EM un KM šogad neizlietos 31 miljonu latu ES naudas

..Protams, ka būtu labi, ja tagad notiktu pēc iespējas lielāka “fiskālā ekspansija” (citāts no de facto) un stimulētu ekonomiku, it sevišķi ja ir redzams, ka veiksmīgas budžeta mazināšanas rezultātā, līdz SVF un EK noteiktajam budžeta deficīta līmenim (2010.g. 8,5%) vēl ir rezerve. Tas dotu gan lielākus ieņēmumus no Eiropas Komisijas par šiem veiktajiem ES fondu izdevumiem gan arī lielākus nodokļu ieņēmums nākamajā gadā, bet faktiskā situācija ir savādāka. Šajā gadījumā vairāk vajadzētu lietot “būtu ļoti labi” nevis “ir notikusi traģēdija”

..Budžeta līdzekļi jāplāno maksimālā apjomā, jo, lai ministrijas (aģentūras) pēc projektu apstiprināšanas varētu slēgt līgumus par projektu ieviešanu, budžetā (vai nu ministrijas vai FM speciālajā ES fondu) saskaņā ar attiecīgajiem MK noteikumiem jābūt paredzētiem līdzekļiem, to tad arī ministrijas izdarīja. Taču faktiski dēļ izmaiņām tie nebija vajadzīgi un tagad ir iemesls celt traci.
Protams, dēļ pēdējo mēnešu objektīvajiem faktoriem (bankas nedod naudu) arī SVF un EK noteiktie ministriju mērķi nepiepildās, bet tikai par dažiem miljoniem un noteikti ne par 31 milj. (EM+ KM; ir jau vēl arī citas ministrijas)..

Tie 31 milj. ir budžeta līdzekļi ko Finanšu ministrija, optimistiski mudinot ministrijas prognozēt pēc iespējas lielāku apguvi 2010.g., bija lūguši Saeimai palielināt budžeta deficītu, lai ministrijas pēc faktiskas nepieciešamības varētu tos lūgt pārdalīt savā budžetā un izmaksāt projektu iesniedzējiem. Taču augustā, pēc ļoti daudziem projektu grozījumiem, ar kuriem plānotās izmaksas pārcēlās uz nākamo gadu, ministrijas konstatēja, ka tik daudz apgūt nevarēs un rezervēto naudu sev nepārdala. Ar mērķiem šiem 31 milj. maz sakara, jo budžetā līdzekļus rezervēja balstoties uz konkrētos projektos konkrēti norādītajām summā 2010.gadā., bet mērķus noteica vai nu proporcionāli katrai ministrijai pret kopējo pieejamo vai arī balstoties uz pašu ministriju prognozēm, kuras, ņemot vērā iespējamo atbirumu, tās bija norādījušas stipri mazākas par maksimāli iespējamo…

…patiesi, rodas jautājums…vai tad godīgie uzņēmēji nevar iesniegt savus projektus?…tad jāatgriežas nesenā pagātnē… šī ir 2007. – 2013.gada ES struktūrfondu plānošanas programma…tā sākusies 2007.gadā, bet reālus apgriezienus sākusi uzņemt tikai pagājušā gada otrajā pusē un šogad….kur faktiski pazuduši 2 gadi?…treknajos gados bija uzlikts tāds likumu rāmis, ka tam cauri izsisties faktiski nebija iespējams…kredīti pieejami…bet visur birokrāti ar akmens cietiem ģīmjiem…ja esi mēģinājis un aplauzies…esi dabūjis mācību…otrreiz tam sisties cauri nav ne mazākās vēlēšanās…tagad likumi pamazām sakārtojas, bet godīgais uzņēmējs atdurās pret banku speciālistu akmens ģīmjiem….un sākas riņķa dancis no jauna…vai ir vēlēšanās to atkārtot?….atradīsies drosmīgie un neatlaidīgie, bet to būs maz….tādi, nu esam….

Virsraksts itkā skaidrs. Skaidrs arī tas, ka trūkst pašfinansējuma.
Bet man- kā mazizglītotam šajā jomā- gribētos saprast- ko ministrijas varēja darīt, teiksim, tā paša “pašfinansējuma” uzlabošanai? Dot garantijas uzņēmējiem?- bet ja nu viņu projekti (kā piemēram diskžokeju projekts tālajā Latgales miestiņā) ir acīmredzama krāpniecība? Bet citu, nekrāpniecisku projektu vienkārši nav.
Man nav skaidrs- kādēļ nekrāpniecisku projektu nav (laikam precīzāk būtu teikt- to ir mazāk kā krāpniecisko)? Vai tādēļ, ka Latvijā vairs nav godīgu uzņēmēju, jeb tādēļ, ka godīgie uzņēmēji netic ES naudas dalītāju godprātībai.
Bet varbūt es kļūdos- un ES līdzfinansējumam nekādi krāpnieki nemaz nemēģina tuvoties?

Kam tie miljoni vajadzīgi..svarīgi ir komati,burtu formāti,rindu atstarpes, un labs deguns nojaust ko domā politiskais priekšnieks.. Tālāka sakarība, ka tā nauda varētu dot kādu labumu Latvijai, pieņemu vispār nav pārdomu objekts..Un tā viscaur, pateikt, uzdrīkstēties- hei, varbūt daram tā, tur ir efekts, sapinās- ” a moš rīt par šito mani izmetīs no darba”..Pļukt,labāk nokārtiem snuķiem stumdam papīrus,aplejam puķpodus..Kad teiks izdarīsim,neteiks nedarisim..liela muiža,ģimene ta jābaro.

Uz šo jautājumu nevar raudzīties viennozīmīgi – sliktās ministrijas marinē Eiropas naudu. Nevajag aizmirst, ka projektos jāpiedalās gan ar personīgajiem līdzekļiem, gan jāpiesaista investori, vai jāņem bankas kredīti. Šobrīd daudzi projekti tiek iesaldēti gausās banku kreditēšanas dēļ, gan nespējot piesaistīt privāto kapitālu. Kuram šodien pieejami tik lieli līdzekļi, lai paceltu lielos projektus? Tādi būs tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Tie ir objektīvi iemesli un tie ir jāņem vērā.

Vai kāds no šīs ministrijas vismaz ir pacenties šo tematu kustināt? Manuprāt nē. Tad kāda jēga no tādas ministērijas, kura nedara savu darbu? Un ne jau viņa ir tāda vienīgā. Resnās pakaļas ērti jūtas savos beņķos arī bez visām šīm problēmām. Gan jau nodokļu maksātāji tos caurumus ar valdības palīdzību aizlāpīs. Tas nekas, ka naudiņu nāksies atņemt pensionāriem, skolotājiem, bērniem un maznodrošinātajiem. Ka tik šiem maksā to vareno algu un prēmijas. Bet problēmas taču var norakstīt uz dažādiem iemesliem, ja padomā.

Citāts iz raksta
Ministrijas tērē mazāk nekā plānots, jo projektu realizācijā ir grūtības ar līdzfinansējuma un privātā finansējuma sagādi, tostarp banku aizdevumiem, samazinās izmaksas, kā arī traucē citi faktori.

Nu un kas neskaidrs?

Secinājums ir! Argumentācijas nav.
Kāpēc?
Varbūt domāju aplam, bet – piedāvājiet šo naudu Latvijas uzņēmējiem! Nevajadzēs nedēļu!
VOT, lūk, ministrijām nevajag… Pie tam, MAN KAUNS……. par Kultūras ministriju… Nudien – kauns – tā ir cūcība!