Mēnesi pirms konkursa beigām atteikts izdevīgs Igauņu uzņēmuma piedāvājums
Iekšlietu ministrija (IeM) vērienīgā fotoradaru konkursa uzvarētāju “Vitronic” bija izvēlējusies jau pirms diviem gadiem un ar šo kompāniju vēlējās slēgt līgumu bez konkursa rīkošanas, atsaucoties uz slepeniem, IeM sagatavotiem dokumentiem izskatīšanai valdībā, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”. Par ministru lēmumu 2009. gadā sabiedrība plašāk netika informēta.
„De facto” rīcībā esošais konfidenciālais ziņojums un sagatavotais valdības sēdes protokollēmuma projekts atklāj, ka 2009. gada nogalē, kad valdības sēdes slēgtajā daļā ministri iepazinušies ar IeM sagatavoto ziņojumu par fotoradaru ieviešanas plāniem, ministrija jau bija noteikusi konkrētu fotoradaru ražotāju, ar kuru vēlējas slēgt līgumu bez konkursa rīkošanas.
Ziņojumu Ministru kabinetam (MK) 2009. gadā, kas tika skatīts 10.novembra sēdē, bija sagatavojis IeM valsts sekretāres vietnieks Viktors Elksnis. Sēdē tika pieņemts protokollēmums, bet tā bijusi ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc Elksnis no sīkākiem komentāriem atteicies. Tomēr Elksnis atzinis, ka IeM 2009. gadā valdībā ziņojusi, ka kompānijas “Vitronic” iekārtas esot “visprogresīvākās un visefektīvākās un ka līdzīgu nav.” Tāpat Elksnis norādījis, ka pēc diviem gadiem fotoradaru konkursā nav pieteicies neviens cits lāzeriekārtu ražotājs.
„De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka jau 2008.gada maijā “Vitronic” savas iekārtas Latvijā prezentēja ministrijas amatpersonām, kas pēc tam solījušas sakārtot normatīvos aktus, lai iekārtas būtu iespējams lietot arī Latvijā. Tā paša gada jūlijā Elksnis, kopā ar citām Latvijas amatpersonām, viesojies “Vitronic” ražotnē Vācijā. Vācu ražotājs braucienu neesot apmaksājis.
Lai gan ministrija norāda, ka “Vitronic” piedāvājums, kas paredz 35 procentus no iekasētās soda naudas saņet konkrētajai firmai, bijis lētākais, “de facto” rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem atklāj, ka pastāvējis arī lētāks piedāvājums.
Igauņu kompānija „Alarmtec” vēlējusies tikai 25 procentus no iekasētās soda naudas. Tomēr mēnesi pirms konkursa noslēguma, igauņu uzņēmums savu piedāvājumu pēkšņi atsaucis. Ministrijai adresētajā vēstulē, igauņu kompānija norādījusi, ka projekta finanšu riski tomēr esot pārāk lieli. Kompānijas komentāru, kāpēc šāds lēmums pieņemts tikai mēnesi pirms konkursa beigām, “de facto” nav bijis iespējams noskaidrot.
Komentāri (9)
Una Grinberga 16.05.2011. 12.21
Lai gan ministrija norāda, ka “Vitronic” piedāvājums, kas paredz 35 procentus no iekasētās soda naudas saņet konkrētajai firmai, bijis lētākais, “de facto” rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem atklāj, ka pastāvējis arī lētāks piedāvājums. Igauņu kompānija „Alarmtec” vēlējusies tikai 25 procentus no iekasētās soda naudas.
—–
Tas jau galīgi nenozīmē, ka piedāvājums ir lētākais. Varbūt viņi iekasē mazāk no soda naudām, bet prasa ieguldījumu/fiksētus maksājumus no valsts budžeta. Un principā piedāvājuma izdevīgumu var uzzināt tikai līguma slēgšanas brīdī, kad ir zināmi visi “izņēmumi” un saistības. Lobijs pastāvēs vienmēr – jautājums, ko mēs par to iegūstam? Vai mēs saņemam 10 gadus vecus dekoderus vai jaunākos fotoradarus, ko izmanto arī liela daļa mūsu kaimiņu?
0
Una Grinberga 16.05.2011. 12.21
Lai gan ministrija norāda, ka “Vitronic” piedāvājums, kas paredz 35 procentus no iekasētās soda naudas saņet konkrētajai firmai, bijis lētākais, “de facto” rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem atklāj, ka pastāvējis arī lētāks piedāvājums. Igauņu kompānija „Alarmtec” vēlējusies tikai 25 procentus no iekasētās soda naudas.
—–
Tas jau galīgi nenozīmē, ka piedāvājums ir lētākais. Varbūt viņi iekasē mazāk no soda naudām, bet prasa ieguldījumu/fiksētus maksājumus no valsts budžeta. Un principā piedāvājuma izdevīgumu var uzzināt tikai līguma slēgšanas brīdī, kad ir zināmi visi “izņēmumi” un saistības. Lobijs pastāvēs vienmēr – jautājums, ko mēs par to iegūstam? Vai mēs saņemam 10 gadus vecus dekoderus vai jaunākos fotoradarus, ko izmanto arī liela daļa mūsu kaimiņu?
0
Evija Zauere 16.05.2011. 12.47
Vētras taisīšana ūdensglāzē. Nezinu vai advancētie žurnaļugas, kas ir izrakuši kārtējo pseidoziņu paši stādās priekšā kā notiek aparatūras izvēle? Jūs domājiet konkursos par miljoniem komisija apsēžas pie galda, atver piedāvājumus un izlemj par uzvarētāju? Muļķības – jau pirms konkursa organizēšanas tiek izpētīti ražotāji, cenas, aparatūras iespējas un konkursi lielākotiesu notiek par to kas spēs piegādāt aparatūru par vislabākajiem nosacījumiem. Konkursa laikā neviens neizvēlas tehnisko risinājumu, par to izvēle parasti jau ir izdarīta. Un nevajag brēkāt ka tas ir kas slikts, parunājiet ar IT cilvēkiem kuru bosi ir mēģinājuši darīt savādāk – taisīt vienu konkursu risinājumam nevis piegādātājam. Tur dzīvi murgi nāk laukā kad formāli “lētākais” un “labākais” risinājums no ķīnas ir jāimplementē dzīvē.
0