10 priekšlikumi, kā uzlabot NAP

——- Kā attīstīsies Latvija? Šis jautājums vēl miglā tīts pat NAP. ============================================================================== Teorija, jeb reizrēķins plānotājiem, stratēgiem un nākamajiem ‘veiksmes stāsta’ radītājiem dombrovskiem, rimšēviciem un dāvidsoniem, lai viņi vismaz LU Ekonomikas un vadības fakultātes 1-o kursu varētu pabeigt:
‘Viens no plānošanas zinātnes teorijas stūrakmeņiem ir plānošanas darba struktūra, kuru, tās elementus sakārtojot loģiskā secībā, var attēlot šādi: 1)esošā situācija jeb stāvokli (kur mēs esam),……

– Kā attīstījusies Latvija 20 gados, kad praksē īstenotas tranzīta, banku, tūrisma u.c. n-tās koncepcijas. Kas notiek Latvijā, jeb ‘Kas es esmu?’ -? Jēgsaturīga diskusija par vīziju, mērķi, uzdevumiem, rīcībām, lēmumiem var sākties pēc esošās situācijas/stāvokļa noskaidrošanas.

Ir ‘veiksmes stāsts’ – , tātad tas jāturpina. Tas arī notiek – notiek reāli pasākumi eiro ieviešanai, dziļāka integrācija Eiropas Savienībā: ‘ Cilvēki no Latvijas emigrēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 iedzīvotāju, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. ‘ http://bnn.lv/eksperts-tuvako-gadu-laika-latviju-pametis-vel-100-000-cilveku-46702

Kopumā piekrītu Gundaram.

Pirmkārt, jābūt skaidrībai kas ir vīzija, motivācija, darāmais, rezultāts.

Otrkārt, jāpiekrīt par plāna vēršanu uz sabiedrību. Nevajag lepni rakstīt plānā lietas, kuras kādam tāpat ir ļoti ienesīgas un spēj sevi pašfinansēt bez valsts iejaukšanās. Plānam jābūt vērstam uz cilvēku pamatvajadzībām, kas nodrošināmas tikai kā publisks labums. Rezultāts izmērāms drīzāk pēc veselības statistikas, cilvēku iesaistes dažādos jautājumos, cik droši cilvēki jūtas, noziedzības statistikas, bērnu mirstības rādītājiem – lietām ko var paveikt ne tikai ar naudu, bet ar pareizu personāla atlasi, un citiem pasākumiem.

Treškārt, visam ir jābūt vienkāršam.
Piemēram, kāds plaši pazīstams uzņēmējs, R.B., savā laikā nolēma atpirkt uzņēmuma publiski emitētās akcijas lai atbrīvotos no stingrajām procedūrām, kas liedz ātri reaģēt uz tirgus situāciju. Plānam nav jāietver instrukcijas.

Ceturtkārt, plānam jābūt vērstam uz izdarīšanu. Plāna īstenotājam jākonstatē kas ir darāms, vai tas jau tiek darīts, ja nē, kādēļ tas netiek darīts, varbūt to jāuztic kādam citam. Vai plāna eksistence kādā atvilknē radīs pēkšņu apskaidrību par to, ka top3 skolu sistēma nav iespējama vaidojot vienlaicīgi 2 paralēlas skolu sistēmas, par kuru programmām nevienam nav ne jausmas, kuru darbinieki neieredz to par ko paši strādā, kur skolotāju atlasei nav vienotu kritēriju?

Kāds, kam ir pieeja varēja iztīrit te spamu. Izskatās delfu komentētāji cenšas paplašināt tirgu :)
Daži komentāri:

2 Beavis75:
Par politiku “god. autors” :) neko nav aizmirsis, bet par to ir runājis jau iepriekš. Piem. šeit

http://www.ir.lv/lv/news/opinions?day=1&month=3&page=2&slug=politiku-aizstavibai&year=2012

Bet nu cik var atkārtoties…. Politiskās sistēmas reforma ir nepieciešamais priekšnoteikums, lai jebkuras pārmaiņas būtu noturīgas. Principā reformas var veikt tikai lielā kaudzē vai nemaz, pakāpeniska pieeja nestrādā, t.i. tās nebūs noturīgas. Jautājums ir vairāk, vai mēs uzskatām, ka vajag ko reformēt vai nē. Es uzskatu, ka vajag, bet pierādāms tas nav. Var arī uzskatīt, ka nevajag. Jebk. gadījumā izskatās, ka to, ko angļzemēs sauc par “reform momentum” mēs esam nokavējuši… Ja nekas nesanāks, atgriezīsimies pie šīs diskusijas pēc kādiem gadiem 15, kādus 400,000 emigrējušo vēlāk…

Par nācijas vienotību. Esam tādā “nation building” procesā vēl aizvien. Nekāda traģika tajā nav, pašlaik pietiktu kaut vai latviešu populācijas daļā noskaidrot ko īsti mēs gribam no šīs valsts izveidot…

2 Ķīpis:
Piekrītu! Aptuveni uzmest, ko tad mēs īsti gribam. Tik tam nav jēga bez finansējuma, jo, kā esmu teicis, nauda atspoguļo reālās vērtības. Manuprāt, nav nozīme, cik tas ir precīzi, nozīme ir proporcijām. NAP nebūtu būtu jābūt finanšu plānošanas instrumentam, bet tādam dokumentam, kurš atbildētu uz jautājumiem: a) uz ko mēs kā sabiedrība koncentrēsim finanšu resursus?; b) kurās jomās kaut kas nozīmīgi mainīsies (arī naudas ziņā)? To var atbildēt tikai ja ir zināms finansējums. Piem. šajā plānā, ir tādas aizdomas, galvenās kategorijas ir tās pašas, kuras līdz šim: ostas, lidosta, dzelzceļš… Ok, tikai tad nevajag pasakas par “drošumspēju” un ko tur vēl. Normāli uzraksti “attīstīsim lidostu” un viss. Ja tauta piekrīt, ka vajag – viss kārtībā.

Manuprāt te pati preambula ir greiza.
Ir ļoti grūti uzrakstīt plānu kaut vienai nozarei. A te visam, uz visu ,un uz 7 gadiem. Tāpat kā neticu sazvērestības teorijai, melnajai rokai, tāpat neticu šādam plānam. Nu pasakiet, kādam gan ģēnijam gan būtu jābūt, lai zinātu, cik budžetā varētu būt naudas ceļu remontam piemēram 2019. gadā. Vai cik jātērē profesionālajai izglītībai. Būtu jābūt pārcilvēkam, lai zinātu, kāda būs labības vai kartupeļu raža 2018. gadā, vai izdosies no Briseles izkarot lielākus pamatmaksājumus vai kohēzijas fondus. Cik silta ziema būs, un cik aizies kurināmajam? Tāpēc jebkurš skaitlis, kas tiek lietots tālāk par 6 mēnešiem, ir nepareizs.
Citiem vārdiem sakot, NAPlānam nav seguma. Tas ir un būs nepareizs no radīšanas brīža, lai cik lielus ekspertus nepiesaistītu. Prasītā konkrētība būtu iespējama tikai tad, ja mēs būtu gaišreģi. Tādu nav!

Cita lieta ir vīzijas, prioritātes. Cik un kā atbalstam vienu vai otru nozari, vai tiešām no pēdejiem izglītībā varam mērķēt uz pirmajiem. Cik zaļi esam, un cik balansēti to uzturam? Šim dokumentam būtu jābūt kā rokasgrāmatai, kas Saeimai deputātiem saka priekšā – vai jāinvestē ceļos, sakaros, lauksaimniecībā, vai jāceļ pensijas vai pedagogu algas. Ir jābūt nevis plānam, bet mērķiem, lai zinātu, kuram mērķim jāizdala vairāk naudas…

Bez tam šis plāns ir tīri deklaratīvs, Neviens par tā izpildi neatbild un neatbildēs, tāpat, kā visi jau aizmirsuši iepriekšējo, kas, starp citu, vēl ir spēkā.

NAPs ir kā Ziemassvētku dzejolītis, ko noskaita, dabū dāvaniņu, un — aizmirst

Tā jau viss pareizi, it kā.
Tikai god. autoram “aizmirsušies” daži sīkumi, kuri te tomēr gribi negribi jāpiemin.
Pirmkārt, jocīgi, ka autors ir iedomājies, ka pēkšņi labus valsts attīstības plānus var uztaisīt vārgi politiķi vārgās partijās. No US pieredzes tā kā būtu jau jābūt skaidram, ka normāla valsts attistība ir iespējama tikai, ja pirms tam visas idejas ir izturējušas konkurenci (vispirms partijas iekšēinē, tad ar konkurējošām partijām). No kā varam secināt, ka – kamēr LV nebūs normālas paritju sitēmas (max 3 spēcīgas partijas, katra ar savu tink-tank), tikmēr visi šie NAPI būs tikai tā, ķeksītim, un tālab nav pat nopietnas apspriešanas vērti. Ko darīt? Nezinu, neesmu eksperts, bet tiešām gribētos no t.s. politikas ekspertiem dzirdēt kādreiz ko prātīgu, nevis kārtējos komentārus par pārsvarā nebūtiskām lietām ala viendzimumu pāru attiecības. Nu, kādas būtu idejas – kā vienreiz beigt šo ākstīšanos, kas uz katrām vēlēšanām Latvijā notiek – ar jaunām partijām, jauniem darītājiem, kas vidēji pēc četriem astoņiem gadiem pazūd no skatuves uz neatgriešanos?
Otrs sīkums – autors te idealizēti iedomājies, ka Latvijā it kā pastāv vienota nācija, kas ir spējīga par kaut kādiem kopīgiem mērķiem “vienoties”. Hallo! Te sabiedrība 20 gadus jau nespēj vienoties, kādā valodā savstarpēji sazināties, par kādu vienotu nāciju te vispār var būt runa….
Kopumā – ir pamats būt skeptiskam.

Varbūt kāds cilvēks var “uz sitiena” precīzi pateikt cik nodokļu maksātājiem izmaksāja NAP2020 izstrāde?

NAPu rakstīja 16 cilvēki gandrīz 6 mēnešus. It kā esot bijuši piesaistīti kaut kādi eksperti, bet neviens šos ekspertus nezina, nav redzējis un skaitu nezina – domājams, ka tā ir “pīlīte” dokumenta svarīguma radīšanai. Pieļauju, ka bija kaut kādu juridiskie un birokrātiskie konsultanti no ministrijām un dažiem “kreisajiem” kantorīšiem.

Man izmaksas sanāk ap 500 000 latu, bet rēķināju ļoti aptuveni. Kāds zina precīzo skaitli?

Tam plānam būs tikpat liela nozīme, kā desmitiem iepriekšējo, kantoris raksta, nauda nāk, tātad, strādā.
Cik prožekti jau nav bijuši, un kāds atbildējis, kāpēc tie nav īstenoti?
Ja grib ko konkrētu, tad jābūt termiņiem, konkrētiem atbildīgajiem, izmaksām, finansējuma avotiem, utt, utt., nevis blā blā blā.

Vai tā tajā attēlā varētu būt slaucamā govs Rīga, kuras badināšanu Ģirts Rungainis nesen aicināja izbeigt?

Ja vīzija ir Latvija kā zaļāka valsts pasaulē, tad to arī jāpadara reāli zaļu, bet nevis operējot ar skaitļiem jānovirza uz 1.vietu “ekseļa” tabulā.

Lietas, kas Latviju nedara zaļu:

1) gaļas ēšana. Kaitīgs ir lopu audzēšanas process – atmosfērā no lopiem izplūst ļoti liels metāna daudzums. Jo uzturā būs mazāk gaļas – jo atmosfērā nonāks mazāks daudzums kaitīgās metāna gāzes.
2) transports. Kaitīgas ir izplūdes gāzes un nevis dzelžu kaste pati par sevi. Jo mazāk lietosim ar naftas produktiem darbināmu transportu – jo atmosfērā nonāks mazāk izplūdes gāzu un būsim “zaļāki”.
3) Kosmosa sildīšana – daudzas no esošajām ēkām ir energoneefektīvas. Siltums aiziet caur norobežojošajām konstrukcijām kosmosā un tas nav “zaļi”!
4) Latvijas mērgogā tas grūti pamanāms, bet meži ir pasaules plaušas. Mežu izgriešana lielos apjomos nav “zaļa” darbība.

Tāpēc NAP2020, lai Latvija kļūtu par zaļāko valsti pasaulē, jāieraksta:

a) katru gadu gaļas patēriņu jāsamazina par 10% un katru gadu par 10% jāsamazina audzējamo lopu skaitu;
b) katru gadu naftas patēriņu jāsamazina par 10% – vai nu ieviešot kvotas automašīnai, vai ceļot degvielas cenu un daudzi pātrauks izmantot auto. Alternatīva – ar elektroenerģiju darbināms transports. ŠO TRANSPORTU JĀRAŽO LATVIJĀ UN NEVIS JĀATBALSTA ĀRZEMJU AUTORAŽOTĀJUS!
c) katru gadu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jāpieaug nosiltināto ēku skaitam. SILTUMIZOLĒJOŠOS MATERIĀLUS JĀRAŽO LATVIJĀ UN JĀIZTIEK BEZ IMPORTA – VĒLAMS IZMANTOT VIETĒJOS MATERIĀLUS: SALMUS, LINUS, KAŅEPES, EKOVATI.
d) katru gadu jāpalielina apmežojamās teritorijas un katru gadu jāsamazina mežu ciršanas/izgriešanas apjomus. Nākotnē Latvijai jākļūst par mežaināko valsti pasaulē (rēkiņot % no valsts teritorijas).
e) jāpāriet uz veselīgu pārtiku. Jāaizliedz ražot un ievest Latvijā videi kaitīgus veļas pulverus, šampūnus, zobu pastas, trauku mazgājamos līdzekļus.
f) jāsamazina ūdens patēriņu; jāsamazina troksni šoseju un dzelzceļa līniju tuvumā; jāsamazina elektroenerģijas patēriņu.
g) nav jābūvē jaunus HESus uz Daugavas un nav jābūvē AESu Visaginā!

kada jega no plana kuru neviens nerespektee nepilda un netaisas pildit un kurs nav nevienam juridiski morali un faktiski saistoss..jo notiek tikai darba imitacija lai kaut kaa vispar pamatotu savu “politisko” esamibu..sie tuksie plani parasti ir izmisuma soli lai nosleptu savu tuksumu galvaa kopetences trukumu un neprofesionalismu..kaa jau viss un parasti musu “valsti”

Manuprāt jebkuru patriotismu cilvēkos jau sen ir “nokāvuši” visi tie nesodāmie, korumpētie valsts ierēdņi un Latvijas likumi, pēc kuriem viņi drīkst nesodīti zagt un izsaimniekot valsti pret kukuļiem, kā Latvijas Dzelzceļa darboņi, kā “neveiksmīgie” fotoradaru uzstādītāji un visi tie, kuri izmantojot šos likumus, faktiski visus šos gadus visai valstij ir likuši darboties un pastāvēt tikai savam personīgajam labumam. Bet nekādi plāni nevar darboties bez cilvēku, bez iedzīvotāju atbalsta. Bet iedzīvotāji šodien par jebkuru šādu plānu balso “ar kājām” jo vairs šeit netic nevienam valdošo solījumam, nevienam tādam plānam. Godmaņa LC iesākto Latvijas izpostīšanu veiksmīgi turpināja Šķēles TP un arī pārējās, kā ZZS, partijas. Bet plānošanā atkal piedalās Kučinskis, kurs bija TP pašā priekšā un vēl daudzi citi nopelniem bagātie vēži, tikai salīduši citās kulītēs. Ne jau valsts attīstība tos interesē, bet gan iespēja turpināt izlaupīt Latviju. Daudzi naivi cer ka SC ar savu sociālo politiku, pareizāk nepolitiku, ar varas doto iespēju izmantošanu šādas ilūzijas radīšanai, nu būs tie lielie glābēji un ceļ viņu reitingus. Tie, kuri ir pieredzējuši “vecos laikus”, tie protams nē, bet jaunie, nepieredzējušie tic šīm bijušo komunistu blēņām. Un tas ir visbriesmīgākais, jo mēs reāli zaudējam savu valsti. To vienkārši nopērk par Maskavas doto naudu, pateicoties labējo darboņu milzīgajam “izsalkumam” un absolūtajam goda trūkumam gan pagātnē, gan arī tagad. Te taču visi likumi praktiski atļauj ierēdņiem zagt, tikai retais tiek pieķerts, bet neviens netiek notiesāts par zagšanu.