Bārzdiņš rosinās paaugstināt nodevas saldumiem
Saistītie raksti
Dzīve /
30. oktobris
Esmu dzīva, man viss izdosies!
Viedoklis /
24. oktobris
Vai robots sašķiros to, ko cilvēks nešķiro?
Labsajūta /
16. oktobris
Kāpēc peldēt aukstumā?
Viedoklis /
30. septembris
Kāpēc jaunieši izvēlas lietot apreibinošas vielas?
Komentāri (35)
ojars_kanders 27.01.2011. 18.24
Saldumi “šajā valstī” ,Bārzdiņ, dažreiz ir pēdējais bezrecepšu anti-depresants.. It īpaši pretīgajos ziemas mēnešos… Tā kā pats esi bijis anti-depresantu (bet smalku) lietotājs – be smart and wise…
0
red_hot_chilly 25.11.2010. 08.26
Žēl, ka ministrs var ieteikt tikai šādu priekšlikumu. Būtu uzklausījis P.Apini (ārstu biedrība) un ierosinājis celt PVN cigaretēm – lielākajam mūsdienu ļaunumam, t.sk. skolēnu vidū!
0
Krista Kalnbçrziòa 25.11.2010. 01.29
Tas ir vispār nonsenss kaut kāds. Kopš kura laika saldumi ir kaitīga pārtika? Paskaties baltmaizes sastāvdaļas un salīdzini ar Laimas šokolādi!
Kas tas ir par ministru, kurš nezina, ka saldumi ir normāla ikdienas uztura sasatāvdaļa – tā ir iekļauta uztura piramīdā, atrodas piramīdas spicē, jo ir vismazāk nepieciešama, bet IR nepieciešama. Salīdzinājumam – uztura piramīdā nav cigaretes un alkohols. Informācijai – par uzturu un uztura piramīdu māca piektajā klasē veselības mācības stundās.
Un jautājums ministram – kāpēc man ir jāmaksā vairāk par saldumiem, ja, piemēram, man tie ir vajadzīgi veselībai, lai uzuturētu normālu cukura līmeni.
Nost šo ministru – totāla nekompetence!
Varbūt sāksim tomēr rosināt diskusijas par gaļu un zivīm un par to kaitīgumu cilvēku organismam? Ja nē, tad vismaz izmantosim iespēju paklusēt, cienījamais ministra kungs!
0
murnieks112233 24.11.2010. 22.40
Atņems tautai pēdējo saldumiņu…
0
mxblack 24.11.2010. 19.35
Protams Mārtiņ! Bet vēl es ieteiktu visādi stimulēt tieši veselīga dzīvesveida piekopšanu. Attīstīt iespēju pārvietoties ar divriteni Rīgā un citās pilsētās, kā arī materiāli stimulēt veselīga dzīvesveida piekopējus. Piemēram samazināt ārstu apmeklējumu izmaksas tiem,kuri nesmēķē un nelieto kaitīgas vielas un piekopj veselīgu dzīvesveidu. To ārstam noteikt nebūtu sarežģīti, īpaši ģimenes ārstam, kādu dzīves veidu cilvēks piekopj. Bet sportistiem vispār sniegtu visu iespējamo materiālo pabalstu veselības uzturēšanai arī traumu gadījumos. Bet mums te viss ir otrādi. Nodzēries sliņķis skaitās nabags, viņam visur tiek piešķirtas nabagā atlaides ko kompensē no mūsu nodokļu naudas. Bet velosipēdists uz ielas faktiski ir visīstākais pašnāvnieks pie pašreizējās kārtības.
0
bekijja 24.11.2010. 16.57
Var celt nodokļus. Bet jebkurā gadījumā paliekošas izmaiņas veicinās tikai un vienīgi attieksmes un uzvedības maiņas. Kas nozīmē – sabiedrība, sākot no mazotnes, ir jāizglīto. Re, kā to dara Dānijā: http://www.fvm.dk/Climate_cookery_book.aspx?ID=42617
vai
http://www.sst.dk/English.aspx
1
Krista Kalnbçrziòa > bekijja 25.11.2010. 01.32
Nē, nu, var jau celt, bet es to šokolādi no leišiem vedīšu – tikai lielākos apjomos un ilgākam laikam…
0
pandapattz 24.11.2010. 15.59
Kaut kā drastiski tas izklausās, labāk taču finansēt sportošanas, aktīvās atpūtas iespējas. Tas tikai novedīs pie tā, ka cilvēki ēdīs nekvalitatīvākus saldumus.
0
mxblack 24.11.2010. 15.50
Ne tikai saldumiem, bet visai tai pārtikai, kurai uzglabāšanas ilguma pagarināsanai ir piejauktas visādas ķīmiskas vielas kuras daba nav paredzējusi mūsu pārtikā. Es domāju ka tieši šīs vielas ļoti intensīvi sagrauj mūsu veslību. Tās burtiski “bliež” pa mūsu iekšējiem orgāniem un katra savādak, bet ļoti nopietni. Kamēr vēl organisms ir jauns, tas to tā neizjūt, bet ar gadiem kad cilvēks ir iepazinis savu ķermrni un kad tas ir kļuvis jūtīgāks pret novirzēm, katra apēstā e-viela drīz vien atgādina par savu klātbūtni ar sāpēm un dedzināšanu. Ja ir izdevies no tām indēm izvairīties, tad pašsajūta ir vienkārši lieliska. Tāpēc būtu jāstimulē ekoloģiski un ķīmiski tīras pārtikas tirdzniecība, kā Vācijā, vai Zviedrijā un Dānijā piemēram. Protams ka lielveikali to apkaros. Bet arī tos var ielikt savos rāmjos.
1
ivetina > mxblack 24.11.2010. 16.49
Šis (noteikt papildu nodokli pārtikai, kurai uzglabāšanas ilguma pagarināsanai ir piejauktas visādas ķīmiskas vielas kuras daba nav paredzējusi mūsu pārtikā.), starp citu, varētu būt arī lielisks veids, kā atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus!
0
Elita Indriksone 24.11.2010. 13.22
Atbalstu. Un varētu sākt ar čipšiem un kolu.
0
ieva_firere 24.11.2010. 13.17
Veselīgi jau tas būs, bet saldumu ražotājiem tas nozīmē galu. Šobrīd, saistībā ar krīzi, jau tā ir samazinājies saldumu patēriņš. Ja šie produkti tiks vēl padārdzināti, viegli neklāsies, it īpaši Latvijas ražotājiem, kuru prece ir nedaudz dārgāka par veikalos pieejamo leišu produkciju un citiem ražojumiem.
0
snjuu 24.11.2010. 13.16
Liekas, ka šokolāde var būt pat ļoti veselīgs produkts gada tumšākajā laikā. Nepilnīgs, bet vismaz kaut kāds gaismas aizvietotājs.
4
andrejs_kirsis > snjuu 24.11.2010. 14.01
Skuju tādam Bārzdiņam! Runa neiet par kokakolu un čipšiem, bet šokolāde stimulē smadzeņu darbību (Vokrug Sveta, 2010.,Nr.11, 108.u.t.).Es, diabētiķis, dzeru tēju un kafiju bez saldinātājiem, bet šokolādi ēdu speciālo ar fruktozi. Un ne jau vienmēr diabētu saķer no mazkustīga dzīvesveida…
0
kenzoo > snjuu 24.11.2010. 15.46
Īsta šokolāde jā. Bet vairums no tā, ko lielveikalos lepni sauc par šokolādi, ir sojas tauki, Exxx vielas un kakao piedeva, kas garšo pēc līmes… tādus patiesībā “šokolādes izstrādājumus” vispār derētu izskaust.
Laimas saldumi arī arvien vairāk sāk garšot pēc plastmasas…
Bet mēs risinājumu atradīsim – tagad, braucot no Vācijas, vienmēr iekrauju mugursomā kādus pāris kg saldumu. Ja šo pieņems, tad koferī būs 8-10kg un mugursomā vēl 3kg. Un visi nodokļi, ieskaitot 19% PVN, Vācijai. Šī ideja rullē…
0
Krista Kalnbçrziòa > snjuu 25.11.2010. 01.30
Pilnībā piekrītu Ululiņam!
0
vismantsk > snjuu 25.11.2010. 12.39
Par “Laimas” šokolādi galīgi nepiekrītu!
Un E vielas, starp citu, ir arī parastais vārāmais sāls jeb nātrija hlorīds, arī zelts un sudrabs – pilnīgi visas vielas, kas tiek pievienotas pārtikas produktiem (un ne tikai, arī kosmētikai), gan dabīgas, gan mākslīgi sintizētas. Daļa no tām ir nekaitīgas, par daļu nav zināms, kāda ir to ietekme, daļa ir kaitīgas un ļoti kaitīgas. Tā ka nav nekāda pamata izvairīties no visām E vielām, tās ir jāpazīst.
0
piziks 24.11.2010. 12.37
Pareizi, Bārzdiņ, nu jau arī ZZS amatpersonām jāpārņem Vienotības pionieru stils nodokļu un nodevu izdomāšanā, vispirms tešot savējos: noteikti nerentablākus vajag padarīt Laimas un Staburadzes saldumus, jo pašam jau no Dombrovska brigādes pieredzes zināms, ka zviedru čipšus un amerikāņu veselīgo Coca-cola-u nevajag aiztikt, jo tad var dabūt Latvija pa savu stulbo purnu starptautiski! Izklausās, ka šo ideju Dombrovskis ar Vilku licis Bārzdiņam izplatīt un Bārzdiņš atstrādā par gļēvi tautiskā GalertLāčuka skaļurnīti. LR ekonomisti rullē! Drīz atkal varēs Obama zvanīt un Merkele Valdiņu apskaut, un briti — ieplest acis izbrīnā par latviešiem: kā jūs TO spējat? Atbilde vienkārša sitot savējos, lai citi baidītos.
0
aivarstraidass 24.11.2010. 11.53
Par mākslīgiem saldinātājiem var piekrist, bet vainot visus saldumus? Tas atgādina 80-tajos gados populāro kampaņu pret taukiem un holesterīnu (kad sviestu aicināja aizstāt ar margarīnu). Kāds būs labums, ja cilvēki mazāk ēdīs konfektes, bet vairāk – kartupeļu čipsus?
Daudzi avoti (teiksim, Michael Pollan grāmata “In Defense of Food”) argumentē, ka modernajiem cilvēkiem uzturs tiešām rada veselības traucējumus — un problēma ir drīzāk par to, ko cilvēki NEēd, nevis tā, ko viņi ēd. T.i. daudzi sen jau vairs nepērk dabīgus produktus, bet gan “pārtikai līdzīgas substances”, kuras tapušas fabrikās – pārsvarā izmantojot četrus pasaulē dominējošos kultūraugus (kviešus, soju, kukurūzu un rīsus). Tad jau ļoti daudz kas, ko gatavojusi pārtikas rūpniecība, būtu jāapliek ar paaugstināto PVN likmi.
Šāds modernais ēdājs ir vienlaikus pārēdies un arī mūždien cieš no dažādu uzturvielu trūkuma. Un zinātnes sasniegumi reizēm viņu dezorientē vēl vairāk, jo rada kampaņas pret noteiktām uzturvielām (reizēm Omega-3 taukskābēm, reizēm – cukuru, utt.), bet nepalīdz saprast, ka ir jāmaina ēšanas stratēģija kopumā.
2
juris > aivarstraidass 24.11.2010. 14.33
Pilnībā piekrītu par apstrādāto pārtiku. Normāla šokolāde lielu ļaunumu nenodara. Cik tad tādu vispār var ieēst?
Tajā pašā laikā ir visāda “fruktozētā” pārtika, kura čakarē sāta sajūtu. Paradoksāli par amerikāņiem – lai gan viņi patērē daudz produktus ar zemu tauku saturu, paši kļūst resnāki un resnāki. Super garš video par šo tēmu – http://www.youtube.com/watch?v=dBnniua6-oM
0
Vjačeslavs > aivarstraidass 24.11.2010. 19.17
Kino par ņamsuli:
http://arnoskatas.wordpress.com/2010/07/01/the-world-according-to-monsanto-2008/
http://arnoskatas.wordpress.com/2009/11/13/food-inc-2008/
http://www.ntv.ru/peredacha/istorii_vserossiyskogo_obmana/
http://arnoskatas.wordpress.com/2010/02/01/ayurveda-art-of-being-2001/
0
disassociative 24.11.2010. 11.40
Saldumi, ātrās uzkodas un saldinātie gāzētie dzērieni tiešām ir viens no iemesliem, kas rada aptaukošanos. Bet tieši tikpat kaitīga ir pedagogu un bērnu dārzu audzinātāju uzspiestā visas porcijas izēšana. Kaitīgajai pārtikai uzlikt papildu nodokli, protams, var un tas kaut kādus rezultātus dos. Bet ko darīt ar vecā kaluma pedagogiem? Varbūt nevis papildus nodokļus, bet kvalitatīvu papildus izglītību? Tas dos daudz labākus rezultātus. Un arī tā būs Somijas pozitīvās pieredzes pārņemšana, zinot, ka Somijā ir labākais izglītības līmenis Eiropā. Latvijas pamatproblēma ir ļoti zems izglītības līmenis, kas nes līdzi alkoholismu, narkomāniju, neveselīgu dzīvesveidu un visu, kas tam pakārtots. Varbūt tomēr sāksim ar cēloņiem, ne seku novēršanu?
7
vismantsk > disassociative 24.11.2010. 12.22
Pēc kā Tu spried par Latvijas izglītības līmeni?
0
disassociative > disassociative 24.11.2010. 12.25
Pēc visobjektīvākā rādītāja – sabiedrības dzīves līmeņa. Pie augsta izglītības līmeņa zems dzīves līmenis vispār nav iespējams.
0
vismantsk > disassociative 24.11.2010. 13.57
Kāds Tev ir pamats tā domāt?
0
disassociative > disassociative 24.11.2010. 14.03
Pieredze. Un ne tikai Latvijā.
0
vismantsk > disassociative 24.11.2010. 14.17
Savukārt mana pieredze liek man domāt, ka Latvijas izglītības līmenis nav ļoti zems, kā arī apšaubīt, ka dzīves līmenis ir objektīvs kritērijs izglītības līmenim. Alkoholisms un narkomānija, ko Tu sauc par zema izglītības līmeņa sekām, ir izplatīts visās valstīs, arī Somijā, kuras izglītība ir labākā pasaulē.
0
Una Grinberga > disassociative 24.11.2010. 15.25
@Krišjānis
Piekrītu alias. Un šajā gadījumā izglītības līmenis ir vispusīgu praktisko iemaņu totāls trūkums – vājas zināšanas dzīves skolā. Cik daudz no vidusskolēniem pārzina veselīga dzīvesveida principus? Cik daudz no viņiem pielieto tos? Zināšanu un prakses līmenis ir ļoti zems. Un sākumskolēniem arī būtu jāzina, ka ābols ir ne tikai garšīgāks, bet arī veselīgāks par snikeri un ka spēlēt spēles pagalmā ar pārējiem bērniem ir daudz labāk visādā ziņā nekā sēdēt mājās “Fermā vai kāviņtursauc”! Protams formālā izglītība to visu nespēj nodrošināt, bet arī vecāki to nezina.
0
vismantsk > disassociative 25.11.2010. 12.31
Kas tad, Tavuprāt, ir tās vispārīgās praktiskās iemaņas?
Kādām iemaņām ir jābūt divdesmitgadīgam, tikko vidusskolu pabeigušam, jaunietim?
Cik liela loma šo prasmju apguvē ir ģimenei un cik – formālajai izglītībai?
P.S. Dzīves skolas absolventi, visi bez izņēmuma, guļ kapos…
0
Vjačeslavs 24.11.2010. 11.35
Veselīga pārtika:
Alus?
Šnabis?
Krējuma izstrādājums?
Pulverpiens?
Sojas desa?
Atgriezumu un ņorpekļu pelmeņi?
Antibiotiku un stereoīdu gaļa?
Ķīmiskie dārzeņi?
utt… 99% HiperMaxi veikala sortiments.
0
Una Grinberga 24.11.2010. 11.28
Bārzdiņš arī šoreiz varētu pakonsultēties ar ārstiem nevis tikai pirms gatavošanās iesniegt demisiju.
Latvijā aptaukošanās galvenie iemesli:
1) nesabalansēts uzturs (maz dārzeņu un augļu, daudz trekni gaļas izstrādājumi);
2) bērni sabeidz vielmaiņu ar čipsiem, snikeriem un kolām nevis ar Laimas konfektēm vai Staburadzes cepumiem;
3) mazkustīgs dzīvesveids;
Principā lielākā sabiedrības daļa nemaz saldumus nevar atļauties!
0