Divi pasaules

Te (Koreju apvienošanās sakarā) liela ietekme varētu būt Ķīnai un Krievijai, jo Z-Koreja ir gadiem ilgi noderējusi kā buferzona pret ASV armijas klātbūtni tās pierobežā. Par to Ķīna ir nodrošinājusi Z-Koreju ar enegoresursiem un pārtiku. Apvienošanās gadījumā, ja D-Koreja kļūst par apvienotāju, ASV armija soļo uz ziemeļiem un nokļūst pie Ķīnas un SSSR, piedošanu, Krievijas Federācijas robežām.

Askold, Z-Koreja rāmi izbeigsies un uzmanīgi tiks pievienota D-Korejai. Un tas notiks daudz ātrāk nekā spēj iedomāties. Šai sakarā neder analoģija ar Vācijām. Te jāpēta PSRS sabrukums. Vienkārši kaut kādā brīdi Z-Korejas elite izrēķinās, ka labāk ir tikt pie valsts resursiem kapitālistiskā veidā un baudīt gan brīvību, gan stabilitāti, gan daudz augstāku komfortu. Precīzi tajā brīdi, kad D-Korejai izdosies atrast sakarīgus sarunu partnerus, tad tas sāks notikt. Un D-Koreja, Japāna un ASV būs gatavi viņiem ļoti brangi samaksāt. Un šādu cilvēku parādīšanās ir tikai laika jautājums. Gorbačovs jau arī neuzradās no nekurienes un tāpat vien. PSRS elite jau 70/80 gadu mijā bija izplānojusi to, kas notika 80to otrajā pusē.
Tiesa, Z-Korejas vienkāršajiem iedzīvotājiem būs nepieciešams daudz ilgāks “karantīnas” režīms.

Kamēr Ziemeļkoreja tiks turēta informācijas badā nekas nenotiks. Pēc apvienošanās būs briesmīgāk nekā Vācijā – norti un sauti atšķirības būs lielākas, nekā osi un vesi..

Nesen kādā vietnē lasīju ceļojumu iespaidus Zemeļkorejā. Tas ir ārprāts – cilvēki spiesti dzīvot pusbadā un kā ieslodzīti zombiji! Pat PSRS salīdzinājumā ar Ziemeļkoreju ir bijusi īsta paradīze.

Ja vien nenotiks kāds brīnums, nedomāju, ka Ziemeļkoreja no laba prāta piekritīs apvienoties. Diežēl šīs neprognozējamās un histēriskās valsts rīcībā ir kodolieroči, un tas rada nopietnas bažas.

Manuprāt šis Dienvidkorejas paziņojums nāk apmēram īstajā brīdī.
Ziemeļkorejā, cik var spriest pēc maz pieejamās informācijas, pēdējo gadu laikā ir noticis dzīves līmeņa samazinājums. Esot problēmas ar degvielu, elektrību u.c. mums pašsaprotamām lietām.
Vainota tiek gan blokāde no ASV un sabiedroto puses, gan valsts pārvaldes nekompetence/lielie izdevumi armijai un valsts pārvaldei.
Savukārt Dienvidkorejā izaugsme turpinās.

Ja atceramies PSRS sabrukumu, arī tur izšķirošie notikumi bija saistīti ar ekonomiskām problēmām.
Domāju, ka nākamajam Ziemeļkorejas vadītājam, lai kurš tas būtu, pat tad, ja izdotos bez satricinājumiem pārņemt varu, priekšā būs liela izšķiršanās par valsts tālāko virzību (sk. Gorbačova prezidentūru PSRS).
Tad arī var notikt visādi brīnumi..