilnīgi atkarīgs no atsevišķām skolām {…” Ministrs … stāstīja, ka Cēsīs diezgan nopietni plānojot ieviest planšetdatoru lietošanu skolās”) . Kā tad būs – dažās skolās būs, citās nebūs? Varbūt tādā gadījumā tik dārgs prieks nemaz nav vajadzīgs?
0
vegan 10.02.2013. 16.27
Lai arii skaidrs, ka skolniekiem vajag robustus, kvalitatiivi buuveetus planshetniekus, pateicoties apjomiigajam pasuutiijumam, noteikti buutu iespeejams nosleegt izdeviigu liigumu ar kaadu no razhotaajiem.
Jaadomaa ir par ko citu: attieciigas programmatuuras izstraadi un turpmaaku uzlaboshanu, tehniskais serviss un infrastruktuura katraa skolaa, skolotaaju apmaaciiba paarejai uz jauno sisteemu, uzskaites un kontroles mehaanismi izsniegtajai aparatuurai utt.. Un taas nav nieka lietas — to visu izfunktiereet un dabuut gatavu prasa ne tikai naudu, bet arii laiku.
Jautaajums arii cik katru gadu taadu planshetnieku naaks klaat, un cik gadus katram no tiem ir paredzeets kalpot?
Bet vispaar atbalstu ar visaam chetraam.
4
janazakovica > vegan 10.02.2013. 16.31
noteikti un komplektaa vel prezervativus izdalit..
0
Sandris Maziks > vegan 10.02.2013. 16.50
zēniņš
“noteikti buutu iespeejams nosleegt izdeviigu liigumu ar kaadu no razhotaajiem.”
Tie būs vismaz 40% lejā, ņemot vērā apjomus un to, ka pircējs ir valsts, kas ražotājam vienmēr ir izcila reklāma.
0
Þanis Bezmers > vegan 10.02.2013. 17.08
Kādam jābūt planšetniekam, lai tas tīnim kalpotu vairākus gadus? Atbilde vienkārša: tam jābūt izturīgākam par armijas aprīkojumu reālā kaujas laukā. Un tāds jau nemaksās 100$, bet visus 1000$
0
ineta_rr > vegan 10.02.2013. 20.51
Industriālajām un lauka vajadzībām ir Panasonic Toughbook http://www.panasonic.com/business/toughbook/laptop-computers.asp?cm_mmc=PSCNA-_-Vanities-_-toughbook-_-toughbook-landing , iespējams, pēdējie šāda veida iekārtu ražotāji pasaulē, jo tirgus ir mazs, specifisks un dārgs pēc būtības.
Vēl ir http://en.wikipedia.org/wiki/OLPC
0
Sandris Maziks 10.02.2013. 16.19
j_zalitis
Vai NA piedāvātā loģiskā izglītības reforma, ar ko bija jāsāk, miljardu maksā? Var jau būt, ka IR labprāt slavinātu Ķīļa un Sprūdža ņemšanos, kā te viens otrs, bet atklāti to darot, cilvēki masveidā apšaubītu redakcijas prātiņa spējas.
1
Janis > Sandris Maziks 10.02.2013. 16.27
Nav runa ne par reformu piedāvājumu, ne slavināšanu.
Runa ir par to, ka netiek ievēroti žurnālistikas pamati – pārbaudīt faktus un piedāvāt abu pušu viedokli.
Tādu žurnālistiku “pa ausu galam” padzirdot un pēc tam padodot tālāk es arī uz ielas varu dabūt, aģentūrā “Viena tante teica & co”.
0
Janis 10.02.2013. 16.11
IR.lv, ar ko Jūs atšķiraties no TVNet vai Delfi?
Slinkums bija izpētīt, ka ~300 miljoni JAU tiek tērēti skolu finansējumā?
Ilgi domāju abonēt vēl vai nē, bet nu gan esmu izlēmis.
1
janazakovica > Janis 10.02.2013. 16.28
aga noperc un noslauki dibenu par protestu..lidz asinim.drosi nebaidies mes nevienam neteiksim..
0
janazakovica 10.02.2013. 16.05
kilis ir pilnigs zabaks no tadas milzigas naudas teresanas izglitiba labaka nekluus..nav jau kas maca un ko maca..atkal kartejais PLL valsts nozagsanas plans..kaa tads idiots tika par ministru..?noziedziga riciba kaada liela speletaja intresees..vecaas dziesmas
0
garausiitis 10.02.2013. 15.36
Un ko dos 300 mio investīcija? Vai tā radikāli uzlabos izglītības sistēmu ? Ja jā , tad kā ? Kaut kas tur tajos aprēķinos un idejās neiet kopā . Jūs iebraucāt kur racionālais grauds ,kas attaisno 300 mio investīciju ? Es nē …
1
piziks > garausiitis 11.02.2013. 10.41
Klusais, kas tur ko nesaprast? Ja Latvija ilgi, leni un smagi samazina vienus kredītus/parādus, tad banksteriem ir vajadzigs kāds populistisks “ģēnijs”, kurš rosina nākamo superkredītu — tikpat lielu, cik drošu, lai piedalitos maksimāli daudz nodokļmaksātāju — apjomu! Tikai bizness, kur Ķīlis ar apšaubāmas ģenialitātes vizijām, ko pastaliņiem iebarot, ir aktīva/atraktīva slieka uz āķa. LV jau ilgus gadus tiek radināta lielām idejām, — arī Ilzīte Jurkāne ar 400 miljonu piedāvājumu tikai sāka, — Ķīlis vien čuķ-čuķ pieticigāks… un ari… = vienīgi iesākumā. :)
0
Sandris Maziks 10.02.2013. 15.36
Ķīlim vēriens. Starp Napoleoniem, Staļiniem un Dieva dēliem viņam būs počots. Kurš būs tas izredzētais, kas datorus piegādās, Meļņiks, Rāvis, vai varbūt RVR?
4
Ojārs > Sandris Maziks 10.02.2013. 20.35
Varbūt Zatlera draugs Zaharjins (LM), pie kura mūsu patriotiskais exprezis tikko viesojās.
p.s. Zaharjinam nesen uzlikts sods par valsts valodas nelietošanu….
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 10.02.2013. 20.43
andrejs
Zatlers, Kravcovs, Zaharjins un Vešņakovs. Ir par ko parunāt. Tādas iespējas, kad var ar saimnieku aprunāties neformālā gaisotnē nekad netiek laistas garām.
0
piziks > Sandris Maziks 11.02.2013. 10.46
Articulus…
RVR neder, — tā ir Rīgā… Stadler, vecit, Stadler! Rutki un mārrutki ir smeķīgāki, ja tos atved no lielāka un pareizāka attāluma.
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 12.02.2013. 09.59
Optiskais Tēmeklis
Par pamuļķīti izliecies?
Kāds sakars Stadler vai Bombardier ar čekas pederastu iecerēto vilcienu afēru?
0
Anna Gaigule 10.02.2013. 15.11
Izglītības galvenā problēma ir novecojis saturs nevis forma. Tas, ka par n-tajiem miljoniem nopirks planšetdatorus (kas būs morāli novecojuši pēc 3 gadiem), izglītības saturu nekādi neuzlabos.
Drīzāk prioritātei būtu jābūt atvērtā satura mācību materiāliem un brīvi izmantojamām zināšanu bāzēm (iesākumā, kaut vai latviešu valodas vikipēdija).
0
kristrun 10.02.2013. 14.40
Ķīļa pieminētais planšetdators, kas ASV nopērkams par 199 dolāriem, Latvijā maksā apmēram tikpat latos. Tātad nevis 20 bet 40 000000 + jāuzvārās, t.i. kopā 60 000000 Ls.
0
Signija Aizpuriete 10.02.2013. 14.25
——-
Ķīļa rēķini: „vaučeru” sistēmai 300 miljoni, planšetdatoriem – 20 =============================================================================
Reformistiem “jumts aizbraucis”?
Vēsturiska analoģija ar “sarkanā Napoleona” pieprasīto:
“До разумных пределов”
“План” т. Тухачевского является результатом модного увлечения “левой” фразой, результатом увлечения бумажным, канцелярским максимализмом. Поэтому-то анализ заменен в нем “игрой в цифири”, а марксистская перспектива роста Красной Армии — фантастикой. “Осуществить” такой “план” — значит наверняка загубить и хозяйство страны, и армию.
И. Сталин. Резолюция на плане Тухачевского
http://militera.lib.ru/research/suvorov4/16.html
0