No double standards here….

38

Komentāri (38)

Vineta Ungailo 01.11.2011. 11.13

pat ja parāds būtu lielāks, ar to naudu mēs būtu ekonomiku uzsildījuši tā, ka arī izaugsme būtu divreiz lielāka. un nabadzība un emigrācija mazāka, radot potenciālu izaugsmei nākotnē.
kāda starpība, kurš ir atlaidis – SVF vai privātas bankas?

0
-1
Atbildēt

3

    lindamarisfam > Vineta Ungailo 01.11.2011. 18.04

    Izaugsme nerodas pati par sevi – tikai tādēļ, ka ir vairāk kredītu naudas. Latvija tam ir labs piemērs. Bet stiprāk ieskrējies burbulis, kā to savā piemērā norādīja kolēģis nulle, nav izaugsme.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Vineta Ungailo 01.11.2011. 20.29

    —–
    Kā kuram – viens otrs jau paspēja laicīgi to ‘burbuli’ izmantot samērā veiksmīgi. Un vēl jau no tā šodienas ‘pūšļa’ kaut ko var izpiest :
    ‘(..)No drošiem avotiem zināms, ka mātes bankas Zviedrijā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu.Toties meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro.’ (ARMANDS STRAZDS.)
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=332021%3Asocildemokrts-strazds-uz-srta-&Itemid=113

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Vineta Ungailo 01.11.2011. 20.35

    —-nulle
    Mācies, student, mācies no pieredzes bagātiem vīriem! Ja vajag – sola komunisma žilbinošos labumus, ja vajag, tad rietumu demokrātiju un kapiitālismu ievieš. Vienmēr gatavs, acis plati atvērtas, ausis saspicētas, roka uz pulsa:”(..)– Viss jāvērtē trendos.”
    NRA.lv intervija ar Valsts prezidenta amata kandidātu Andri Bērziņu.
    http://www.bizness.lv/intervijas/id/13702/andris-berzins-latvija-grimst-jarikojas

    0
    0
    Atbildēt

    0

Vineta Ungailo 01.11.2011. 10.55

Grieķijas problēma ir tā, ka viņa atrodas tur kur viņai nevajadzētu atrasties – eirozonā. ja nebūtu pievienojusies eirozonai un spiesta pieņemt monetāro politiku, kas viņai neder, tik sliktā situācijā neatrastos.
un Vācija un Francija nemaz lai nečīkst, ka viņām jāfinansē grieķu tēriņi – pašas jau bija pirmās, kas atļāvās neievērot budžeta deficīta un parāda limitus un neviens viņām neko neiedrošinājās pateikt. tagad tikai loģiski, ka Grieķija aizgāja tālāk.
bet Latvijas problēma ir tā, ka aizņēmās pārāk maz. morāle no stāsta ir tāda – mums arī vajadzēja ņemt vairāk, tad arī mums pusi parāda atlaistu.

+1
-2
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 31.10.2011. 18.32

—–
No doubt – no double standarts here……
‘ Germany Discovers Extra $78 Billion On Major Accounting Error ‘
Germany is 55.5 billion euros ($78.7 billion) richer than it thought due to an accountancy error at the bad bank of nationalized mortgage lender Hypo Real Estate (HRE), the finance ministry said.
http://www.huffingtonpost.com/2011/10/29/germany-accounting-error_n_1065158.html
– NAV ŠAUBU – nekādu dubultstandartu nav arī Latvijā! Ja Tautas Partijai ir jāatmaksā tiesas piespriestos 1. 03 milj. Ls, tad TP godīgi iemaksās Valsts Kasē 3000 Ls.
Starp citu, Latvenergo 1990-o gadu vidū mistiski pazuda 3 000 000 Ls (viens pēdziņiem tagad lielā ‘činā’ l/ā Diena.).

0
-1
Atbildēt

0

Dmitry 31.10.2011. 14.52

There is no secret that a debt relief enables governments to free up their budgets used to pay down they debts. They can rededicate these funds to cover, for instance, education costs, improve infrastructure, etc. However, the need to relief the debts signaling to other economies as well as international lenders (e.g. private)that the economical situation of the country is close to bankruptcy?, that the country is not able to meet its debt obligations or service their debts. Is this could be a good signal for the country in global context? Or maybe a debt relief is a last ”exit” not first….

+3
-1
Atbildēt

0

Normunds Namnieks. T 31.10.2011. 14.11

Principā daļas parāda “norakstīšana” ir tikai kosmētisks paņēmiems, lai nebūtu jālieto briesmīgie vārdi “defolts” vai “bankrots”.
Mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās – līdzīgi arī te, vai daļa parāda tiek piespiedu kārtā brīvprātīgi norakstīta, vai Grieķija pasludina defoltu, privātie kreditori tik un tā savu naudu nedabūs un visiem ir skaidrs, ka Grieķija nespēj savas saistības pildīt un iepirktās obligācijas kalpos tikai kā dārga makulatūra.

+5
-1
Atbildēt

0

TomsLinins 31.10.2011. 13.46

Iemesls kāpēc Grieķiem atlaiž parādus un mums nē ir tas, ka mēs nepaspējām visu novest līdz kliņķim un esam spējīgi parādu atdot (sanāk, ka Kalvītis atkal ir vainīgs :)).

Principā jau situācija ir ļoti līdzīga. Problēma ir iekš tā, ka valsts iedzīvotāji un pati valsts, pēc būtības, ir aizņēmusies naudu, kuru nav iespējams nodrukāt.

Pēc Hansena kunga loģiskas gan sanāk, ka, lai pie mums būtu kas līdzīgs (privātā kapitāla norakstīšana), mums ir jāievieš regulējumi likumdošanā (nesamērīgi augsts NĪN nodoklis neapdzīvotām telpām?), kas liktu Zviedru bankām, brīvprātīgi piespiedu kārtā, daļu šī brīža kredītu norakstīt…

Varbūt tiešām ir vērts patirgoties? :)

+3
-1
Atbildēt

0

ligakalniece 31.10.2011. 11.18

Salīdzinājums skar tikai vienu rādītāju – valsts ārējo parādu starptautiskajiem aizdevējiem. Te netiek ņemts vērā ne izbraukušo darbspējīgo pilsoņu skaits, ne citi rādītāji.
“Vienkāršajai tautai” tāpat nekļūs skaidrs, kurš no farizejiem un muitniekiem ir tiesīgs novilkt mums pēdējo kreklu un kurš ne. Man personīgi kļūst arvien grūtāk maksāt Parex īpašnieku vietā viņu parādus no savas kabatas. Tāpat arī patiešām mazo un pārdomāto aizņēmumu SWEDBANKĀ. Valdībai ir jārīkojas un jāprasa daļēja parādu norakstīšana Ziemeļzemju bankām. Vismaz tā, ja bez prasīšanas atdeva mūsu naudu treknajiem Parex klientiem.

+4
-7
Atbildēt

8

    Signija Aizpuriete > ligakalniece 31.10.2011. 11.31

    ——-
    Salīdziniet arī Grieķijas un Latvijas tautu un valdību reakciju! Runa nav par kādiem ”dubultstandartiem” – runa ir ”atbildes reakciju” ! Līdzīgi kā 1940.g., arī 2011.g. grieķu tauta ‘uzmetējus un čakarētājus’ sūta….uz to pašu vietu, no kurienes mošķi izlīduši….
    Vajag ATCERĒTIES : ‘(..) Mussolini moved ahead out of sheer hubris, convinced he could defeat the Greeks in a matter of days. He also knew a secret, that millions of lire had been put aside to bribe Greek politicians and generals not to resist the Italian invasion. Whether the money ever made it past the Italian fascist agents delegated with the responsibility is unclear; if it did, it clearly made no difference whatsoever-the Greeks succeeded in pushing the Italian invaders back into Albania after just one week, and the Axis power spent the next three months fighting for its life in a defensive battle.”
    Oct 28, 1940: Italy invades Greece
    http://www.history.com/this-day-in-history/italy-invades-greece

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > ligakalniece 31.10.2011. 11.40

    Mortens runā par āboliem, bet Ieva par bumbieriem, līdz ar to neko nevar saprast.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > ligakalniece 31.10.2011. 12.22

    Manuprāt, jāsāk no cita gala – pēc “Parex” kraha vajadzīga citāda un daudz stingrāka banku sektora uzraudzība Latvijā. Un ir arī jāmācās no agrāk pieļautajām kļūdām fizisko personu kreditēšanā. Tas, ka Latvijā ļauj eksistēt tādiem uzņēmumiem kā SMSCredit (pirmais kredīts bez maksas), visiem citiem sušķiem, kuri aizdod līdz algas dienai par milzīgiem procentiem – neliecina neko labu par mūsu sabiedrības gudrību. Arī hipotekāros kredītus nedrīkst izsniegt, ja hipotekārā ķīla ar uzviju nenosedz izsniegtā kredīta apjomu.

    Parex banku varēja neglābt – arī tā būtu normāla un pilnīgi likumīga I.Godmaņa valdības izvēle, bet arī tā radītu (cita veida) riskus un zaudējumus.

    Izvēle izsludināt maksātnespēju jeb defoltu ir vienmēr (un Grieķijai tā ir neizbēgamība – nesaprotu, kāpēc grieķiem patīk tik ilgstoša agonija, astes ciršana pa mazam gabaliņam). Bet ja maksātnespēju pašreizējā situācijā izsludinās Latvijas valsts (vai arī Ieva-Nikoleta kā fiziska persona), tad arī tam būs noteiktas sekas – ne visas no tām būs patīkamas. Kamēr maksātnespējas nav – tikmēr ir loģiski, ka parāds tiek atdots apsolītajā apjomā. Latviešu tautai ir visādi labi sakāmvārdi par šo tēmu – “parāds nav brālis”, utml.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > ligakalniece 31.10.2011. 13.09

    —–
    Glāba Parex, izglāba AirBaltic – un izglāba izkurnējušo, nekompetento, nemākulīgo valsts pārvaldi 2008.gadā. Glābēju tagad uz rokām nēsā – un arī lielajam sponsoram klanās un klanās…..
    Ko kurš centās glābt 2011.g. – nav jēgas aprakstīt, jo tuvākajā nākotnē Latviju sagaida liela ”jautrība”.
    Mēs neesam grieķi, kas klanīties un rokas baroniem bučot nav iemācīti –
    VĪĶE-FREIBERGA, Vaira (1994). Tādi nu mēs esam, un tur nekā nevar darīt [That’s just the way we are and there is nothing we can do about it] Laiks (New York), November 19, p.1, 2, 6.
    http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1903&lng=en

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    katzchenjulja > ligakalniece 31.10.2011. 16.51

    Un arī man. Neesmu ņēmusi kredītus, bet tagad maksāju par citu lielummānijām.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > ligakalniece 31.10.2011. 18.45

    ——
    Ja 2030.g., latviešiem vēl piederēs vismaz 1 procents savas zemītes – tad izmaksās izdzīvošanas minimumu. Svensoni ir humānisti – tas jau Rutku Tēva romānos un Rīgas Kinostudijas filmās par ‘vella kalpiem’ spilgti parādīts.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    ligakalniece > ligakalniece 31.10.2011. 21.13

    Jā, es domāju, ka tas būtu tikai labi un pareizi no zviedru banku puses. Manis pēc SWEDBANKA/SEB utt. utml. varētu jums uzdāvināt arī desmit u simts reizes vairāk, nekā mans “atlaižamais” kredīts un es par to no sirds priecātos. It kā esmu latviete, bet laikam šai ziņā ļoti nelatviska. Jūs taču varētu to naudu kaut kā jauki izmantot, pirkt preces un pakalpojumus un mūsu valsts un mēs paši visi no tā kļūtu bagātāki. Vai tiešām tas nav skaidrs? Viss, ka aiziet svešzemju bankām, aiziet no mums – no valsts.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Kinskis > ligakalniece 31.10.2011. 22.30

    @nulle
    (varbūt pie reizes likt viņiem izmaksāt naudu arī tiem kas neņēma kredītus?)
    Cilvēki, kas apkrāvušies ar kredītiem, vairs nespēj maksāt nodokļus kā treknajos gados. Tāpēc valsts šīs naudas meklējumos agri vai vēlu nonāk līdz to cilvēku maciņiem, kuri kredītus nav ņēmuši. Protams, ka viņiem nebūtu jāprasa no kāda izmaksas, taču būtu taisnīgi, ka viņiem nav jāuzņemas papildus rēķini par citu aplamībām.

    (par mājas pārdošanu starp 3 latviešiem)
    Ņemsim vērā, ka spekulācijas uz augošu nekustamā īpašuma cenu notika periodā, kad minētajiem tautiešiem radās iespēja aizņemties naudu. Iesaku aplūkot vienu grafiku http://www.latmls.lv/data/file/Latio%20cenas%20par%20kvadratmetru.pdf
    Atbildīgam naudas devējam vajadzētu saprast, kur aiziet viņa aizdotā nauda, un saskatīt, ka izsniegtās naudas apjoms sāk deformēt tirgu. Ja autoražotājs izlaiž mašīnu sēriju ar tipveida defektu, tad viņa goda jautājums būtu šo defektu novērst. Uz sava rēķina, nevis vēl piesaistot nodokļu maksātājus.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

Kinskis 31.10.2011. 11.08

Pievērsīsim uzmanību dažiem faktiem, ko Mr.Hansens neievēro (vai nevēlas ievērot?). Un konsekventi neievēro arī citi profesori un eksperti, kuri pārstāv Ziemeļu valstis.
Latvijai bez IMF un EU (kas aizdevušas valsts sektoram) ir vēl lielāki aizdevēji, kas izsnieguši kredītus privātajam sektoram – Swedbank (3 miljardi Ls), SEB (2), Nordea (1.9), DnBNord (1.5). Skat. http://www.bankasoc.lv/lka/statistika/bankas/article.php?id=3576
Vai esošais privātā sektora parādu līmenis ir ilgtspējīgs (sustainable), ja tikai 75% no kredītiem tiek maksāti laikā? Skat. http://www.fktk.lv/texts_files/Bankas_ceturksnis_2_2011_L03.xls (kredītu kvalitāte)
Tepat redzams, ka lielākā daļa kredītu aizgājuši privātpersonām, operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecībai, tirdzniecībai. Šīs ir nozares, kas naudu apēda iekšējā patēriņā, uztaisīja lielu tekošā konta deficītu un pēc trekno gadu beigām likvidēja lielāko darbavietu skaitu.

+10
-7
Atbildēt

4

    agijs > Kinskis 31.10.2011. 13.33

    Nu un šeit būs daži fakti, ko svītrkods “neievēro (vai nevēlas ievērot?)” savā kometārā:
    1) Privātā sektora parādsaistību apjomu un spēju to apkalpot nevar un nevajag tieši salīdzināt ar Valsts parādsaistībām. Īpaši jau meklējot risinājumus, tie ne kad nebūs vieni un tie paši abām problēmām.
    2) Privātā sektora parādsaistību problēmai Latvijā jau vairākus gadus ir skaidrs un efektīvs risinājums – privātpersonas maksātnespēja! Nespēj apkalpot parādsaistības, lūdzu – bankrotē un sāc jaunu dzīvi.
    3) Savukārt Valsts nevar tik vienkārši un ātri bankrotēt kā privātpersona, kā arī sekas ir daudz smagākas, tāpēc arī visas tās problēmas un vienošanās par norakstīšanu!

    Tā kā nesalīdzinam ābolus ar bumbieriem un būs OK!

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    aguslens > Kinskis 31.10.2011. 14.11

    Mhm … cik atceros, tad valsti tā laika vadītāji iedzina parādos vienas sūda privātbankas dēļ. Iespējams, ka to pašu pieminēto ārzemju banku un institucionālo ieguldītāju uzpumpētā problēmas apjoma dēļ, kā arī dēļ sagaidāmās valsts/pašvaldību naudas izkūpēšanas līdz ar attiecīgo banku, tika pieņemts lēmums iedzīt parādos visu LR. Bet tā kā informācija par lēmuma pamatojumu tiek rūpīgi slēpta, tad visi šie ārzemju pašpasludinātie eksperti un viņu vietējie piedziedātāji var mierīgi aizvērties. Puspatiesības tie paši meli vien ir.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Kinskis > Kinskis 31.10.2011. 15.10

    @Reinis:
    No tehniskā risinājuma valsts un privātais parāds, protams, ir āboli un bumbieri, tomēr tie ir saistīti – stāvoklis un nesabalansētība vienā no tiem ietekmē apkalpošanas iespējas otrā.
    1) Ja paskatās trekno gadu datus, tad valsts budžeta straujajai izaugsmei un “gāzi grīdā” politikai fonā bija privātā parāda izaugsme, kas deva lielus, bet nestabilus papildus ieņēmumus. Starptautiskā aizdevumu pakete 7.5miljardu eur bija galvenokārt dota laika nopirkšanai – atradināt valsti no dzīvošanas pāri saviem līdzekļiem (Pareksā ieguldītais 1miljards eur ir tikai daļa no šī). Kad LV ieradās starptautiskie aizdevēji, viens no viņu galvenajiem nosacījumiem (kaut gan formāli viņu bizness ir sakārtot valsts finanses) bija privātā parāda restrukturizācija.
    2) privātā parāda esošais kavējumu apjoms norāda, ka šeit vēl ir daudz darāmā. ņemsim vērā arī to, ka maksātnespējas procesā esošie nav ieinteresēti uzrādīt visus savus ienākumus, un tas negatīvi atsaucas uz valsts budžetu.
    3) par valsts parādu – 100% piekrītu, ka šīs saistības jāpilda.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    lindamarisfam > Kinskis 01.11.2011. 17.54

    @svītrkods

    1) Bet Jums taču jau paskaidroja, ka privātā parāda restrukturizācija notiek caur maksātnespēju. Kas šajā procesā Jūs neapmierina un kādu alternatīvu mehānismu Jūs piedāvājat?
    2) Kavējumi ir aizdevēju un aizņēmēju jautājums. Tas, ka atmaksa tiek kavēta, ir aizdevēja problēma. Bet ar nodokļu iekasēšanu mūsu valstij ir problēmas arī bez “parādnieku slapstīšanās” fenomena. Kavējumu “regulēšana” no valsts puses kā budžeta pildīšanas pasākums būtu ļoti netiešs un nez vai efektīvs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

atugo 31.10.2011. 10.39

Thanks for the clarification! You’re filling a void – or at least I haven’t noticed anyone in the Latvian language media making these crucial distinctions.

+10
-4
Atbildēt

1

    atugo > atugo 31.10.2011. 11.17

    I need to correct myself!

    I just noticed that on another portal (http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/397581-grieku_krahs_pasmaju_uzmeteju_sapnis) P Raudseps wrote, „Eiropas vadītāji nolēma uzspiest privātajam sektoram pienākumu atvieglot Grieķijas nastu. Viņi nevis norakstīja 50% no sevis izsniegtās naudas, bet gan nolēma, ka tas būs “brīvprātīgi” jāizdara citiem.”

    So, the same crucial distinctions are indeed being made in Latvian language media. Still – thank you, Mr. Hansen for your contributions. They’re needed.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Kaspars Špūle 31.10.2011. 10.21

Saprotu, ka tūliņ atkal tikšu nolamāts par trulu nacionālistu, bet tik un tā aicinu Ir.lv publicēt visus rakstus latviski.
Tāpēc jau Klementjevs var turpināt dzīt savu demagoģiju, ka tā tiek atspēkota … svešvalodā.

+8
-7
Atbildēt

5

    Aivars Laicāns > Kaspars Špūle 31.10.2011. 11.22

    Lauku tante…

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Valdis Ādamsons > Kaspars Špūle 31.10.2011. 11.25

    Pareizāk, droši vien, būtu iztulkot paralēli latviešu valodā, lai tie, kas neprot angļu valodu, varētu to atrāk apgūt…

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 31.10.2011. 11.50

    to Paula:
    Kundze, vai Jūs protat vismaz lasīt latviešu valodā? Esmu lauku vecis, un latviešu valodas pratējs to bez grūtībām var secināt no mana komentāra.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    Dmitry > Kaspars Špūle 31.10.2011. 13.38

    Man drīzāk ir iebildumi pret Lemberga rakstiem un nesaprotamā latviešu valodā nevis pret profesionālu cilvēku viedokļiem un skaidri saprotamā angļu valodā!

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    lindamarisfam > Kaspars Špūle 01.11.2011. 17.44

    Kāpēc nolamāt. To jau var konstatēt arī bez rupjībām, tīri objektīvi. ;)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

mxblack 31.10.2011. 09.52

Sabuktēja labu kastroli. Ak tu skāde. Ko var atļauties Grieķis, to nevar atļauties Latvietis.

+2
-8
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam