Lapu zelts, kas neklās Ventas krastus
Saistītie raksti
Stils /
6. oktobris
Taktiski risinājumi
Viedoklis /
20. oktobris 2023
Apzinīgākajiem sabiedrības locekļiem jāuzņemas vadība un jābūt paraugam
Tendences /
2. oktobris 2023
Brīvajā laikā
Redaktora sleja /
2. oktobris 2023
Sveika un sveiks!
Komentāri (45)
Ieva 04.11.2011. 19.00
Tas ir pat negaidīti- vispārējo tautas slinkumu nodēvēt par superčaklumu. Te nevajag jaukt politiķu rosīšanos ar reālu darbu. Lapu vākšana nav apkopšanas darbu plānošana, kur var rosīties un rosīties. Manuprāt, tieši pret to ir Ģērmanis, nevis pret to, ka durvju priekša nav jāslauka.
To, ka rakstu ir uzrakstījis Īvāns, jau pamanīju, bet, vienalga, paldies par atgādinājumus. Tik, nezinu, vai raksta tāds neveikls sanāca vai kā, bet nav tur teikts, ka nevajag izjaukt dabas līdzsvaru dabīgajās teritorijas, bet iznācis, ka nevajag kasīt lapas, un tie, kas to dara, tiek nodēvēti par padomju paliekām. Un tas jau IR jocīgi -dīvains šķiet Daiņa Īvāna publicistiskā talanta pielietojums slinkuma pamatojumam.
1
Signija Aizpuriete > Ieva 07.11.2011. 19.05
——
‘Ja jaunībai būtu gudrība, bet vecumam spēks, tad būtu pati pilnība. Bet….’ (Sv.Pāvils).
Vajag painteresēties par notikumiem Latvijā baisi briesmīgajā padomju okupācijas 1986.g., kad D.Īvāns un A.Snips daudz lielāka ”slinkuma” pamatojuma kampaņu uzsāka – vēl lielāks izbrīns būs?
http://pie.daugavas.lv/ivans.html
Miljardu vērtas investīcijas 1980-os gados varējām atļauties nepieņemt (Olimpiāde, HES, metro)….
Likumsakarīgi, ka toreiz ”padomju tauta” spēja atteikties no tik vilinošiem piedāvājumiem – un tikpat likumsakarīga ir ”patērētāju tautas” vēlme tagad paņemt pēc iespējas vairāk.
Izvēles nav?
“Izvēles jau mums nav, jo šī civilizācija ir jau izvēlējusies” – tā ir viena no viņa atbildēm. Ar Artūru Snipu sarunājās Gints Grūbe
Eiropas Savienība kā Zelta teļš
http://www.politika.lv/temas/7006/
0
liina 04.11.2011. 11.46
Piekrītu. Tikai jāņem vērā ka arī daudziem kaitēkļiem patīk lapas, kur pārziemot, lai pavasarī atkal ķertos pie kaitēšanas :) Piemēram, kur kastaņu lapas bojā kodes, tās rudenī vajag sadedzināt. Vai pilsētā to vispār drīkst ?
Venta rakstā droši vien piesaukta Ventspils paraugtīrības dēļ. Tur pats redzēju kā sētnieks lapas stūķē atkritumu urnā :)
1
Signija Aizpuriete > liina 04.11.2011. 15.10
——-
Jo straujāk integrēsimies ES t.i., kļūsim par rietumnieciskajiem patērētāju kopienas pilntiesīgiem locekļiem (”britu tūristiem”) – jo lielākus ‘brīnumus’ redzēsi. Ne bez iemesla jau komponists Imants Kalniņš secināja:Kalniņš: Rietumos ir lielākas nāves briesmas nekā Austrumos
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=331509:kalni-rietumos-ir-lielkas-nves-briesmas-nek-austrumos&Itemid=93
– LIELA NAUDA – vēl lielākas problēmas, jo saprātīgi risinājumi jau dzirdīgas varnešu ausis vairs nesasniedz: ”(..)Mēdz teikt, ka ainava ir dabas un sabiedrības darbības kopprodukts vai arī kopīgās darbības produkts. Taču ainava nav tikai bijušās, agrākās darbības produkts. Tajā nepārtraukti noris dažādi procesi, tā atrodas nemitīgā attīstībā, kas vērsta uz nākotni.”
Par ainavu, kas nav tikai ainava
http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=609&Itemid=47
0
Ieva 04.11.2011. 09.37
Ja esat bijuši ārpusē, esat pamanījuši sakoptību, un kaut neviļus esat salīdzinājuši. Latvijas ielas visumā ir tīrākas (paldies sētniekiem!), bet praktiski visas mājas ir apķēzītas ar grafiti, ielas bedrainas, zālāji nepļauti, lapas nesavāktas. Ar lapām ir tāpat kā ar traukiem- varat tos nomazgāt uzreiz pēc ēšanas, vai varat mazgāt pirms nākošās. Trauki VIENALAGA tiks nomazgāti, vien otrajā gadījumā kaudze stāvēs, un smirdēs kādu brīdi. Ar lapām tāpat – varat vākt rudenī vai, tik pavasarī – ja vien, protams, tās vispār vācat. Arī par to dabiskumu nav tik viennozīmīgi. Atstātas lapas pa ziemu izsautē zālāju (atkal-ja par tādu rūpējaties), dažu koku lapas nemaz tik veselīgas nav (miecvielas ozolu lapās, aspirīns, vītolu). Savācot kompostā, uzliekot to kā muļču uz tiem pašiem kokiem, sapļaujot, dabiskā aprite saglabājas un lapas izmantojas pat efektīvāk. Ozola lapa, piemēram, citādi dabiskos apstākļos sapūst tikai 2 gados. Ir dabiskā ainava, un ir ainava, ko ir radījis cilvēks, un par to IR JĀRŪPĒJAS. Nu nevaram mēs Rīgā vai pierīgā gribēt dabisku ainavu- tāpat būs mājas, zālāji (ne piemājas meža pļaviņa!), ceļi, celiņi, pagalmi…
Tur kur ir daba, daba jāatstāj, tur kur ir cilvēka veidota ainava, tā IR jāsakopj.
Un edge – nepiekrītu Ģērmaņa tēzei, ka Latvieši ir čakla tauta. Varbūt agrāk bija, nu vairs ne. Tas ir tāds narcisisms, kas visiem patīk, un neviens nav gatavs objektīvi izvērt reālo bildi,
Nu nav- Latvijas lielā krīzes bedre, un nesakoptās durvju priekšas, ir vislabākā ilustrācija tam. Var narcisoties spoguļa priekšā, par to, cik mēs gudri un čakli, var paskatīties apkārt un paanalizēt- kur mēs esam citu tautu saimē, un, cik dziļi sūdos esam ieauguši.
Tiešo slinkumu attaisnošanas teorijas, un pašausmināšanās ir vissliktākās lietas. Var, protams, neklāt gultu no rīta, jo vakarā jau gulēt tāpat būs jāiet, bet var arī rīta jundu padarīt par ikdienas mājas sakopšanas cēlienu.
1
Signija Aizpuriete > Ieva 04.11.2011. 11.25
——-
Šo rakstu par Latvijas iedzīvotāju ‘super-čaklumu’, kad ”slimīgā neatlaidībā cenšas no peles kājstarpes izkast pēdējo sariņu,..” ir sarakstījis Dainis Īvāns. Arī sen aizsaulē aizgājušais, tiešām čaklais Uldis Ģērmanis savā rakstā ”18 novembra pārdomas” http://www.tautasforums.lv/?p=2146 – citējot Šekspīra Hamletu, arī pamatīgi argumentē pret pārlieku darbīgumu/’super-čaklumu’.
Nealojies! Nesakoptās durvju priekšas ir visspilgtākais krīzes bedres pierādījums – un, manuprāt, U.Ģērmaņa un D.Īvana raksti atklāj vienu paradoksālu krīzes iemeslu: darbīgumu jeb ‘super-čaklumu”, kas gaidītā efekta vietā nes ilgtermiņā defektu t.i., paši savām rokām rokamies divdesmit gadus dziļāk bedrē. Kas notiek?!
0
reiznieks 03.11.2011. 22.18
Tiesāt vajadzētu tos, kas nelietderīgi izmanto valsts līdzekļus, vēl pie tam krīzes laikā, likvidējot dabisko lapu segu parkos un zālājos.
Tas pats ir ar fanātisko zāles pļaušanu vasarā – gandrīz nevienu dienu nav miera no tiem slimniekiem – kā vienā pusē beidz pļaut tā otrā atkal sāk.
Vietām zāle ir tik šķidra, ka knapi piesedz zemi, bet šie tik demonstratīvi pļauj nost. Gar kokiem un krūmiem nopļauj visus jaunos dzinumus tā, ka tiem nav iespējas atjaunoties, liepām zarus zāģē ne tikai ielas pusē, bet arī ietvju pusē – ka tik varētu iznīcināt visu, kas ir zaļš.
Gribētos zināt tā dabas ienaidnieka un līdzekļu izšķērdētāja uzvārdu, kurš parakstījis šos rīkojumus.
0
Andis K. 03.11.2011. 16.42
Godīgi sakot, nesaprotu arī ārvalstīs tik populāro lapu pūšanu no celiņiem ar smagu, nejēdzīgi rūcošu un smirdošu, benzīnu tērējošu lapu pūtēju, tā vietā, lai paņemtu žagaru slotu un noslaucītu tieši tik pat
ātri, ja ne vēl ātrāk.
1
Signija Aizpuriete > Andis K. 03.11.2011. 19.42
——
Ja uz parāda sapirktas n-tās nejēdzīgas lietas, tad daudziem tās žagara slotas nepatīkamas asociācijas izsauc? Retais vakardienas patērētāju sabiedrības, rietumu demokrātijas un kapitālisma slavētājs un padomju sociālās sistēmas zākātājs šodien apjēdz notiekošās parādu krīzes patiesos iemeslus – retais tās saista ar rietumu sociālekonomiskā modeļa pamatu pamatiem – aizvien pieaugošāku patēriņu (nevajadzīgu lietu pirkšanu.):
”Raubini, profesors, kurš pirms četriem gadiem precīzi paredzēja globālo finanšu krīzi, teicis, ka pašreizējā pasaules ekonomikas sistēma – kapitālisms – paliks krīzē, kā jau ekonomists Kārlis Markss prognozēja vairāk nekā pirms simts gadiem. Tā tas būšot līdz tiks īstenotas lielas sistēmiskas reformas.”
http://www.db.lv/pasaule/raubini-karlim-marksam-izradijusies-taisniba-243311
0
Ieva 02.11.2011. 16.30
Hmm, nesavākt lapas? Zālāju ar nevajadzētu pļaut, dabā tak tas nenotiek, un krūmus necirst, lai aug. Un nemēslot puķes, jo tas nav dabiski. Celiņus nerakt, nebruģēt, neasfaltēt. Mājas, ja būvēt, tad tikai un vienīgi no koka, pie kam no neapstrādātiem un kritušiem kokiem.
Ir JĀBŪT konsekventam!
Ja saki A, jāsaka B!
Vai arī jāsaprot, ka cilvēks nekad vairs nebūs meža dīvainis un neatkāpsies atpakaļ uz pērtiķa stadiju, jo tikai tad cilvēks bija dabas sastāvdaļa.
Es tomēr balsoju par to, ka teritorija ir jākopj, jātīra.
Esmu pret “industriālajām” ainavām, kur zālīte pāraugusi, lapas nekasītas, un laukums piemētāts ar pudelēm un maisiņiem. Pēc Īvāna tā iznāk labāk, bet vai tā tiešām ir?
6
snjuu > Ieva 02.11.2011. 17.36
“Es tomēr balsoju par to, ka teritorija ir jākopj, jātīra.”
===
Runa laikam ir par “tīrības” izpratnes atšķirībām. Tev lapas ir “netīrumi”, Īvānam ne.
0
Signija Aizpuriete > Ieva 02.11.2011. 18.56
——-
Būtu arī ‘Ķīpam’ ”savs kaktiņš (muižiņa), savs zemes stūrītis” – būtu viena izpratne? Pilsētniekam sava ‘taisnība’, lielsaimniekam sava (zemīte privātīpašumā.).
0
Ieva > Ieva 02.11.2011. 20.25
edge- ir man. Un lapas jau esmu savācis. Slinkuma attaisnošanas gudrākā forma- atrast pamatojumu, kāpēc to nedarīt…
0
Signija Aizpuriete > Ieva 02.11.2011. 20.47
——
Vai tad Īvāna raksts ir par slinkošanu? Manuprāt, šā raksta sakarā der atcerēties Hamleta resp. Šekspīra allaž aktuālo aprādījumu:
”Lieks darbīgums ir dažkārt visai bīstams!” (vairāk sk. U.Ģērmaņa ’18. novembra pārdomas.’ iz gr.Izvērtēšanai.).
0
Ieva > Ieva 02.11.2011. 22.50
vo,vo, par to ir mana piezīme- ir jāatrod iemesls, kāpēc slinkums ir attaisnojams
0
Signija Aizpuriete > Ieva 02.11.2011. 23.24
——
Vismaz Īvāna raksta virsrakstu izlasi, tad raksti piezīmes? Lapu zelts jau pazudis (Eiropas fondu naudiņa iztērēta), tā kā jāatrod iemesls izmaksāt prēmijas čaklajiem plānotājiem ‘stratēgiem’…..
‘Muļķa laišanai’ jau iemeslu atradīsim, būtu tikai naudiņa, ko dalīt – http://zinas.nra.lv/viedokli/viktors-avotins/59054-atkal-kantorisu-barotaji.htm
p.s.
Ulda Ģērmaņa ’18.novembra pārdomas’ jau šajās 18. novembra svētku brīvdienās izlasi, 3 reizes izlasi un pārlasi…..
0
astra_ozo 02.11.2011. 16.07
Ja nopietni – dārzā visu kompostēju, pievienoju speciālo Bio kompstēšanas paātrinātāju un pusotra gada laikā ir tāda superīga melnzeme! turklāt kaudzē mudž no sliekām, nezinu vai tās Kalifornijas vai vietējās, bet savu darbiņu padara perfekti.
0
disassociative 02.11.2011. 15.19
Par lapu nesavākšanu var dabūt smuku sodiņu. Par neuzkoptu teritoriju.
0
k403 02.11.2011. 14.33
Vai autors varētu izskaidrot, kāpēc virsrakstā ir Ventas krasti ne Daugavas?
3
aivarstraidass > k403 02.11.2011. 15.12
Droši vien tā ir atsauce uz pazīstamu dziesmu “Sen tas bij pie Ventas ziedu laikā” – sk. http://www.dziesmas.lv/d/1981 .
0
k403 > k403 02.11.2011. 17.47
paldies!
0
Signija Aizpuriete > k403 02.11.2011. 18.50
—–
Manuprāt -, maldies. Ja raksta autors nav Ulmaņlaiku vai Ulmaņlaikā dzimušais, bet padomju ēras ”produkts”-, tad, iespējams, atceras visā Latvijā pirms 30 gadiem brīvi dziedāto un skandināto dziesmu.
Baisi un briesmīgi bij’ tie tumši drūmie padomju okupācijas 1980-ie gadi, kad skaistas dziesmas tika radītas – un rietumu patērētāju paaudzei piederošie tautieši brīnījās par Tēvzemē notiekošo.
Lai nav lapu zelts,un, lai nepūlas vakardienas padomju propagandisti – vēl jau visi ‘Zelta teļu’ nepielūdz:
http://www.youtube.com/watch?v=_NoVJcBS1t8
0
janis17 02.11.2011. 14.17
praktisks padoms
Ja rudenī, kad lapas nokritušas un pavasarī, kad nokūst sniegs, pārbrauksiet lapām ar zāles pļāvēju, nekas nebūs jāgrābj un kokiem paliks visas minerālvielas.
0
aivarstraidass 02.11.2011. 14.07
Mums laukos līdz šim ir bijis pieņemts sagrābt lapas agrā pavasarī (kad tās ir vieglākas, ar mazāku tilpumu un daļu barības vielu atgriezušas augsnē) un salikt tās komposta kaudzē. Pēc tam ir vesels bars visādu augu (pirmkārt jau ķirbji), kuriem šāds komposts patīk. Rudenī lapas tiešām netiek aiztiktas. Degvielu un plastmasas maisus šis process nepatērē – lapu grābšana pavasarī ir viegls fizisks darbs, sava veida iesildīšanās pirms visa cita, un ilgst tikai pāris dienas.
0
Signija Aizpuriete 02.11.2011. 13.52
—–
D.Īvana bijušais atmodas un dziesmotās revolūcijas laiku cīņubiedrs savā jaunākajā rakstā :’Atkal “kantorīšu” barotāji?’ spējis notiekošajā procesā (Atpakaļ uz Rietumiem) ko būtiskāku saskatīt: ‘(..)…, bet gan nodokļu maksātāju naudas kārtējā tērēšana kārtējai «reformai». Imitācijai.’.
http://zinas.nra.lv/viedokli/viktors-avotins/59054-atkal-kantorisu-barotaji.htm
Pašreizējā sistēmā, kad Briseles ”gudrinieki” dala naudu pa labi un kreisi – par padomju laiku imitēšanas līmeni un apjomiem var tikai sāji pasmaidīt. Tik labvēlīgi laiki imitācijas uzplaukumam Latvijā kā pašlaik – nekad iepriekš nav bijuši (sk. ‘Mērnieku laiki’,’Latvieši’.) – un, esmu spiests acīmredzamo faktu priekšā atzīt bij. premjera Kalvīša pirms pāris gadiem teikto:’…nekad vairs nebūs.’. Pasteidzās, pilsonīši, pasteidzās – izmantosim ”bezmaksas” palīdzību – izbaudīsim pilnīgāk Latvijas rudeni!
p.s.
Paldies Briselei, Vašingtonai, Londonai, Parīzei un LTF!
0
elvonix 02.11.2011. 13.25
piekrītu viedoklim, un arī pilsētas naudiņa ietaupītos, kaut vai liekot tiem pašiem simtlatniekiem kaut ko ražot, nevis sevi katru dienu atražot dzenājot piecas lapas pa parku. Galvenis tikai lai celiņi būtu tīri, bet tur jau vajag īpašu intelektu, sevišķi ziemas sezonā, kad nez kāpēc pie vienas mājas celiņi vienmēr ir tīr,bet pie otras ir jābrien pa kupenām un ledu. Šaja ziņā pilsēta varētu namu sētniekiem likt bargus sodus, jo sniegs var būt pilni parki, bet uz celiņiem ir jābūt tīrībai. Nedzīvojam taču sūnuciemā.
1
Ilona Auziņa > elvonix 02.11.2011. 13.50
Es pagājušo ziemu to izbaudīju pamatīgi, kad Bauskas ielā pašvaldības māju ietves vispār netika tīrītas, arī sniegu no braucamās daļas neizveda, un ejot uz darbu, tur varēja gan pakļūt zem auto, gan izlauzt kājas. Katrai pašvaldības mājai ir sētnieks ar algu, tikai jādara tam nav nekas. Es sapratu ka ļoti bieži šie sētnieki faktiski ir mirušās dvēseles, kuru algu iebāž savās kabatās namu pārvaldnieks. Bet pārvaldnieks taču neraks sniegu no trotuāra, vai netīrīs mājas trepes. Tas būtu par daudz prasīts. Neko darīt, tādi laiki kad visi likumi ir pavērsti pret vienkāršo cilvēku, bet uz kungiem tie neattiecas.
0
Ilona Auziņa 02.11.2011. 13.07
Tā kā Rīgas dome neaudzē cūkas vai govis, tad tas ir viņu vienīgais mēslojuma iegūšanas veids, kurus pēc tam izmanto lai iekoptu skaistās Rīgas puķu dobes. Tas par pievienoto bildi. Arī es nevācu laukos dārzā nopļauto zāli, ļauju tai sadalīties kur palikusi. Tikai nelaime ir tāda, ka pēc tam parādās ļoti daudz kurmju cēlumu, jo nopļautajā zālē vairojas kurmju barība. Pēc tam pļaut jau ir daudz grūtāk. Arī nepļaut nevar jo tad šī teritorija aizaugs ar krūmiem, bet kurmju izcēlumi pārvēršas par ciņiem. Katram kokam ir divi gali, arī šim. Kaut gan ir saprotams ka dabīgā veidojumā netraucēti dzīvos viss kam tur ir jādzīvo. Tikai pastaigāt gan tur būs grūti. Visam ir sava vieta, arī tārpiņam un kurmītim.
1
raimonds_bossltd > Ilona Auziņa 02.11.2011. 22.15
to Janka
Nopļautā zālē lieliski der par barību atmatenēm, kuras augs cauru vasaru, vajag tikai inficēt augsni ar mūsu parkos augošo atmateņu sporām. Īpaši daudz to ir skvērā pie pils.
0
Marija 02.11.2011. 13.03
Pilnīgi pievienojos.
Atceros, ka studējot Dānijā, biju diezgan izbrīnīts, ka rudenī neredzēju centīgu lapu grābšanu un koku sakņu atkailināšanu.
Parkos viņi pagaida, līdz lapas pilnīgi nokrīt, un tad ar pūtēju nopūš tās no gājēju celiņiem nost. Un nekur tās netiek aizvestas.
Vienā muzeja teritorijā redzēju kā nobirušās lapas no ēkas priekšpuses zālāja tiek aizvestas tālāk dziļāk pagalmā un izkliedētas tā zālājā. Gudra tauta.
2
Dmitry > Marija 04.11.2011. 06.37
Dānija vispār cenčas apkārtējo vidi atstāt vairāk kā pļavām līdzigu vidi. Kokiem, ziediem, zālājam…pārsvāra ļauj augt kā tas ir, mazliet nopļaujot zālaju lai tas piemēram nelien uz riteņbraucēju ceļa:) bet kopumā… Protams, ka neiet runa par konkrētām vietām pilsētās. Bet katrā ziņā daba tiek saudzēta cik iespējams. Gudri. Piekrītu!
0
Marija > Marija 07.11.2011. 15.28
Jā, diezgan izplatīta ir pļaušana 2-3m platumā no gājēju/riteņbraucēju celiņiem, tālāk viss aug dabiskā veidā.
Gudrība un dabas saudzēšana izpaužas arī ziemā, kad krūmāji pie ielām tiek aplikti ar speciālu materiālu, kas aizsargā no pretslīdes maisījuma kaitīgās iedarbības.
Viņi mīl savu zemīti, kas mazāka par Latviju, darbos, nevis tukšos politikāņu saukļos pirms vēlēšanām un valsts svētku dienām.
0
astra_ozo 02.11.2011. 12.20
Un sieva vēl grib, lai es eju un vācu dārzā nokritušos sapuvušos ābolus… Kur ekoloģija? :)
1
raimonds_bossltd > astra_ozo 02.11.2011. 22.11
to andza
Esi atbildīgs un racionāls, pārstrādā kritušos ābolus džemā, sulā, etiķī, sidrā, kalvadosā, kaut vai vienkārši ābolu kandžā.
0
Una Grinberga 02.11.2011. 12.10
Man arī tracina šī, nu jau slimīgā tieksme, padarīt vidi sterilu. Ja mēs tiešām vēlamies saukties par “dabiskas vides valsti”, tad mums ir jādzīvo pēc dabas likumiem nevis jāmēģina cīnīties ar dabu.
0
baibucio 02.11.2011. 12.09
Hmm… labs attaisnojums negrābt lapas, tieši taisījos pagalmā savākt. Tagad tikai jāpārliecina “sievasmāte”. =)
3
+5
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@Una Grinberga > baibucio 02.11.2011. 12.12
Sagrāb, sagrāb, bet saliec ap kokiem vai krūmiem turpat dārzā, lai koki saņem atpakaļ savas dabiskās minerālvielas.
0
baibucio > baibucio 02.11.2011. 12.16
o! izklausās vēl labāk. a zālei minerālmēslus nevajag? :) vajag taču, vai ne? nu es saprotu, ka asfaltam nevajag, tas tā ka būtu skaidrs, tur jau sagrābu.
0
Una Grinberga > baibucio 02.11.2011. 12.21
OK, par zāli aizmirsu! :) Cik atceros no tiem laikiem, kad nebija ne lapu pūtēju, ne zāles pļāvēju, ne citu šteļļu, tad lapas atstāja līdz pavasarim. Pēc sniega nokušanas pirmajās sausajās dienās tās sagrāba, salika ap kokiem, krūmiem vai ieraka dobēs kā dabisko mēslojumu.
0