De facto: fotoradaru sagādnieks izvēlēts pirms diviem gadiem

Ne vienmēr tie konkursi ir tas ideālais variants, pat, ja tie notiek godīgi.
Reizēm labāk izvēlēties kādu piegādātāju, kas jau ir zināms un drošs.
Bet, likums paliek likums, no otras puses.

Ne vienmēr tie konkursi ir tas ideālais variants, pat, ja tie notiek godīgi.
Reizēm labāk izvēlēties kādu piegādātāju, kas jau ir zināms un drošs.
Bet, likums paliek likums, no otras puses.

Vētras taisīšana ūdensglāzē. Nezinu vai advancētie žurnaļugas, kas ir izrakuši kārtējo pseidoziņu paši stādās priekšā kā notiek aparatūras izvēle? Jūs domājiet konkursos par miljoniem komisija apsēžas pie galda, atver piedāvājumus un izlemj par uzvarētāju? Muļķības – jau pirms konkursa organizēšanas tiek izpētīti ražotāji, cenas, aparatūras iespējas un konkursi lielākotiesu notiek par to kas spēs piegādāt aparatūru par vislabākajiem nosacījumiem. Konkursa laikā neviens neizvēlas tehnisko risinājumu, par to izvēle parasti jau ir izdarīta. Un nevajag brēkāt ka tas ir kas slikts, parunājiet ar IT cilvēkiem kuru bosi ir mēģinājuši darīt savādāk – taisīt vienu konkursu risinājumam nevis piegādātājam. Tur dzīvi murgi nāk laukā kad formāli “lētākais” un “labākais” risinājums no ķīnas ir jāimplementē dzīvē.

Lai gan ministrija norāda, ka “Vitronic” piedāvājums, kas paredz 35 procentus no iekasētās soda naudas saņet konkrētajai firmai, bijis lētākais, “de facto” rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem atklāj, ka pastāvējis arī lētāks piedāvājums. Igauņu kompānija „Alarmtec” vēlējusies tikai 25 procentus no iekasētās soda naudas.
—–
Tas jau galīgi nenozīmē, ka piedāvājums ir lētākais. Varbūt viņi iekasē mazāk no soda naudām, bet prasa ieguldījumu/fiksētus maksājumus no valsts budžeta. Un principā piedāvājuma izdevīgumu var uzzināt tikai līguma slēgšanas brīdī, kad ir zināmi visi “izņēmumi” un saistības. Lobijs pastāvēs vienmēr – jautājums, ko mēs par to iegūstam? Vai mēs saņemam 10 gadus vecus dekoderus vai jaunākos fotoradarus, ko izmanto arī liela daļa mūsu kaimiņu?

Lai gan ministrija norāda, ka “Vitronic” piedāvājums, kas paredz 35 procentus no iekasētās soda naudas saņet konkrētajai firmai, bijis lētākais, “de facto” rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem atklāj, ka pastāvējis arī lētāks piedāvājums. Igauņu kompānija „Alarmtec” vēlējusies tikai 25 procentus no iekasētās soda naudas.
—–
Tas jau galīgi nenozīmē, ka piedāvājums ir lētākais. Varbūt viņi iekasē mazāk no soda naudām, bet prasa ieguldījumu/fiksētus maksājumus no valsts budžeta. Un principā piedāvājuma izdevīgumu var uzzināt tikai līguma slēgšanas brīdī, kad ir zināmi visi “izņēmumi” un saistības. Lobijs pastāvēs vienmēr – jautājums, ko mēs par to iegūstam? Vai mēs saņemam 10 gadus vecus dekoderus vai jaunākos fotoradarus, ko izmanto arī liela daļa mūsu kaimiņu?