Partijas aģitē arodbiedrību protestos

Naudu! Naudu! Naudu! Mēs sildīsim ekonomiku, to tērējot!

Es domāju ka šī faktiski ir atsevišķu politiķu pirmsvēlēšanu akcija, lai “iezāģētu” pašreizējai valdībai. Faktiski tā visa ir tukša demogoģija, vai bezjēdzīga ākstu ālēšanās. Drīzāk būtu jāprotestē pret šo mūsu arodbiedrību, jo no tās tiešām nevienam nav nekāda labuma, vienīgi Krīgeram un viņa kantorim. Lielākā daļa strādajošo nemaz nezin kas ir rakstīts tajos kolektīvajos līgumos, jo tos paraksta bez saskaņošanas ar darbiniekiem, vienkārši uzrakstot falšu protokolu par it kā notikušu kolektīva sapulci. Es jau sen izstājos no šī ērmu kantora, jo nesapratu par ko man ir jāmaksā tā biedru nauda. Arodbiedrības līdere bija priekšniecības labā roka un sabiedrotā. Arī algu un prēmijas tai maksāja uzņēmuma vadība, tad kāda no tādas arodbiedrības bija jēga? Muļķu ķeršana muļķu zemē.

Nu šo es nesaprotu – protestēt pret taupības pasākumiem. Ja šie protesti būtu bērnudārzniekiem, cita lieta, bet pieaugušiem cilvēkiem tomēr būtu jāsaprot, ka naudas ir tik, cik ir, un no protestiem tās vairāk nekļūs. Kur jūs bijāt treknajos gados, kad bija skaidrs, ka tāda izšķērdība un brīdinājumu ignorēšana ne pie kā laba nenovedīs?

Arodbiedrības – komunisma skola! Vismaz Latvijā – joprojām. Atņemt un dalīt. Kad pietrūkst – taisīt parādus, galvenais, lai pašiem dalītājiem un līdzbļāvējiem pietiktu.

Un kāda alternatīva taupībai?
Pat tās valstis, kas iesākumā mēģināja sildīt ekonomiku ar lielu naudu, tagad spiestas sakt taupīt.
Un Latvijai tās naudas nav jebkurā gadījumā.
Ja jau arodbiedrības gribēja nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, tādiem vajadzētu būt – taupiet uz valsts aparāta un birokrātijas rēķina, tur vēl ir milzu rezerves un liela izšķērdība, nevis uz vienkāršu cilvēku rēķina.

Kā jau teicu – tukši un nekas nebūs.

Muļķu zemē arī āksti saradušies… Trekno gadu dziesma: paaugstinām algas, vairāk nodarbināto valsts pārvaldē, vairāk tērēt utt.

Es labprāt uzzinātu Krīgera kunga mēneša vidējos ienākumus pēc nodokļu nomaksas.
Man ir aizdomas, ka šī cilvēka situācija neļauj viņam izprast strādājošo problēmas tīri cilvēciski un, ka viņš tai amatā atrodas pavisam citu motīvu vadīts.