Lessons for Greece, lessons from Greece
Saistītie raksti
Viedoklis /
27. oktobris 2023
The Saeima proposal to cut mortgage interest rates by 50% is truly bad economics
1
Viedoklis /
17. jūlijs 2023
How to increase tax revenue by 3 billion EUR without raising tax rates
3
Viedoklis /
2. decembris 2022
Is inflation finally slowing down?
Viedoklis /
8. septembris 2022
We should welcome a minor recession in the economy
Viedoklis /
19. augusts 2022
The elusive goal of catching-up
Komentāri (55)
kreëstliv 15.09.2011. 18.24
Monetārajā politikā darbojas dažādi likumi, arī labās naudas izspiešanas iespēju utt. Bet šāda rīcība dod iespēju cirkulēt naudai tautsainiecībā, ko pašreiz izmanto, piemēram, Zviedrija, nevis darīt pretējo – izspiest pēdējo, kas cilvēkiem ir un to pašu izvest kā hipotekāro kredītu atmaksu.
0
bebiekste 15.09.2011. 12.19
Vakar LNT diskusijā Urbanovičš piedāvāja Grieķiju kā piemēru ricībai – aizņemamies, tērējam un gan jau tos parādus mums norakstīs.
3
lindapastare > bebiekste 15.09.2011. 17.43
Kas tas bija par raidījumu?
0
Maija > bebiekste 15.09.2011. 18.04
redz, Puika, Urbanovičš tāpēc jau ir tur, kur ir, jo jau no saviem jaunības gadiem, kad sapņoja par karjeru Padomju Savienības komunistiskās partijas Latvijas filiālē (jāatdzīst, ka guva gluži labus panākumus un ja ne PSRS sabrukums, tad tagad jau būtu vismaz LKP biroja loceklis vai pat sekretārs) ir iemācījie nekaunīgi melot un solīt utopiju (sociālismu, komunismu un citas blēņas)
Klausīties urbanovičveidīgos ir tas pats, kas ticēt Santaklausam vai Lieldienu zaķim. Ja viņam rīt būs izdevīgi klāstīt, ka Saule lec Rietumos un riet Austrumos, tad vari būt drošs, ka viņš nevilcināsies ne mirkli
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 18.15
>valynx
Tā bija partiju līderu diskusija. Šovakar LNT solīja premjera kandidātu diskusiju.
0
baibabruvele 15.09.2011. 12.03
Somewhere I read that many think that for Greeks default would be lesser of the two evils. Yes it will be devastating for rest of Europe but for Greeks it is now simply the better option. Maybe the Greeks realise it and actually want to default. If in Greek interest is to default, then nothing will stop them. We cant force them to endure austerity and keep on paying theyr debts if it quite simply is not in their interest.
1
baibabruvele > baibabruvele 16.09.2011. 11.29
I hope you are right, but some investors have short memory. While the consumers in Latvia and rest of Europe after they have paid their debts will stay at home and watch TV, because they won´t have too much left to spend, Greeks every “tugrik” or “euro” that tourists will leave in Greece will spend in the shopping center. That will attract investments, and new cycle will start… I hope I am wrong.
0
bebiekste 15.09.2011. 00.02
Kurš var droši apgalvot, ka devalvācijas gadījumā Latvijā būtu Zviedrijas, Polijas, Šveices etc. scenārijs nevis Batkrievijas vai Zimbabves gadījums?
19
Signija Aizpuriete > bebiekste 15.09.2011. 00.35
——
Nedaudz pacietības – un jau 18. septembrī būs ‘skaidrāka bilde’ par Latvijas vēlētāja uzskatiem. Nedaudz pacietības – un, Grieķijas defolta gadījumā, redzēsim to virzienu uz Baltkrievijas pusi. Ar to domāju ES federalizācijas variantu – kārtībai jābūt!
http://www.youtube.com/watch?v=0XjIcGT40fw
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 01.05
Vāja dziesma un vājš klips.
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 02.04
>nulle
Jautājums ir mazliet par citu. Man nav izglītības ekonomikā, bet esmu sekojis diskusijai par devalvāciju jau no pirmsākumiem.
Mans secinājums ir tāds – lai no devalvācijas būtu labums ir jābūt dažiem nosacījumiem:
a) +/- normālai ekonomikas struktūrai ar pietiekošu procentu eksportspējīgu nozaru/uzņēmumu. Ir jau jābūt ražošanai ko stimulēt. Vai ir?
b) un tomēr kaut kādai nebūt ticība vietējai valūtai/valdībai utt. lai neizceltos panika. Ko darīs uzņēmumi, ja darbinieki pieprasīs algas izmaksāt eiro? Cik saprotu speciālistu pārpalikums mums nav.
Tāpēc jautājums ir par to vai ekon. speciālisti var modelēt, kāds scenārijs būtu Latvijā – izaugsme vai panika un haoss?
Tāpat kādu iespaidu devalvācija atstātu uz iekārtu un tehnoloģiju importu?
0
piziks > bebiekste 15.09.2011. 13.32
Puika!
Precīzi, — tieši šajā uzskaitījumā ir jāredz atškirība starp to devalvāciju, kas derēja Polijai, bet no kuras Latvijai bija un ir jāizvairās visiem atlikušajiem spēkiem.
Viens sarežģījums: tagadējā valdība acīmredzami par izdevīgu uzskata darbaspēka eksportu, — līdzeklis kā istermiņa ielāps vilinošs, BET…
0
Maija > bebiekste 15.09.2011. 17.57
viens “labums” no lata devalvācijas būtu bijis pilnīgi noteikti. nebūtu jāgriež pensijas un budžetnieku algas. nebūtu Satversmes tiesai ar tās bijušo kompartijas biedru priekšgalā jātaisa politiski motivēti lēmumi, lai izdabātu “darbaļaužu masām”
būtu arī “sliktums” – visādi mūsu pārlieku dāsni apmaksātie uz budžetu sēdošie “vidusšķiras” pārstāvji, tipa rimšēviči, dažādu aģentūru vadītāji visu pakāpju algoti pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki utm., ar nenormālām kredītsaistībām € būtu spiesti taisīt personīgo maksātnespēju un atlikt savu rietumu ziepenēs noskatīto sapni par “cilvēka cienīgu dzīvi” līdz brīdim, kad viņu pašaizlidzīgas un nesavtīgas kalpošanas valsts un tautas labā to vispārējais labklājības līmenis būtu pacēlies tik augstu, ka no samaksātajiem nodokļiem varētu uzturēt šo tobrīd krietni pārvērtēto darboņu varzu un to atalgojumu
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 18.25
>OT
Kāpēc jāizvairās visiem spēkiem? Varbūt nav jāsteidzas ar eiro un jāizmanto iespējas ko dotu devalvācija pie labvēlīgiem nosacījumiem. Tas, kas nederēja vakar, varbūt der rīt?
0
kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 18.34
Pieņemu, ka valdība Latvijā ir saprātīga un devalvētu konkurētspējas atgūšanai, nevis drukātu naudu budžeta segšanai. Diezin vai ārpuse aizdotu, ja izdomātu darīt otro.
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 18.39
>Econ
Pieņemt kaut ko, manuprāt, te ir nevietā. Tad jau labāk ekonomistiem padziļināti studēt pūļa psiholoģiju un uzvedību.
0
kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 18.57
Gan Godmanis bija, gan Dombrovskis ir racionāli domājoši. Jūsu apgalvojums ir tāds, ka man pūļa psiholoģijas dēļ jāuzskata pretējais. Latvijai tika aizdots tik daudz naudas, ka noturēt varētu jebkādu valūtas kursu. Ekonomika ir zinātne par cilvēku (pūļa) uzvedību. Ar haosu arī nevajag baidīt – ne Zviedrijā, ne Šveicē haosa nav, lai gan pamanās valūtas vērtību samazināt būtiski (ar dirty floating).
Nepieminat vēl vienu lietu – neatbilstošs kurss ne tikai apgrūtina darbību eksportētājiem (Šveices piemērs), bet arī īerobežo jaunu rašanos, esošo pārorientēšanos uz eksportu. Tātad nav tik būtiski, cik eksportspējīgi tie uzņēmumi ir, Grieķijas gadījumā pie pašreizējām izmaksām cilvēki brauks uz Turcijas, nevis Grieķijas kūrortiem, neatbilstošs kurss nozīmē, ka tie arī nevarēs rasties pietiekamos apmēros.
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 19.05
>Econ
Es neko neapgalvoju, nepieņemu un nebaidu. Es jautāju/prasu speciālistiem nevis nosaukt veiksmīgus vai neveiksmīgus piemērus (tie jau ir zināmi un saukti daudzas reizes), bet atbildēt uz jautājumu tieši kāpēc vieni ir veiksmīgi un citi neveiksmīgi. Ja nevar uz to atbildēt, tad sanāk tikai zīlēšana kafijas biezumos.
0
kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 23.08
Mana atbilde ir tāda, ka līdz šim vēsturē neviens tādu lietu kā iekšēju deflāciju un vēl atvērta darba tirgus apstākļos veiksmīgi nav veicis, jo nepieciešama pārlieku liela pielāgošanās un cilvēkiem pārāk daudz iespēju aizbēgt.
Jā, manuprāt, ar devalvāciju rezultāts būtu bijis daudz labāks. Kāpēc vieni ir veiksmīgi un citi neveiksmīgi – tādēļ, ka vieni to dara konkurētspējaš atgūšanai, otri – drukā naudu, lai segtu budžetu. Abos gadījumos tā ir devalvācija.
Par racionālu domāšanu – pats redziet šodienas premjera kandidātu debates – 2 apsūdzētie, 1 ne visai gudrs vidusskolēns un vēl viens, kas bija tieslietu ministrs, kad tika zagts Air Baltic. Kaut kā skumji paliek un beigu beigās ir vienalga, jo tas izraisa papildus emigrāciju, cilvēkiem skatoties šo teātri.
Un vēl viens stāsta par lielo sasniegumu par 70% normu valsts iepirkumos – man patīk, ka kāds pārsūdzēja Satversmes tiesā, jo tas bija absolūts ekonomiskais nonsense, šī iemesla dēļ ekonomikā tika ievazāts milzīgs Holandes sindroms, kas visu ekonomiku pataisa atkarīgu no ārējas naudas, izzūd pašuzturošā un eksportējošā, kas nevar bez devalvācijas konkurēt ar algām, ko piedāvā valsts pasūtījumu veicēji. No otras puses tiem prasa deflāciju.
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 23.27
>Econ
Hehe, teijāteris. Es ne par velti pieminēju uzticību valdībai kā vienu no nosacījumiem.
Tātad jau siltāk. Ir jau vismaz viens parametrs – valdība nedrukā naudu, lai aizbāztu budžeta caurumus.
Es pareizi sapratu?
0
kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 23.41
Ja izbrauks pārāk daudz cilvēku, tad būs vienalga devalvēs vai nē – kailcirtēm tas nav būtiski, arī atkritumu novietnēm. Tas ir svarīgi, ja ir vēlme uzturēt līdzīgu ekonomiku, kādas darbojas Rietumeiropā, ar cilvēku labklājību. Tikai tad nevar taisīt visādas pseidogudrības ar algu sistēmas modifikācijām ar iepirkumu nosacījumiem un milzīgiem naudas ieplūdumiem situācijā, kad vajag deflāciju, pretējā gadījumā būs skaists emigrācijas un koku izciršanas apvienojums. 70% noteikums darbojas pretim deflācijas stratēģijai, tādēļ kaut kad var nonākt pie situācijas, kad risinājums ir tikai devalvācija.
Zviedrijas valdība pieļauj devalvāciju, lai atgūtu un noturētu konkurētspēju, Zimbabve, lai segtu budžetu. Man kaut kā gribētos domāt, ka Latvija tuvāk pirmajam variantam.
0
bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 23.53
>Econ
Akmentiņš ekonomistu lauciņā.
Tādi viedokļi – “es domāju” Latvijā būs tāds vai tāds scenārijs ir lasīti kaudzēm. Vēl tiek pamatots ar kādu matemātisku modeli. Bet kad parok dziļāk tādi viedokļi jāpieņem tikai ar ticību.
Mani interesē kas cits. Fizikā Ņūtona likumi nedarbojas kvantu mehānikā. Vai ekonomisti spēj atšķirt, kad sistēma darbojas pēc vieniem likumiem un kad pēc citiem?
0
kreëstliv > bebiekste 16.09.2011. 00.07
Tas ir pavisam vienkārši – ekonomikas likumi ir universāli, tie darbojas vienmēr, tāpat kā fizikas likumi. Kvantu mehānikas abnalogs ir finanšu ekonomika, kas ir mazliet mākslīga ekonomikas nozare, kas balstās uz cilvēki ticību un cerībām, bet beigu beigās tāpat pakļaujas vispārējiem ekonomikas likumiem. Tikai vieglāk cerēt, ka šoreiz jau būs savādāk, esam gudrāki par antīkajiem grieķiem vai romiešiem (un tiem, kas vēl pirms viņiem) un tādas ekonomikas muļķības nepieļausim, bet tā nav – sakarības un notikumi ir tie paši. Variet noņemt “es domāju”, bet kaut mirklīti padomājiet, kādēļ visi citi (nopietni personāži, ne jau tas zviedru ekonomists) saka, ka tas ir neprāts, kas tika izdarīts. Pavisam vienkārši, jo ir cenšanās pierādīt, ka ekonomikas likumi Latvijā nedarbojas, apmēram tas pats, kas apgalvot, ka Saule griežas ap Zemi, ne otrādi. Kas tagad notiek – bija gaidīts liels algu samazinājums, notika pretējais un valdība ar Vienotību priekšgala pretējo pat vēl veicināja ar antikonstitucionāliem Iepirkuma likuma grozījumiem. Rezultāts ar emigrāciju un dabas resursu noplacināšanu ir tikai likumsakarīgs.
0
bebiekste > bebiekste 16.09.2011. 00.15
>Econ
Tātad atgriežamies pie tā ko jau rakstīju. Ja iet tik sūnaini, tad acīmredzot ekonomisti nepietiekami studē pūļa psiholoģiju. Vismaz viņu rokās nav rīku kā tādas zināšanas pielietot ārpus finanšu tirgiem.
0
bebiekste > bebiekste 16.09.2011. 00.24
>Econ
Labi, pavilka uz afilozofēt. ->
Bet varbūt ekonomikā vajag kaut ko līdzīgu Hipokrāta zvērestam? :)
0
kreëstliv > bebiekste 16.09.2011. 00.41
Studē, bet bieži domā, ka šoreiz būs savādāk. Un īstenībā, ja ir laba izglītība, tad jau zin, kam jānotiek un kas notiks. Tāpat kā ar Sauli un Zemi.
0
bebiekste > bebiekste 16.09.2011. 00.48
Es jau nepārmetu, ka nestudē. Es rakstīju “padziļināti”. Tā, lai ne tikai zinātu kam jānotiek tad kad jau notiek, bet…
Nu labi, tur ekonomistiem pašiem iekšēja pretruna starp burbuļa pūšanu peļņai un stabilitāti.
0
kreëstliv 14.09.2011. 20.34
Galvenais, ka viņi paši akceptēs, savu produkciju pārdos eiro.
Arī Latvijā valūtas kursa pazemināšana ļautu cirkulēt naudai, tagad pat ēnu ekonomikas, kur cilvēki kaut ko nopelnītu, īsti nav, ja Prof.Hazana aprēķina ar nodarbināto skaitu aptuveni atbilst realitātei.
0
kreëstliv 14.09.2011. 20.29
Protams, ka nav vairs jautājums par vai, bet kad. Vācieši nevar atļauties lielu inflāciju – tas politiski un vēsturiski neiespējami, bet pašreizējais kurss ar ECB vērtspapīru pirkšanu tieši to nozīmē.
Man patīk, ka Internetā iekš twitter viens viedais raksta:
“Mums ir milzīga ēnu ekonomika + nezināms faktiskais iedzīvotāju skaits, tomēr “ekonomistiem” liekas, ka LV IKP per capita rādītājam ir jēga”
Viedajam vajadzēja saprast, ka no Prof.Hazana izpētītā izriet, ka nodarbinātība pēc apsekojuma (ja aprēķinam paņem reālos iedzīvotāju ciparus) valstī apmēram atbilst nodokļu maksātājiem, tādēļ nav nekādas milzīgas ēnu ekonomikas, kur vispār netiktu maksāti nodokļi. Ir tikai dažu viedo vēlme to tur saskatīt.
11
Verners Losbergs > kreëstliv 14.09.2011. 21.44
Tavi spriedelējumi par lata devalvācijas pozitīvo pusi ir maigi sakot domāta ekonomiski analfabētiskajai tautas daļai.
Nu kāds var būt labums no lata devalvācijas privātpersonai vai juridiskai personai, kuriem kredīti ir ņemti EIRO? Tas ka nevarēs nomaksāt kredītus? No tā taču labums ir tikai dažiem izredzētajiem ar lieliem EIRO uzkrājumiem, kas varēs pa lēto sapirkt maksātnespējīgus uzņēmumus, parasti tik lieli uzkrājumi ir tādiem, kas nemaksā nodokļus un lieko naudu tur ofšoros.
Būsi par daudz kafijas sadzēries rakstīdams ŠRP un Saskaņas propogandu.
0
kreëstliv > kreëstliv 14.09.2011. 22.37
Man ar ŠRP un SC nav nekāda sakara. Ir iespēja bankai bankrotēt, ja sadevusi kredītus neapdomīgi.
Labums ir tāds, ka var atteikties no savas ķīlas (nobankrotēt) un sākt no jauna, nevis līdz mūža galam maksāt par kaut ko. Maksātspējīgus uzņēmumus jau tagad var pirkt un pērk, piemēram, krievi, tāpat kā maksātnespējīgus. Izdomājiet kaut ko gudrāku par “Šķēle tad izpirktu visu Latviju” (tas tiešām der tikai ekonomikas analfabētiskajai pusei), jo jau tagadējie rezultāti parāda, ka Islande ir daudz labāk tikusi cauri, nekā Latvija.
Man gribētos Rimšēviča komentāru par SVF misijas vadītāja izteikumiem un prezentāciju, ko visi var nolādēt internetā, no pasākuma, kad Dombrovskis Vašingtonā prezentēja grāmatu par krīzes pārvarēšanu. Izteikumi bija visai interesanti, vai arī SVF pēkšņi ir kļuvis par analfabētiem? Vai SSE arī uzskata, ka SVF izteikumi prezentācijas laikā ir analfabētiski?
Tagad jau tāpat ir par vēlu – jāgaida, ko tālāk Vācija darīs ar eiro, bet uzskatu, ka tā bija ļoti liela kļūda nenodevalvēt. Neba jau citu iemeslu dēļ Bondara studiju biedri un pasniedzēji (laikam visi analfabēti) izteica līdzjūtību Latvijas iedzīvotajiem. Deflācija Latvijā arī īsti nenotika, Grieķijā vajadzētu apmēram 30%, lai atgūtu konkurētspēju – mission impossible.
0
Ruta Kalniņa > kreëstliv 14.09.2011. 23.01
vēl viena muļķība ir fanoties par islandi – salīdzini islandes datus ar lv, vari palasīt Hansena vai LB rakstus par šo. Nav vēl atrisinātas daudzas islandes problēmas, tajā skaitā par noguldījumu atdošanu gb un nl
0
Valdemārs Valdemārs > kreëstliv 15.09.2011. 09.57
Econ, ja Latvijā “nav nekādas milzīgas ēnu ekonomikas”, tad latu skaidrās naudas kāpums, kurš strauji tuvojas pirmskrīzes līmenim laikam liecina par patēriņa bumu? Jeb arī iedzīvotājiem apnikušas elektronisko norēķinu priekšrocības un atgriežas nostaļģija pēc čaukstošiem papīriem makā. Tikai kā skaidrot faktu, ka darījumu skaits skaidrās naudas iemaksu bankomātos 2011. gada 1. pusgadā salīdzinot ar to pašu periodu 2008. gadā ir pieaudzis 2.5 reizes, savukārt izmaksu skaits šajā laikā ir samazinājies? Tās pašas tendences arī attiecas uz darījumu apjomiem (skat. LB apkopoto maksājumu sistēmu statistiku).
0
garausiitis > kreëstliv 15.09.2011. 10.10
Ivar – cik naudas iemaksas automātu bija 2008 un cik 2011 gadā?
– cik liela ir naudas plūsma no aizbraucējiem?
0
Valdemārs Valdemārs > kreëstliv 15.09.2011. 11.09
Jā, var diskutēt par iemaksu skaita pieaugumau (šādu ATM ir divreiz vairāk), bet iemaksu apjomu galvenokārt mērā nosaka reālie faktori. Līdzīgi kā, piemērām, paplašinoties degvielas uzpildes staciju tīklam, degvielas uzpildīšanas reižu skaits varētu pieaugt, bet degvielas patēriņš tādēļ būtiski nekāps.
Salīdzinot ar peļņas ziedu laikiem Īrijā un Lielbritānijā treknajos gados, naudas plūsma no aizbraucējiem droši vien ir apsīkusi. Turklāt tā nekad nav bijusi latos, bet ārvalstu valūtā.
0
Maija > kreëstliv 15.09.2011. 17.46
Tieši tā, Ivar!
ja gribi būt korekts, tad jāsalīdzina cik vispār 2007. g. tika iemaksāta skaidrā nauda banku kontos (privātos un jur. personu), cik izņemta un cik to dara 2011.g
Apgalvojums, ka 2007. g. bankomātos iemaksāja daudz mazāk nekā šodien ir bez satura, uz ko jau norādīja kungs Klusais
0
kreëstliv > kreëstliv 15.09.2011. 18.30
Naudas plūsma no aizbraucējiem uztur ekonomiku pie dzīvības un ar to atbildēts arī Jūsu jautājums par iemaksām bankomātos, jo izbrauc lielāks skaits un arī tādi, kas vēlāk strādā labākos darbos, vairāk pelna, vairāk var atkal atsūtīt. Ārvalstu valūtu var samainīt latos.
Izlasiet vēlreiz rūpīgi manis rakstīto – teicu, ka aplokšņu algas pastāv darbojošajos uzņēmumos, nevis ārpus tiem, jo ārpusē vairs nenotiek naudas aprite, bet barters, kas ir atbilstošas sekas pielietotajai monetārajai politikai. Otra lieta – aplokšņu algu apmērs darbojošos uzņēmumos ir problēma, bet jautājums Jums – kurš maksā vairāk aplokšņu algas – valsts pasūtījumu veicēji vai eksportētāji? Un kādēļ to dara, kādas ir sekas un ietekme abos gadījumos?
0
garausiitis > kreëstliv 16.09.2011. 00.01
Ivar – pieauga ne tikai iemaksājamo bankomātu skaits, bet arī paplašinājās banku loks, kas tos ieviesa un ne mazsvarīgs faktors – pieauga cilvēku uzticība tiem.
Ja grib būt korekts, tad jāpēta visa naudas in/out plūsma, tai skaitā maiņas akcijas.
0
piziks > kreëstliv 16.09.2011. 11.25
Cik vērtīgi ir skaitīt skaidrās naudas iemaksu darījumu skaitos? Katra iemaksa pa piecītim vai desmitniekam uzskatāma par nopietnu rādītāju?
0
piziks > kreëstliv 16.09.2011. 11.32
Klusais!
prof. Morten Hansen!
Arī man gribētos sagaidīt kādu LB — Rimševica vai kāda no viņa LB analītiķiem — apskatu ar analīzi par naudas plūsmām, kas Latvijā ienāk no ārstrādājošo valstīm.
Līdz šim netīši gadījies redzēt 2 skaitļus: 2008., pēdējā treknajā gadā, no Īrijas vien esot ienākušies 280 milj. latu un pirmajā īstajā krīzes gadā, 2009., no visām ārstrādnieku darbvalstīm kopā = 300 000 milj. eiro/210 milj. latu.
Sagadīšanās vai likumsakarība, kādēļ nav nevienas publiski pieejamas finansu analīzes par šīm parādībām gadiem ilgi?
Vai tādēļ, ka valdībām un to pietuvinātajiem bail atzīt, cik rentabls un Valsts Kasei ienesīgs ir darbaspēka eksports, — līdz ar to arī īstermiņos neizdevīgas pūles nodarbinātību paplašināt tepat, Latvijā?
0
Atis Bille 14.09.2011. 20.17
> Latvians (largely) accepted fiscal consolidation and the ensuing hardship
In fact Latvians DIDN’T accept the austerity fascism at all — they voted with their airplane tickets, some 300k..400k of them.
Contrary to what Prof. Hansen thinks, exit from the eurozone will mean relief for a country like Greece, as it will be able to devalue its currency and return to growth. No exit means further recession and stagnation for indefinitely long time (most probably decades!), which voters simply would never accept.
11
+11
-1
Atbildēt
+2
-8
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Ruta Kalniņa > Atis Bille 14.09.2011. 20.42
SC muzikālā lakstīgala atkal mētājas ar gudrībām?! cik var tiražēt tās muļķības par aizbraukušajiem 400 tūkst. un devalvācijas priekšrocībām. Var taču kopā ar citiem krievu valodas mīļotājiem braukt uz belarus, un tur fanoties par devalvācijas sasniegumiem. Ja nav sapratnes par ekonomiku, tad vajag spēlēt flautu vai vīterot.
0
kreëstliv > Atis Bille 14.09.2011. 22.43
Nevajag pārmest citiem, ka tie nesaprātīgi, to pašu, ko uz Baltkrieviju, variet attiecināt uz Zviedriju, Poliju, arī uz Itāliju, kad vēl varēja pārdot savas kurpes uz ārzemēm, jo periodiski mazināja naudas vērtību. Tiešām var fanoties, Zviedrijai viens no lielākajiem IKP pieaugumiem pat šajos apstākļos, Polija arī īpaši nesūdzas. Pat Šveice būtībā veic devalvāciju, vairs neļaujot naudas vērtībai kāpt.
Nevajag taisīt problēmu tur, kur tās nav, jo tad variet mēģināt salīdzināt Šveici ar Zimbabvi un apgalvot, ka salīdzinājums ir adekvāts.
0
Ruta Kalniņa > Atis Bille 14.09.2011. 22.58
par peldošo valūtas kursu kaut ko esi dzirdējis? Zviedrija un Polija neko nedevalvē, viņiem ir peldošs valūtas kurss, un par situāciju Polijā vajag painteresēties, pirms te rakstīt,ka laimes zeme. Polijā izaugsme diezgan vāja, algas zemākas vēl nekā Latvijā, protams, cenas ar zemākas.
0
kreëstliv > Atis Bille 14.09.2011. 23.41
Jūs laikam domājiet dirty floating, jo tīrs floating nepastāv, pat Šveicē – kā redzam no nesenajiem notikumiem.
Ak Polijā algas zemākas – tad jau konkurētspejīgāki par Latvijas uzņēmumiem, bet par savām algām var vairāk nopirkt, vel klāt jāņem, ka Latvijā daļa vispār nesaņem algu, jo nav kur strādāt.
Par Islandi un Co. lasu ne tikai Hansena rakstus, bet arī monetārās politikas ekspertu un citu top ekonomistu.
0
martins_spravniks > Atis Bille 14.09.2011. 23.52
Ja apskatam kļūdas, izdarot secinājumus pēc nepilnīgiem statistikas datiem, tad tik pat kļūdaini salīdzināt Latvijas un Islandes attīstību, ignorējot ražošanas un eksporta struktūru.
0
Dzintars > Atis Bille 15.09.2011. 08.45
Nobody – nobody – has explained how one can credibly return to one’s old currency. Greece should never have joined/never have been allowed to join.
And as nulle points out, emigration is not a new phenomenon; it took place in the fat years too.
0
Atis Bille > Atis Bille 15.09.2011. 09.58
Dear Prof. Hansen,
don’t panic! An elegant euro exit procedure for Greece will be created as soon as the demand is there (this would be now!).
> And as nulle points out, emigration is not a new phenomenon; it took place in the fat years too.
That is true and shows us that the ‘fat years’ were only ‘fat’ for a part of the population (banks and gamblers/insiders), leaving the other part economically discriminated, considering that Latvian purchasing power even during those years didn’t reach even a half of that of Greece.
AND — why shouldn’t a country like Greece be allowed to join the eurozone? Everybody who can construct or fake a halfway credible compliance with the (rather simplistic) Maastricht criteria is most welcome on board, isn’t it?
0
Aivars Laicāns > Atis Bille 15.09.2011. 13.20
Strazds – Stick with your piano and harmonica and leave the economic issues to the grown-ups.
0
Atis Bille > Atis Bille 15.09.2011. 13.29
Love those chicken bankster-posts who are afraid to even show their faces, I suspect they might have lost them while selling out this country ;)
0
piziks > Atis Bille 15.09.2011. 13.42
prof. Morten!
Pēdējie 2 valdības sastāvi no darbaspēka eksporta centās izspiest uzreiz 2 labumus: atņemt visiem/jebkādiem naudas īpašniekiem maksimāli daudz, lai apmierinātu SVF un EK/aizdevēju prasības un bez piepūles — nedomājot par jaunu darbavietu radīšanu — daļu ienākumu balansa pildīt ar naudu, kas ienāk no ārstrādājošajiem: protams,kamēr ārstrādājošie neaizvāc sev līdzi vispirms jau bērnus un pārējos ģimenes locekļus, kam tagad daļa ārpusē nopelnītā tiek sūtīta.
Ar ārstrādājošo sūtījumiem — pastarpinātos nodokļos par nosegtiem apkures tarifiem, mākslīgi uzskrūvētu un legalizētu elektrības nodokli, paralēli atņemot visu energoražotāja peļņu, degvielu akcīzēm, PVN pirmās nepieciešamības pārtikai, utml., utt. — tika uzforsēts “Latvijas veiksmes stāsts” īstermiņā, bet Valda Dombrovska ekonomiskās attīstības programma pirms vēlēšanām tiek minēta, bet nav zināms, kāda tā izskatās un ko — un kā?! –tā paredz, — ja paredz vispār.
0
kreëstliv > Atis Bille 15.09.2011. 18.21
Emigrācija, protams, notika arī treknajos gados, bet ne tādos apmēros.
Neviens jau nesaka, ka grieķiem jāievieš vecā valūta, tikpat labi var traktēt, ka ievieš jaunu – vienkārši veic naudas reformu, kādas tās jau ir veiktas daudzas reizes pasaules ekonomikas vēsturē. Naudu viņi var saukt par grieķu forintu, grieķu franku vai drahmu, tas nav tik būtiski.
Merkele arī tikko pateica kaut ko, kas attiecas uz Latviju – ka kopējas parādzīmes neatrisinās problēmu, jo procentu likmēm, ko maksā par parādzīmēm, jābūt atkarīgām no valsts konkurētspējas, budžeta utt. Citiem vārdiem saot, valūtas zonā ir jābūt valstīm ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni un pieeju budžeta politikai. Latvijai ir ļoti tālu līdz Vācijas konkurētspējas līmenim.
0