Mazgāt pašam savu seju vai tikai spoguli?
Saistītie raksti
Viedoklis /
1. februāris
Lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, izvietosim veikalos Krievijas karogus?
2
Aktuāli /
9. novembris 2023
Šķiltava nr. 191: Jaunie Lāčplēši. Elksniņa dārgie šorti. Sākusies referendumu sezona?
Viedoklis /
27. oktobris 2023
Ačgārns likumprojekts kredītņēmēju atbalstam ar ilgtermiņa sekām Latvijas ekonomikā
Aktuāli /
26. oktobris 2023
Podkāsts nr. 189: Kas notiek uz Baltkrievijas robežas? Kā palīdzēt kredītņēmējiem? Uz ko cer Hodorkovskis?
Komentāri (35)
Andris 23.01.2013. 21.00
“Sensenos laikos Baltijas zemē” (konkrēti – brīvvalstī) vēlēšanās bija maināmie saraksti: pavalstniekus toreiz uzskatīja par pietiekami gudriem un spriestspējīgiem, lai likums paredzētu, ka viņi no visiem pieteiktajiem kandidātiem paši spēs izveidot to cilvēku sarakstu, kuriem katrs no vēlētājiem uzticas. Tagad – grabina katrs no sava partiju saraksta, liek plusus, svītro ārā, bet uz citām “listēm” tev, vēlētāj, liegts pat paskatīties – vari vēl iekrist grēkā. Un rezultāts ir tāds, kāds ir – sagramstīti partiju “cukurgailīši” – bez kompetences, bez atbildības, bez redzējuma par valsts attīstības problēmu risinājuma.
Cik ilgi vēl turpināsim ganīties katrs savas (???) partijas dārziņā, izvēloties “mazāko ļaunumu”?
1
Laimīgā :) > Andris 24.01.2013. 18.22
kur atradāt informāciju? Lieku plusu ;)
0
Janis 22.01.2013. 11.32
Saeimas popularitātes dinamika:
9. Saeima: 6% (2009.)
10. Saeima: 9% (2011.)
11. Saeima: 12% 2012. gada sākumā, 18% tagad
Salīdzinājumam Igaunijā:
2011 sākumā: 39%
2012 sākumā: 44%
Ja 39-44% ir ļoti augsta (viena no augstākajām, ja ne augstākā Eiropā), kāpēc 18% ir “katastrofāli zema”, vai pat “zema”?
Manuprāt, puse no “ļoti augsts” varētu būt vismaz “viduvējs”.
Pie tam, tendence ir uzlaboties.
3
Signija Aizpuriete > Janis 22.01.2013. 12.04
—–
Parlamentu/saeimu popularitātes reitings 1940.g. augustā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – apt.99%. Pārfrāzējot b.Staļina teikto – “galvenais ir pareizos popularitātes noteicējus atrast” -, jeb “Ko nevar nopirkt par naudu, to var nopirkt par lielu naudu” -???
– Pārdomām: “hokejisti, tāpat kā visa sabiedrība pakārtojās peļņai”
Gunārs Jākobsons, sporta komentētājs
http://www.ir.lv/2011/4/27/apsildama-grida-obligati
0
ineta_rr > Janis 22.01.2013. 12.06
Saprotu, ka gribās pateikt kaut ko pozitīvu, bet par matemātiku murgot nav pieklājīgi. Paskatīsimies no otras puses – igauņi savējiem uzticas divas reizes vairāk (nevis uz pusi vairāk) kā latvieši savējiem. Procentu brīnumi, ne?
Ja runājam par vidējo, parasti domā aritmētiski vidējo, jo to atrast māca pamatskolā – ja mums ir, teiksim [44,18,30,35,25,27,31] (pārējās vērtības piedomātas), tad aritmētiskais vidējais ir 30, un 18, izrādās, sanāk tikai nedaudz lielāks par pusi no vidējā. Jā.. matemātika un skaitļu interpretēšana – joki mazi.
0
Signija Aizpuriete > Janis 22.01.2013. 12.24
——ex-diena-lasitaji Saprotu, ka gribās pateikt kaut ko pozitīvu, bet par matemātiku murgot nav pieklājīgi. Paskatīsimies no otras puses – igauņi savējiem uzticas divas reizes vairāk (nevis uz pusi vairāk) kā latvieši savējiem. Procentu brīnumi, ne? ==============================================================================
“Atmiņas par nākotni”, jeb studentu laiku nostalģija pārņem, kad skatos EuroNews TV demonstrācijas Pirmā Maija svētkos:
May Day Parade – Demonstration of Workers & Students & Activists http://www.youtube.com/watch?v=VOu96NtbZ1E
p.s. Vēl viens bij. students, kas par Igauniju pozitīvi izsakās:
‘Igauņu Ārstu savienība tiešām organizēja streiku, un streiks beidzās ar ļoti labiem rezultātiem,…” Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini
http://lat.gorod.lv/zinas/173336-apinis-latvijas-arstu-biedriba-mediku-streiku-atbalstis
0
buchamona 22.01.2013. 11.00
Manās vēlētāja interesēs ir, lai deputāts sava darba laikā saglabātu savu dabisko ” iekšējo es” :)
Deputāta uzvedība iepriekšējās Saeimas darba laikā – tas ir viens no kritērijiem pēc kura es pieņemu lēmumu – atstāt, vai svītrot kandidātu nākošajās vēlēšanās. Ja deputāts savam ” iekšējam es” uzliek “labas uzvedības” masku, tādu tautas kalpa rīcību var pat uztvert kā mēģinājumu maldināt vēlētāju, kas parasti neizdodas.
Bieži vien Latvijā kādu politisko partiju vēlētājs vērtē pēc tā, kā šīs partijas atsevišķi deputāti sevi publiski “pasniedz”, bet nevis pēc partijas izvirzītajiem politiskajiem mērķiem, kurus šī partija cenšas sasniegt un man šķiet tas ir nepareizi.
Es,kā vēlētājs, balsoju nevis par atsevišķiem harizmātiskiem politiķiem, kuri sēžu laikā “māk uzvesties”, bet gan par vērtībām, kuras šie politiķi un viņu partija cenšas sasniegt.
5
Una Grinberga > buchamona 22.01.2013. 11.22
Diez vai deguna šņaukšanu karogā var attaisnot cēli partijas mērķi! Kā mēs redzam, “labu uzvedību” deputātiem nemaz nav tik viegli izspēlēt – tāda publiska izrādīšanās bieži vien beidzas ar diezgan lielu izgāšanos. Problēma ir tā, ka tie skaistie mērķi bieži vien ir pēc būtības “nopūderēti” partiju personīgie mērķi un tā dabīgā rīcība to tikai apliecina. Paskaties, ko koalīcijas partijas ir parakstījušas koalīcijas līgumā un kā tās rīkojas! Varētu padomāt, ka koalīcijas līgums ir par vienu valsti, bet koalīcijas lēmumi ir par kādu citu valsti.
0
buchamona > buchamona 22.01.2013. 11.37
Nasing spešal! Kā jau vairāk kārt esmu teicis – es neesmu kādas partijas karsējs :) Man ir sava iekšēja sajūta, kādā Latvijā es vēlētos dzīvot. Nu lūk, tad pie šīs savas ” iekšējās izjūtas” es pirms katrām vēlēšanām ” pielaikoju” mūsu politiskos spēlētājus.
Tas ir pirmais solis, otrs, pēc tam kad man ir kļuvis skaidrs, kurai partijai es atdošu savu balsi, es cenšos atcerēties visus tos ļaudis, kurus es nevēlētos Saeimā redzēt, bet, kuri ir manā listē un svītroju viņus ārā. Es domāju, ka tā rīkojas vairums vēlētāju un šādi mēs visi kopā attīrām savu Saeimu no gružiem. Nav te jātaisa liekas problēmas.
Par to, cik partiju programmas ir ” piepūderētas” – man interesējošās lietas nevar ” piepūderēt” :) – Nacionāli konservatīva Latvijas Republika ar skaidru attieksmi pret mūsu tautas pamatvērtību – ģimeni.
Bet par deguna šņaukšanu karogā – šī problēma ir no citas operas. Te jārunā par to, cik liela mūsu sabiedrībā ir vēlēšanās ” darbināt” jau esošos likumus un cik skaudri mēs izjūtam vajadzību šos likumu pastiprināt, lai šādus kabanovus redzētu sēžam aiz restēm
0
Una Grinberga > buchamona 22.01.2013. 12.15
@RA
Man jau pa lielam vienalga, par ko Tu balso, bet Tava konservatīvā pieeja nevar nekādi rezultēties ar straujākām politiskām pārmaiņām, jo Tu balso par tiem spēkiem, kas ir darbojušies un par tiem cilvēkiem, kas politikā grozās jau labu laiku.
0
buchamona > buchamona 22.01.2013. 12.24
Nasing spešal! Es nebalsoju par konkrētiem cilvēkiem, bet par politisku partiju nospraustiem mērķiem. Lai būtu skaidrāk – šobrīd mana izvēle nav visai liela – V, vai NA.
Bet par jaunajām sejām Saeimā – man ir vienalga, cik ilgi kāds deputāts sēž Saeimā – piecus sasaukumus, vai vienu, ja viņš labi strādā. Tu runā no pozīcijām, ka visi vecie ir rutīnā snaudošas nulles, bet jaunie, kuri tagad nāks – tie būs tie gaismas nesēji :) Nepārliecinoši, kaut vai uz RP fona tas skan.
0
Una Grinberga > buchamona 22.01.2013. 13.57
Jaunpienācējiem jau nevajadzētu būt tikai caur jaunām partijām. Cik jaunpienācēju bija uz 10.Saeimas vēlēšanām tajās pašās NA un V? Diemžēl ir tā, ka “profesionālie” deputāti ar laiku zaudē saikni ar realitāti – maz ir tādu, kas paši aiziet, viņi gaida, kad viņus aizslaucīs mēslainē. Jo realitāte ir tāda, ka viņi citu neko neprot un ārpus siltajām Saeimas ēkām viņi pa lielam ir nekam nederīgi.
0
Una Grinberga 22.01.2013. 10.52
Diemžēl šis skribelējums (par eseju vai vēstuli to nevar nosaukt!) ir kārtējais apliecinājums Saeimas deputātu izpratnei un domāšanai. Lielākais Saeimas kauna traips ir ne algu palielinājums, ne arī balsojums par būvniecības likuma izmaiņām, bet veids, kā tika izvirzīta un ievēlēta Valsts Kontroliere:
1) kandidātiem bija jābūt izvirzītiem stipri pirms izvirzīšanas termiņa beigām, lai sliktu kandidātu gadījumā var piedāvāt arī labākus un lai sabiedriskās organizācijas var izvērtēt kandidātu reputāciju un profesionalitāti;
2) Reformu partija un Nacionālā apvienība publiski meloja par kandidāta izvirzīšanu;
3) deputāti neatlika balsojumu par spīti šaubām par vienas kandidātes iespēju ieņemt amatu.
Kamēr partijas un deputāti domās tikai savas partijas vai personiskajiem mērķiem, Saeimas reputācija būs katastrofāli zema! Un Reformu partija ar šo ļoti spilgti parādīja, ka viņiem rūp tikai savas partijas reitings nevis sabiedrības intereses un tiesiskums.
1
Laimīgā :) > Una Grinberga 24.01.2013. 18.16
pingvīnam. Tikai viena iebilde – kāpēc lai R-partijai interesētu savs reitings pašlaik? Tas tāpat ir kritiski zems.
0
ekmanis 22.01.2013. 09.47
Diemžēl cilvēki, protams arī deputāti, ir spējīgi visu darīt tikai sava intelekta robežās. Visspilgtāk tas redzams runās auditorijas priekšā. Saeimas deputātiem it kā vajadzētu būt ar maksimāli augstu intelektu, bet es nezinu, kā to panākt.
1
Signija Aizpuriete > ekmanis 22.01.2013. 09.50
——inghem65:”(..) bet es nezinu, kā to panākt.” ==============================================================================
Klausi gudros, klausi “cirpējus” – pat nemēģini domāt pats:
“Vīķe-Freiberga: Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots” http://www.diena.lv/latvija/viedokli/vike-freiberga-tas-kapitalisms-ir-jasalapa-jo-nekas-cits-nav-izgudrots-13928495
– “Leļļu teātris” Jēkaba ielā – leļļu raustītāji Briselē, Vašingtonā vai Maskavā?
– “Kas tad ir šie «septiņi treknie gadi», ko izdomājusi V.Vīķe-Freiberga, līdz ar to, kā noprotams no Zatlera teiktā, radījusi ilūzijas gan lētticīgajam Kalvītim, gan Latvijas tautai kopumā?”
Viesturs Reņģe, profesors.
http://www.diena.lv/kalvisa-un-zatlera-treknie-gadi-aizmirstas-liesas-govis-643255
0
Ieva 22.01.2013. 09.42
Kārlim Ulmanim 1934. gadā piegriezās, un viņš to plāpātavu izdzenāja. Aiz kā sekoja “nepareizie” gadi – diktatūra, kuras beigu laikā gan nebija ne politieslodzīto, ne rpresēto , un kas gan nez kāpēc sakrita ar Latvijas labklājības gadiem.
Domāju, ka tagad redzot guļavas, plāpātājus, avīžu lasītājus, vai Interneta racējus, redzot Kabanovu šņaucot degumu karogā, vai piedzērušam bļaustoties plenārsēdēs, šī vēlēšanās Ulmanim rastos atkal.
Ja Saeima ar to pati galā netiek, ja Kabanova sodīšana nozīmē aizrādījumu Dainim Staltam, tad kādam būtu jānāk palīgā..
3
Signija Aizpuriete > Ieva 22.01.2013. 09.47
——–Ķīps Kārlim Ulmanim 1934. gadā piegriezās un viņš to plāpātavu izdzenāja.
==============================================================================
Latvijas tautas vairākums “cirpējus” 1934.g.15.maijā aizstāvēt nedevās -, toties 1991.g. janvārī rīkojās gluži pretēji. Tagad pienācis vēsturiskās atmaksas laiks, tagad “cirpēji” var izvērsties uz visu klapi, tagad vecās “aitiņas” izmisīgi vaimanā:
“Мероприятия в честь памяти защитников баррикад 1991 года с участием депутатов – это фарс, заявила одна из активисток Народного фронта Латвии, писательница Марина Костенецкая….”
http://www.mixnews.lv/ru/exclusive/news/2013-01-21/115849
0
ineta_rr > Ieva 22.01.2013. 11.04
Tā ir, kad nemācās vēsturi. Komunisti (un laikam arī pārējie ekstrēmisti) vismaz Ulmaņlaikos bija aizliegti. Precīzi neatceros, bet laikam kādi 10-30 sēdēja, tā teikt, Ulmaņa labvēlībā. Cita lieta, ka nav dzirdēts, ka kāds viņus būtu mocījis vai nogalinājis, vienkārši prom no sabiedrības acīm, lai nemusina cilvēkus, taču tie vienalga sanāk politieslodzītie. Tad vēl kādam varētu būt ticis piemērots mājas arests, bet neesmu pārliecināts.
0
Ieva > Ieva 22.01.2013. 11.24
Ja pamanījāt, rakstīju:
>kuras beigu laikā gan nebija ne politieslodzīto…
Ne velti tur ir lietots vārds “beigu”.
Ulmanis pēc puča salika gan socialdemokrātus, gan komunistus un pērkoņkrustiešus cietumā. Pērkoņkrusta līderis Gustavs Celmiņš nosēdēja 3 gadus. Vi ats nebija ilgākais? Visā Ulmaņa režīma laikā nebija neviena ar nāvi sodītā. Manuprāt, krievu okupācijas sākumā politieslodzīto nebija,
Manas vēstures zināšanas gan ir tikai virspusējas, kāds speciālists varētu te atbildēt precīzāk.
0
Signija Aizpuriete 22.01.2013. 09.40
——–
„Cieni sevi un citi tevi cienīs” (Konfūcijs)
==============================================================================
“Būtu tikai aitas, tad jau cirpēji” atradīsies.
Veiksmīgu cirpšanu un uzlāpīšanos, deputāt!
“Vīķe-Freiberga: Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots”
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/vike-freiberga-tas-kapitalisms-ir-jasalapa-jo-nekas-cits-nav-izgudrots-13928495
0
putekliic 22.01.2013. 09.11
Protams – LV parlamenta popularitāte ir katastrofāli zema, bet tai pat laikā ir jāsaka, ka arī daudzās citās valstīs tā ir zema vai zemāka salīdzinājumā ar citām valsts un pašvaldības institūcijām. Saistīts tas pamatā ir ar to, ka pārāk liela daļa tur savēlēto ir nekompetenti likumdošanas un valsts pārvaldes jautājumos vai vispār ir visādi “meža dīvainīši”. Katrs balso par sev līdzīgo un sanāk tas raibais pūlis, kur, protams, ir daļa augstas klases profesionāļi savā jomā un šī joma ir svarīga sekmīgā parlamenta darbības nodrošināšanā. Bija kādreiz tāds uzņēmējs Krisbergs, kurš pateica spārnoto frāzi par 100 gudrākajām galvām un kas vēlāk folklorizējās kā klaji nievājošas attieksmes demonstrējums pret Saeimu.
0
ligakalnina 22.01.2013. 08.22
Pamazām jau šī saeima savā bezatbildības līmenī noslīd līdz visām iepriekšējām, un vainīgas pie tā visas trīs koalīcijas partijas.
Tas 100ls. algu pielikums, no vienas puses, ir nieks, ja tas būtu pelnīts, un algas augtu visur, no otras puses, stipri apšaubāms no jebkura viedokļa, sevišķi, ņemot vērā, cik Latvijā cilvēku, kas strādā par minimālu algu, un Saeimas darba kvalitāti, kuru var noraksturot ar vienu vārdu – absolūta bezatbildība.
Un vispār, nedrīkstētu būt situācija, kad deputāti ar nobalsošanu var pacelt sev algas, deputātu atalgojumu būtu jāpiesaista minimālai algai valstī.
Bet, tas laikam, vairākuma pie varas esošo tautiešu mentalitātē – pirmajā vietā ir manas personiskās intereses, otrajā – partijas interses, un, ja tas netraucēs pirmajiem diviem punktiem, kaut ko jau var izdarīt arī valsts labā.
Bet, Latvijā iekārtots tā, ka ierindas deputāti vispār maz ko lemj, praktiski, visus svarīgākos jautājumus izlemj “augšas”, deputātam tikai jānobalso, pildot partijas disciplīnu, vismaz, ja viņš grib palikt sarakstos arī nākamreiz, un deputāti savu vietu zina, populistiski izbļaustīties drīkst, bet, jābalso, kā liek vadība, kurai, savukārt…”.
Un ko domā “ierindas kvaukšķis”, tas šos te privileģētās klases pārstāvjus maz interesē, ierindas kvaukšķis līdz nākamajām vēlēšanām gan jau visu aizmirsīs un tāpat nobalsos, ierindas kvaukšķi uzskata par elektorātu vai lohu, kuram var iestāstīt visu, piemēram to, ka nākamo SM izvēlēsies pēc “profesionāliem” kritērijiem, vai kāpēc tikla izgāzts tas būvniecības likums, kas, īstenībā, bija ļoti nepieciešams.
Latvijā, principā, sen izveidojusies privileģētā sab. daļa, kas sastāv no deputātiem, augstākiem ierēdņiem, valsts bankas darbiniekiem, valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājiem un atsev. darbiniekiem., utt., kuru formālā atbildība it kā liela, bet reālā atbildība nekāda, kuri var strādāt, kā grib, braukāt komandējumos uz eksotiskām valstīm ar visiem apšaubāmiem iemesliem, skatīties uz visiem no augšas, algas 10 tām reižu lielākas, nekā skolotājiem un citu budžeta iestāžu darbiniekiem, kā arī daudziem privātsfērā strādājošiem, bet, galvenais, ka tās algas absolūti nav atkarīgas no darba rezultātiem, un dzīvo viņi savā pasaulē, kurai otras sab. daļas problēmas, kura nepārtraukti cīnās ar komunāliem maksājumiem un par izdzīvošanu, nav saprotamas.
Principā, Latvijā izveidojusies “nomenklatūra”, līdzīga, kāda bija PSRS, tikai, daudz lielākā skaitā, ar daudz lielākām privilēģijām, toties mazāku atbildību.
6
putekliic > ligakalnina 22.01.2013. 09.22
Dzeri, elite nev nekas ne slikts, labs. Jau akmens laikmeta sabiedrībā tāda bija, jo tas ir dabisks un nepieciešams elements sabiedrības pašorganizācijas procesā. Lielākā problēma ir tā, ka tā ir nepietiekami atbildīga un godprātīga un te nu tas ir vairāk atkarīgs no vidējā statistiskā vēlētāja kvalitātes, ja tā var izteikties. Zagļi, nekauņas, afēristi paši sevi neapvaldīs – to var izdarīt tikai sabiedrība caur demokrātijas institūtiem. Mums šie instrumenti ir – tie tikai ir pienācigi jāizmanto. Ir jāaug un jāatīstās, bet tas prasa laiku!
0
Ieva > ligakalnina 22.01.2013. 09.31
Uz Džeri. Valsts iestāžu darbinieku algām bija jābūt publicētām attiecīgās iestādes mājas lapā. Liela daļa to ir izdarījusi, un tas nav nekāds noslēpums.
Piemēram Valsts Kontrolē lielākā alga, ko atradu, bija 1900 ls uz papīra, tas ir ap 1300 ls uz rokas. Līdz nesenai pagātnei arī lielo valsts uzņēmu vadības algas bija smieklīgas. Tā kā ja Jūs izdarat apgalvojumus, būtu vajadzīgi vismaz piemēri. Var protams šausmināties un salīdzināt algas Latgalē un lielu uzņēmumu vadītājiem, taču bez vai gatera strādniekam Preiļos būtu jāsaņem tikpat cik Latvenergo vadītājam, jo atbildības līmeņi tomēr ir citi. Tieši otrādi, zemās algas ir piespiedušas profesionālus pāriet uz privātstruktūrām, līdz ar to esošie ierēdņi nav kompetenti, baidās pieņemt jebkādus lēmumus, un aizsedzas ar konkursiem, kuriem tak atkal vajag papildus naudu un laiku. Piemēram, IZM ierēdņu neizlēmība par zinātnes finansēšanu ir novedusi pie tā, ka virknei darbinieku nemaksā algas. Pie kam, nav jau tā, ka nav naudas, Nav vienkārši izdarīts darbs – saplānots budžets…
Savukārt, par neseno skandālu ar lielo valsts iestāžu vadītāju algu palielināšanu- es visumā esmu skeptiski noskaņots, jo netiek ievērots princips- maksāt pēc sasniegtajiem rezultātiem. Dzelzceļš Latvijai ir atnesis papildus 80 miljonus, un tur tiešam algai vadītājam, kas pagroza miljardus, būtu jābūt atbilstošai. Savukārt Latvenergo vai Rīgas Siltums dzīvo no ieņēmumiem no iedzīvotājiem. Elektrības tarifs ir pieaudzis, apkures cenas arī- nedomāju, ka attiecīgo iestāžu vadība par to, ka iedzīvotājiem ir kļuvis sliktāk, ir pelnījusi algu pieaugumu.
0
Signija Aizpuriete > ligakalnina 22.01.2013. 10.25
——dzeris49 : “(..) Latvijā, principā, sen izveidojusies privileģētā sab. daļa, kas sastāv no deputātiem, augstākiem ierēdņiem, valsts bankas darbiniekiem, valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājiem un atsev. darbiniekiem.,….” ==============================================================================
Kam grāmatplauktā K.Marksa “Kapitāls” – tas jau sapratīs, no kāda avota Dzeris49 atziņas sasmēlies?
Deputāts Viļuma kungs tak’ var atļauties nopirkt “spoguļa” tīrīšanas noslēpumu izzināšanai – “Cena veikalā Ls 8.81”.. http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=55686
0
ligakalnina > ligakalnina 22.01.2013. 10.43
Neviens neiebilst pret lielākām algām uzņēmumu un valsts iestāžu vadītājiem, arī deputātiem, bet, tad tai algai paralēli jābūt atbildībai par darba rezultātiem, arī deputātiem, jābūt kādam koef. salīdzinājumā ar minimālo algu, vai vidējo, nevis “ko gribām, toi darām, gribām – paceļam sev algu, un varat mums iepūst”.
Bez tam, Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas ir “profesionāļi” visās jomās, sēž vairākās valdēs, saņem labu naudu, un kāds par ko kādreiz ir atbildējis?
Kāds ir atbildējis par to skandalozo vilcienu iepirkumu?
Par tiem nelikumīgiem tēriņiem, ko konstatē turpat katrā valsts iestādē?
Kāds deputāts atskaitījies, ko, īsti, viņš darījis komandējumā eksotiskās valstīs, visur pabijuši, tikai Igaunijā, izrādās nav bijuši, un nav iepazinušies ar Igaunijas ļoti normālo ves. sistēmas organizāciju, Dombrovskim jāpasaka, lai to izdara.
Bet, nekad un nekur vainīgo nav, privātstruktūrās jau nu gan tā strādāt nevarētu.
Tāpēc saku – tā ir nomenklatūra, krievu laikos arī tāda bija, salaiž grīstē vienu nozari, pārceļ citā darbā, galvenais – uzticība partijai, un kas tagad ir mainījies?
edžus – par to marksismu labāk ar tevi pakonsultēšos, tu mums te pat to līniju lielākais speciālists.
Un atbildībai par savu darbu vai nedarbu rezultātiem, kā ari algas atkarībai no darba rezultātiem, ar marksismu nav nekāda sakara, slikti esi mācījies.
0
ineta_rr > ligakalnina 22.01.2013. 11.19
Kā neviens neiebilst?! Esmu sašutis, ka Latvenergo, kas reāli ir monopolists, var smērēt brāķi – a, ko, jums elektrība raustās? – raustīšanās nav pārrāvums, viss normu un likumu robežās – un saņemt mēnesī uz papīra par pusotru tūkstoti mazāk nekā 2 (divi!) par vidējo algu strādājoši cilvēki GADA laikā. Tas ir uz papīra, gan jau atkal regresīvo nodokļu rezultātā beigās lielās politiskās atbildības māktajam makā paliek procentuāli vairāk nekā 2 cilvēku ģimenei, kur abi strādā par vidējo algu valstī.
0
Egitazz > ligakalnina 22.01.2013. 20.02
bez vai gatera strādniekam Preiļos būtu jāsaņem tikpat cik Latvenergo vadītājam, jo atbildības līmeņi tomēr ir citi.
========
par to atbildības līmeni gana interesanta bilde ir. Ja kaut kas notiks darbinieka vainas dēļ, viņam i no algas var atvilkt i citus sodus izdomāt. Bet ja Latvenergo vadītājs kļūdas…atrādīsies vainīgs kāds cits
0
dace_ampermane 22.01.2013. 08.02
zapa likums-
visumā ir tikai divas universālas lietas: skābeklis un stulbums
0