Peldošais latvietis

gadijies, ka cilvēks ir sauszemes dzīvnieks un ūdens dzīvei nav piemērots/
—————————-
…tuomehr evolucija tak rāda, ka visilgāki esam bijuši zivis?
Vai ta ne?

“Ar vārdiem bērnu uzvedību koriģēt nevar. Dzirdēju vienu piemēru, kur māte, lai pasargātu bērnu no slapjām kājām jau pavasarī, stāstīja, ka grāvī pie mājas dzīvojot krokodili. Tagad, aizbraucot pie jūras, bērns ūdenim netuvojas, jo tajā dzīvojot augstāk minētie krokodili. ”

Bērns netuvojas ūdenim pie jūras, un tas būtu kā apstiprinājums tēzei ka “ar vārdiem uzvedību koriģet nevar”? Tad nevar vai tomēr lieliski var?

Tur jau arī ir tā problēma, ka bērnus nemāca peldēt, mani savulaik ziemās vecāki dzina uz baseinu un tagad varu peldēt pareizi 3 no 4 stiliem. Pēc ūdenstilpnēs novērotā, 99% cilvēku reāli nepieprot kaut vienu no tiem. Ļaudis nevis peld, bet gan cenšas noturēties uz ūdens. Dabiski, ja sarauj krampis vai asinīs ir kādas pāris promiles(apvienojumā ar neprasmi peldēt), krastā tikšanas iespēja samazinās.

Vīrišķs ne vienmēr būs saistīts ar vīrieti. Vīrišķība te domāta vairāk kā pašapliecināšanās veids vai rīcību komplekts, kuru pamanāmies pamatot ar bioloģijas jomas pierādījumiem. Sakot, ka vīrietis pēc dabas ir agresīvāks par sievieti, mēs izceļas un akceptējam agresivitāti vīriešu rīcībā. Tas pats notiek ar riskēšanu, paļaušanos uz saviem spēkiem, kontroles sajūtu. Kā rāda kaut vai izglītības materiālu analīze, meitenēm no mazotnes tiek veicināts cits uzvedības modelis – domāšana par citiem, rūpēšanās. Tā kā bioloģiski šie rīcību komplekti cilvēkam nav piesieti, visi vīrieši nav agresīvi un visas sievietes nav ģimeniskas. Tomēr cilvēki redz, ka daži uzvedības modeļi sabiedrībā tiek augstāk vērtēti un vieglāk konvertējas naudā. Tad,kad tiek panāktas kādas slēptas vienošanās politiskā līmenī, nu nav tur sievietes plaši pārstāvētas. Lai arī peldēšanās un politika ir atšķirīgās svara kategorijās, tad noteikumi vīrišķības ziņā kopīgi. Sievietes retāk pašapliecināsies riskējot.

Pazudušiem smagi apsūdzētiem pilsoņiem nevar apķīlāt mantu, valstiski neizdevīga (iespējams pat makroekonomiski) cerība…

/Tas ļaus peldēšanos kulturāli uzskatīt par sociāli atbildīgu lietu, kurā esam atbildīgi ne tikai katrs par sevi, bet arī līdzcilvēkiem, neskatoties uz radniecības saišu tuvumu. / un neraugoties uz zināmu, tuomēr ne gluži antagonistisku pretrunu starp endogāmu un eksogāmu sociālajām formācijām informātīvā kontinuuma turbulenti diskursīvajā dinamikā

Latvija vērtību ziņā ir vīrišķa valsts…?

mmmmhmmm …..vienas “”vīrišķās”” vērtības laikam var dikti atšķirties no uotrām “vīrišķām” vērtībām.
Un “šievisķāās””? Tās viennuozīmīgas un monovalentas?

/Salīdzinot, piemēram, ar Lielbritāniju, kur cilvēki vasarā peldās tam paredzētos publiskajos baseinos…/ tuoties kādu mērkaķi šie atlaiž ziemā-uzsilda Temzu ar luodlampu un plēš vaļā!

“‘Visticamāk, ka slīkoņu statistika turpinās rotāt”‘un ieruosināt arīdzan turpmāk P.Grīneveja raduošuo garu! Piemēram.

/peldēšanās ir individuāla, teritoriāli izkaisīta un kultūras veicināta lieta/, kas reizēm nonāk saskarē pat ar eksteritoriālo ihtiofaunu veiduojuot amfībijas paradigmu solarizētas voblas diskursā.

Nez, vaimanoloģija nesanāca. Sanāca garš ievads un vienkāršs nobeigums – mācīt (radīt prasmes un paradumus) elpināt un pieskatīt citam citu. Par “vīrišķību un nevīršķību” – vispirms jādefinē kritēriji, pēc tam var mēģināt “izmest pūku”.
P.S. Stāsta, ka vecis, kas neizpeld, kaut kad uzpeld.
P.P.S. Stāsta, ka puišiem tomēr ir nedaudz “skarbāka” dzīve – piedzimst vairāk, bet pamatīgi atbirst…

/…Ūdenī cilvēks ir viens pats …/

Ehhhh Putniņa…….. ja tas būtu tikai ūdenī….

“Lielā daļā Latvijas teritorijas bērni iziet valsts apmaksātu peldēšanas apmācību.”
Interesanti, kurā Latvijā dzīvo autore…
Es, neskatoties uz to, ka vidusskolā gāju pilsētā ar veseliem 2(!) :D baseiniem neesmu NEVIENU peldēšanas nodarbību pieredzējis un neatceros, ka pamatskolā vispār jebkad kas tāds būtu bijis organizēts…
Par lauku skolām var pat nerunāt…
Kad mācījos Vācijā, baltiešu viesstudenti bija slaveni ar to, ka neskatoties uz jebkādu tur “Land am Ostsee” imidžu (to biš – mēs tak piejūras valsts iedzīvotāji!) neprata peldēt! Tie, kuri peldēt prata, nespēja nolikt vācu DSA normatīvus, jo viņu “peldēšanā kraulā” nereti bija pa sunisko, kaķisko vai vienkārši cirvisko…. ;D
P.S.
Manuprāt, reālā problēma LV nav ne nepietiekamā peldētprasmē, ne sliktā CSN ievērošanā, bet gan skumjajā faktā, ka nācija ir elementāri nodzērusies, it īpaši autores pieminētā riska grupa. Un tas ir gan augstās mirstības, gan neskaitāmu citu sabiedrības problēmu cēlonis.

Vienīgais, kurš var sevi glābt no slīkšanas ir peldētājs pats.

Šito varētu likt par meneša spārnotako frāzi- Vecis, kas neizpeld, vairs nav vecis, bet slīkonis :-)

=māte, lai pasargātu bērnu no slapjām kājām jau pavasarī, stāstīja, ka grāvī pie mājas dzīvojot krokodili=
===
:) Man bija Burbuļmāte, bet šai, paldies Dievam, dzīves vides bija diezgan šaura – dzīvoja tikai akā.

manupraat tas ir pilniigi normaali – katrs cilveeks izveelas kaa atpuusties un arii atbilstosaas sekas. vai piemeeram naaves gadiijumu deelj aizliegsim/reguleesim arii alpinismu?

pietiek jau ka muus ikdienaa soda par iespeeju pakljaut sevi briesmaam nevis par pashu notikuma faktu.

uzskatu ka par brauksanu bez jostaam un bez kjiveres vajadzeetu veersties ekonomiski – piem samazinot apdrosinaasanas izmaksas lielumu vai liidziigos veidos, nevis sodot par iespeejamo nodariijumu, kursh attiecas uz mums pashiem.