Broad-based growth, but…

45

Komentāri (45)

Ieva 14.09.2012. 22.23

As dutch use to say: financial growth isn’t the same as well-being.
May I ask, Morten Hansen: Can we talk about the GDP growth yet we have a families/ people living under their min income level…
Where the figures // ‘growth’ comes from…
thanks!

+1
-1
Atbildēt

1

    Dzintars > Ieva 17.09.2012. 13.03

    I would put it like this:

    1) Growth does not necessarily make us better off but it gives us the opportunity to do so since growth is equal to more income being created.

    2) We can still talk about growth even when some are (very) poor. Here one should distinguish between the level of income and the growth of income. Income in Latvia is growing on average but it comes from a low level, a low level that implies quite extreme poverty for some. Growth is fine but it is the (still) low average level of income which in your context is the problem – Latvia is, whether we like it or not, a poor country by EU comparisons.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Egitazz 14.09.2012. 16.23

tāda sajūta, ka ja ekonomika nokristu ne pa 18%, bet par 30%, tad būtu vēl lielāka sajūsma, ka izaugam par 7%, nevis 5%.

Salīdziniet ar citiem, analizējot IKP pieaugumu, būs korektāka bilde. Ja man alga pieauga par 20%, tas vēl nenozīmē, ka man labāk nekā Johansonam, kuram pieauga tikai par 5%. Jo man rēķināja no 200 ls, bet viņam – no 4000 EUR

0
-3
Atbildēt

1

    Nika > Egitazz 14.09.2012. 20.45

    Un tu gribēji, lai pēc 50 gadiem krievu sociālisma visiem algas uzreiz būtu Zviedrijas līmenī? Mums 3 paaudzes vajadzēs no krievu varas atkopties un izveidot normālu valsti, lai Zviedrijas līmenim pietuvotos.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 14.09.2012. 16.20

Varbūt IR, beidzot saņemsies šo ziņu nopublicēt. Delfos uz vakaru tas beidzot parādījās. Es saprotu, ka tas ir pretrunā ar LV un pārējās ES taupības, ekonomikas žmiegšanas un bezdarba ignorēšanas ticību un pārliecību, bet it kā jau žurnālistiem jāatspoguļo patiesība un uzreiz. Kopš vakardienas pasaulē tā ir ziņa NR.1. Latvijā pilnīgs klusums un vēl Krieviju par selektīvu ziņu pasniegšanu apņirdzam.
——————-
ASV nāk klajā ar grandiozu ekonomiskās izaugsmes stimulēšanas programmu.
ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākusi klajā ar grandiozu lielākās pasaules ekonomikas izaugsmes stimulēšanas programmu, kuras laikā iestāde ik mēnesi pirks hipotekārās obligācijas par 40 miljardiem dolāru (aptuveni 20 miljardiem latu), vēsta raidorganizācija BBC.
Tādējādi FRS vēlas iepludināt valstu ekonomikā papildu resursus un panākt ilgtermiņa kredītu procentu likmju pazeminājumu, lai aizdevumi gan privātpersonām, gan juridiskajām personām kļūtu lētāki. Ja tas izdosies, tad ekonomiskā aktivitāte valstīs pieaugs – tiks radītas jaunas darba vietas un mazināsies bezdarbs.

Bezdarba līmenis ASV kopš 2009.gada saglabājas augstā līmenī – bez darba ir 8% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ASV tiek uzskatīts par augstu rādītāju.
http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/asv-nak-klaja-ar-grandiozu-ekonomiskas-izaugsmes-stimulesanas-programmu.d?id=42670764

0
-1
Atbildēt

0

lindapastare 14.09.2012. 15.02

It is not clear what is the purpose of this article and why are you linking together GDP per worker (productivity) with unemployment. If it is to illustrate why increase in GDP does not result in sharp decrease in unemployment… well… fine. But for some reason you are showing this as two sides of a coin – on one hand increasing productivity is good but not decreasing unemployment, on the other hand, is bad. As if still-high unemployment is the result of increased productivity…
Until now I was living with belief that increase in productivity is always, always a good thing – with no other sides of the coin by definition. Was I wrong?
Yes – under some circumstances government can set a limit to shift hours to increase employment but I really don’t think you consider this here :)

+2
-1
Atbildēt

1

    Dzintars > lindapastare 14.09.2012. 15.27

    “Was I (meaning you) wrong” you ask.

    No, and your ‘two sides of the coin’ description is very good. My main issue was that if productivity increases should continue to be as big as they seemingly were in the ‘fat years’, then GDP has to increase even more than now to also have an additional employment effect – and that is perhaps difficult since the current recovery is not driven by credit at all (or perhaps just a little bit).

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Jean 14.09.2012. 14.18

1. Scaring is that Estonia’s and Lithuania’s 1st half 2012 growth slowed to 2% already. Will we catch this next quarter?
2. Note 3. Rather high-wage not high-value added jobs were lost. Second reason- under utilised capacities.

0
0
Atbildēt

0

inesite15 14.09.2012. 13.50

‘ aiv Finally! I am so tired of hearing Dombrovskis’ “success story”. It’s great that GDP is growing, but as you’ve explained, it’s not so good that the unemployment remains high and is barely decreasing.

A nice article, thank you Morten!”
……………………………………………………………….

– Ir taada poziicija – kad zemaak vairs nav kur – un tad naak “success story” – :)

0
0
Atbildēt

2

bekijja 14.09.2012. 13.13

Briti nesen ziņoja, ka ražošana atgriežas Eiropā, bet… tai nevajag darbaspēku, jo tā balstās augstajās tehnoloģijās. Vairāk kā 75% Eiropiešu ir nodarbināti individuālos, ģimenes, mikro un mazajos uzņēmumos. Latvijā ir paaudze, kas nav tik uzņēmīga, tāpēc arī nodarbinātības “caurums”. Ja izdosies sakārtot izglītības sistēmu un pielāgot atbalsta infrastruktūru, valsts un finanšu pakalpojumus jaunajai ekonomikas videi (digitālā, eko, radošā, augstas tehnoloģijas), principā jau pēc 10 gadiem Latvija plauks un zels.

+5
-1
Atbildēt

1

lindukjis 14.09.2012. 13.04

Почему не по русски, товарищ? По империлистически не понимаю и не хочу понимать! Так что попрошу… Эта наша Латвия а не какая то колония США!

0
0
Atbildēt

1

    inesite15 > lindukjis 14.09.2012. 13.52

    “dullaisdauka Почему не по русски, товарищ? По империлистически не понимаю и не хочу понимать! Так что попрошу… Эта наша Латвия а не какая то колония США!”
    …………..
    – Oiiii !
    NASHA NERASHA ……………………..

    0
    0
    Atbildēt

    0

AndisLiepa 14.09.2012. 12.23

Finally! I am so tired of hearing Dombrovskis’ “success story”. It’s great that GDP is growing, but as you’ve explained, it’s not so good that the unemployment remains high and is barely decreasing.

A nice article, thank you Morten!

+1
-4
Atbildēt

0

esmeralda_se 14.09.2012. 12.03

korporācija konsolidācija -> gadījumā neesi “pacietīgā investora” kārtējā reinkarnācija?

+6
-1
Atbildēt

1

dzerkaleliva 14.09.2012. 11.40

Būtu vērts paskatīties arī Eiropas un ASV kontekstā. Kā zināms, tad ECB nedēļu atpakaļ izsludināja obligāciju pirkšanas programmu no EURO zonas valstīm, kurām grūtības aizņemties.
Savukārt ASV FED vakar izsludināja beztermiņa un nelimitētu obligāciju pirkšanu ASV ar mērķi stimulēt ekonomiku. Tas vispār ir, kas nebijis. Jēga ir tāda, ka nauda sistēmā tiks pludināta neierobežoti, nelimitēti daudz un ilgi.
Savukārt Rimašēvics pērk EURO, mazina lata kursu un mazina lata likmes, tipa, lai sildītu Latvijas ekonomiku.
Viss jau būtu jauki, tikai, tikai, kur tā nauda aizies un ko tā stimulēs.
——————————————–
Pēdējos mēnešos mēs (Latvija) ieguvām no pasaulē krītošajām resursu cenām, tas ļāva samazināt mūsu inflāciju, palielināt konkurētspēju un cerēt izpildīt EURO normatīvus. Resursu cenas krita no marta līdz jūlijam.
Tālākajos grafikos var redzēt, kas notiek ar naftas cenām, zelta cenām un ASV biržas indeksu, sākot no jūlija. Tas ir tikai sākums. Nafta skries debesīs vēl vismaz 6 mēnešus. Šis naftas cenas pieaugums drīz vien sāks atspoguļoties mūsu degvielas cenās, citu resursu cenās, konkurētspējā un protams inflācijā. Vēl tikai piebildīšu, ka debesīs skrien arī visas pārējās resursu cenas, pārtika, metāli, gāze, kokvilna, kafija, cukurs u.t.t. Kamēr es te rakstu naftas cena ir pieaugusi vēl par 2%.

0
-1
Atbildēt

2

    Jean > dzerkaleliva 14.09.2012. 14.13

    Bez sliktās naftas cenu ietekmes uz mums ir arī labā. Krievijai vairāk naudas un tā ir mūsu lielākais eksporta partneris.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > dzerkaleliva 14.09.2012. 21.21

    Rudmatis
    Bez sliktās naftas cenu ietekmes uz mums ir arī labā. Krievijai vairāk naudas un tā ir mūsu lielākais eksporta partneris.

    Vairak naudas tiek krievijas militari rupnieciskam kompleksam un civilizetas valstis spiestas vairak teret aizsardzibas programmam. No naftas cenu kapuma iegust vienigi Londonas nekustamo ipasumu tirgus, ierindas lopini krievija spiesti vairak maksat par benzinu, kas samazina to pirktspeju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Inese Grigoruka 14.09.2012. 11.18

Pēdējā laikā skatoties CSB datus un vērojot mūsu uzņēmuma debitoru parādu pieauguma tempus… pārņem tāda notiekošā nerealitātes sajūta. O.K. mūsu klienti audzē tempus, eksportē vairāk, bet… nemaksā rēķinus. Jautājums- kad pienāks brīdis, kas rēķinus nemaksāt vairs nevarēs- kas notiks ar mūsu izaugsmi.
Pie tam- vai tik mūsu mīļotā valdība savos centienos pievienoties EUR neiet Grieķijas ceļu?

+1
-1
Atbildēt

1

    inesite15 > Inese Grigoruka 14.09.2012. 13.46

    Da, gan jau neiet – kaut gribeetu, neiespeetu – tur pavisam citi orientieri :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 14.09.2012. 11.16

Jā statistika ir varena lieta.
Latvieši aizbrauc uz ārzemēm, palikušie ģimenes locekļi sūkā ledu un saņem naudu no aizbraucējiem.
Tā saņemtā nauda savukārt mājās jādala uz mazāk personām, jo aizbraucēji te vairāk neskaitās, vēl piemetam klāt EURO fondus, uzturēšanās atļaujas un GDP uz atlikušajiem strādājošajiem iznāk vienkārši fantastisks. Kā es mīlu statistiku.
————————
Vēl kungam sveiciens no sms kredītiem, rādot statistiku no LB par kredītu sarukumu Latvijas bankās. Var iziet uz ielas paskatīties reklāmas, vai ieslēgt kādu Latvijas TV kanālu. Kungam nav ne jausmas par šo alternatīvo kreditēšanās veidu un tā apjomu latvju tautā.

+3
-3
Atbildēt

1

    Jean > dzerkaleliva 14.09.2012. 14.11

    Alternatīvie avoti kreditē patēriņu, kas ir tikai neliela daļa no kopējā kredīta tautsaimniecībā. Un iespējams, ka tas pat daļēji atspoguļots, ja alt avoti aizņemas bankās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Andis Cēsnieks 14.09.2012. 10.13

Dear Morten, which employment data you use for GDP per employee calculations (CSB labour force survey, national accounts (published by Eurostat), CSB business survey, State Revenue Service data?) According to all these sources employment was increasing rapidly since Spring 2010. No “jobless recovery” is seen either. I wonder how you get the opposite result.

+4
-2
Atbildēt

4

    Dzintars > Andis Cēsnieks 14.09.2012. 10.28

    Hello Olegs!

    I use CSB data (and they are even calculated for me at their web site). I also say (Note 2) that I won’t put much into most recent development just yet because of their new series after the census.

    Eurostat reports employment up, sure, some 30000 from 2012 to 2011 but it can be debated, I think, whether it is indeed “rapid”. And 16.4% unemployment still seems a bit jobless to me.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Andis Cēsnieks > Andis Cēsnieks 14.09.2012. 11.26

    As for me, these data are not usable because results prior to 2011 are not recalculated. If you have tried non-recalculated employment data for 2011, GDP per employee would increase slower than GDP. Regarding sticky unemployment rate, it’s a result of near-record-high participation rate (if we fix participation rate at Q1 2011, and calculate unemployment given the number of employed, unemployment rate at Q2 2012 becomes ~12%, not ~16%). Discouraged workers (hidden unemployment) decreased by 25% y-o-y in Q2 2012 and is comparable to the level recorded in late-2008. Quite good result given that this indicator is lagging behind the cycle. http://www.macroeconomics.lv/rapid-economic-growth-and-broadly-unchanged-unemployment-rate-why

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Andis Cēsnieks > Andis Cēsnieks 14.09.2012. 11.40

    I would agree that Eurostat national accounts employment data (which comes mainly from CSB Labour Force Survey data) could be debated if other statistical sources had recorded employment stagnation. However, alternative employment statistics (CSB business survey, State Revenue Service) all show pretty similar employment rise.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    inesite15 > Andis Cēsnieks 14.09.2012. 13.44

    :)))))))) – da, uzhzhzh – paobshalisj jerundditi :)))))))))

    0
    -4
    Atbildēt

    0

Māris Engers 14.09.2012. 09.44

from an employees perspective, this just looks like this optimization we have heard so much about. employers, both private and government, were forced to find ways to do the same stuff with less people involved – hence the growth in productivity and not employment. not that it’s a bad thing. rather, more investment is needed to create new jobs (as opposed to hoping that existing companies might start massive hiring).

+5
-2
Atbildēt

1

    inesite15 > Māris Engers 14.09.2012. 13.41

    nu, jaaa – a kas precee – ka visiem saprotamaa valodaa :)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Andris 14.09.2012. 09.17

Nez vai Hansens ļoti ilgi meklēja fotoilustrāciju savam rakstam par Latvijas ekonomiku…

+5
-1
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Andris 14.09.2012. 10.53

    ——
    Nez vai tas brīvā tirgus un liberālisma ideologs M.Hansens vispār spētu apjēgt, kā Latvijas tautsaimniecība 20 gados novesta līdz esošajam stāvoklim-? Atpakaļ pagātnē – tā varētu nosaukt posmu 1991-2011.gg., no materiālu ražošanas kosmiskajiem aparātiem – līdz spīļarkliem, pirtsslotām un dēlīšiem:

    Zigurds Mežavilks ‘ Pirmais cilvēks pasaules telpā un latvieši ‘
    Kā tas varēja notikt, ka krievs bija pirmais pasaules telpā. Cilvēku izšaut kosmosā varēja gan krievi, gan amerikāņi. Bet dabūt atpakaļ uz Zemes nebija iespējams. Pasaulē neeksistēja viegls materiāls nolaižamajam aparātam, kas varētu mehāniski izturēt triecienu pret atmosfēru, tūkstošgrādīgo sakaršanu, piedevām izolēt kosmonautu ārkārtīgi augstās temperatūras dēļ, šķērsojot atmosfēru. Tādus materiālus izstrādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā. Daudzi latviešu zinātnieki saņēma slepenās valsts prēmijas. Visbeidzot Latvijas Zinātņu akadēmijas toreizējais prezidents akadēmiķis Aleksandra Mālmeisters saņēma darba varoņa Zelta zvaigzni. Viņam piešķīra arī kosmonautikas pioniera latviešu izcelsmes zinātnieka Frīdriha Candera prēmiju. Visbeidzot Aleksandrs Mālmeisters pirmskara Latvijā bija valsts vienības spēlētājs basketbolā un vēlāk liels tenisa atbalstītājs. Arī tagad amerikāņu NASA kosmiskajā programmā latviešu zinātniekiem ir sava daļa.’

    http://www.diena.lv/blogi/pirmais-cilveks-pasaules-telpa-un-latviesi-661931

    http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/thumb/3/32/Buran.jpg/200px-Buran.jpg

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Dzintars > Andris 14.09.2012. 12.58

    Haha! Good one!

    But perhaps to disappoint you: I do not choose the pictures, they are chosen by someone at ir….

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Dmitry 14.09.2012. 09.11

Very good & short analysis. Thank you, Morten Hansen.
This explains more than rather one-sided statements of our ministers about the growth nr of Latvia’s economy. An economy has to work with its weak-points what we clearly can see in the chart: high unemployment rate, low export, high percentage of import // There is also a correlation between GDP and inflation.

+2
-8
Atbildēt

0

naurisk_ 14.09.2012. 08.30

Ja man tā neriebtos tā viņa biznesa skoliņa, tad varbūt uztvertu nopietnāk. Bet šobrīd…kāpēc šobrīd jāatkārto tas, ko visi kaut cik domājošie tāpat zina?

+3
-11
Atbildēt

3

    Māris Engers > naurisk_ 14.09.2012. 09.47

    pieredze rāda, ka “viņa biznesa skoliņa” riebjas pārsvarā rtu un turības ekonomistiņiem, kuru “augstākā” izglītība uz SSE fona izskatās pēc tādas brangas vidējās, ne vairāk ;)

    +15
    -5
    Atbildēt

    0

    naurisk_ > naurisk_ 14.09.2012. 10.18

    Šoreiz nebūs, _M_ – LU, filosofija, maģistratūra.

    Un ne jau Hansena vaina tā ir vai kaut kā tā…vienkārši, redz, cik sastapti studenti no turienes, tā vienmēr aiz viņu nenormālās iedomības un vēlmes kādam kaut ko iemācīt, roka pati pēc ložmetēja stiepjās. Nepatīk man viss šitais pozitīvisms.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Māris Engers > naurisk_ 14.09.2012. 11.21

    nu tā no malas varu pateikt, ka tā vēlme pamācīt viskaitinošākā un uzmācīgākā no Latvijā studējošajiem ir tieši taviem filosofiem :) nu tas tā, novērojums.

    un “zviedru” beidzēji tiesības būt iedomīgiem ir nopelnījuši. pats neesmu ne zviedrs, ne filosofs, bet no tā, kas zināms par studiju apjomu pie vieniem un otriem, studentu motivāciju un, ahem, iznākumu… nu sorry, bet nu…

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam