Latvijas augstskolas cietušas visvairāk
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (22)
Arija Saleda 05.06.2010. 16.23
Valsts augstskolas ir mazāk, privātās ir privātās, lai dara ko grib.
Vēl varētu ieviest Valsts konkursu noteiktu nozaru speciālistu sagatavošanai noteiktam laika periodam varbūt tad LU, RTU un LLU beidzot iespringtu uz kvalitāti
0
Arija Saleda 05.06.2010. 12.12
Finansējums tika noņemts visiem, nešķirojot. Es vispār esmu par modeli, ka ir valsts pasūtījums, ar konkrētiem nosācījumie, kas ir bez maksas, pārējie maksā. Tad arī parādās loģika, ka ja vajag biologus, ķīmiķus, fiziķus valsts apmaksā šādas studijas.
1
andris > Arija Saleda 05.06.2010. 12.48
Tas augstskolu daudzums Latvijā ir šokējošs! Ir nepieciešams samazināt augstskolu skaitu līdz kādām 5. Turklāt visus humanitāros vajag griezt līdz grīdai. Bet viss nav tik slikti :) ja gribās kļūt par fiziķi tad ir jāpacenšās, kas savā mērā nozīmē kvalitāti…`
0
Arija Saleda 04.06.2010. 21.09
Latvijas absurds – gribam radīt uz inovācijām un modernām tehnoloģijām balstītu ekonomiku un griežam nost ajuno zinātnieku kalvi.
Vai tas pats Kampars vai Repše var paskaidrot, kur radīsies tie gaišie prāti?
2
daina_tabuna > Arija Saleda 05.06.2010. 10.38
Paskaties, ko mūsu augstskolas pēdējos 10 gados ir ražojušas un uzdod šo jautajumu sev vēlreiz. Ja mēs gribam radīt uz inovācijām un modernām tehnoloģijām balstītu ekonomiku, tad pirmām kārtam jābeidz ražot filozofus, juristus, žurnālistus un uzņēmējdarbības speciālistus, bet jāpievēršas eksaktajām zinātnēm. Nevar radīt nekādas modernās tehnoloģijas, ja inženierzinātnes studē 3- 5 reizes mazāk studentu kā to, kas viņus gribētu vadīt, mārketēt, intervēt, aizstāvēt tiesā un par viņiem gudri spriest.
Pat tehniskās arodskolas ir palikušas reizes 10 mazāk kā 90-ajos. Finansējums ir jāgriež, bet ar domu, ka daļa nogrieztā ir jāpavērš citā gultnē.
0
aivarstraidass > Arija Saleda 05.06.2010. 11.24
Allerdings! Piekrītu Dolāram, ka tā arī jādara. Turklāt daļa augstskolu resursu jānovirza normālai arodizglītībai. Lai cilvēkam ir izvēle – strādāt skolā par psihologu, vai tomēr par automehāniķi. Lai izvēlas, kur labāk maksā.
Diemžēl, jāapzinās, ka skolām ir šķība ekonomiskā motivācija – viņām ir izdevīgi paturēt studentus-nespējniekus, jo no tā atkarīgs valsts finansējums, viņām ir izdevīgi mācīt pļāpu profesijas, kur izņemot galdus, krēslus un bibliotēku nevajag nekādu aprīkojumu. Un visbeidzot – viņām ir izdevīgi pārdot jebkuru draņķi, ja pēc tā ir studētgribētāju pieprasījums.
Jo kredītus atmaksās studenti; un ierindas patērētājs – kā mēs nupat redzējām – pie visām nelaimēm vainos bankas, “neoliberāļus” un finanšu kapitālistus. Vienīgi skola būs balta un pūkaina – un turpinās ražot savu draņķi.
0
Atis Bille 04.06.2010. 20.23
20 gadus Latvija ir turējusi izglītību uz “mazas liesmiņas”, tās augstskolas pasaules konkurencē regulāri figurējušas starp 5000 “labākajām”. Izglītībai un zinātnei no IKP tikušas atvēlētas procenta desmitdaļas (vidēji Eiropā 2-3%). Latvijas augstskolu ciešanām ir vārdi un uzvārdi: Juris “Džordžs” Vīksniņš, Einars Repše, Ilmārs Rimševičs, un (labākajās lemingu tradīcijās!) Tatjana Koķe.
0
Atis Bille 04.06.2010. 20.23
Jo neizglītotāka sabiedrība, jo vairāk izredžu neoliberāļiem saglabāt varu – viņi to vienmēr ir zinājuši, un pratuši efektīvi novērst izglītības attīstību. Laba izglītība rada sabiedrībā radošumu un vēlmi produktīvi izmantot savas zināšanas. Bet produktīva attīstība nav bijusi Latvijas pēdējo 20 gadu valdību darba kārtībā. Ja valsts būtu rūpējusies par to, par ko atbildīgai valstij jārūpējas, t.i. par visas sabiedrības labklājību, un labvēlīgu vidi daudzveidīgas, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgas, ražošanas veidošanos, tad valsts būtu attīstījusi savu izglītības sistēmu, nevis to grāvusi, samazinot finansējumu par 66 procentiem. Kvalitatīva un pieejama izglītība, medicīna, sabiedriskā infrastruktūra ir valsts reālās ekonomikas (preču ražošana, pakalpojumi) veiksmju pamats. Vāja, starptautiski nekonkurētspējīga izglītība ir finanšu ekonomikas (banku peļņa, spekulācijas) veiksmju pamats.
7
aivarstraidass > Atis Bille 05.06.2010. 00.26
Bez iekšējā ienaidnieka mēs nekādi nevaram :) Ja nekritizē nacionālistus un radikāļus, tad vainīgie noteikti ir sorosīti, “neoliberāļi” un finanšu kapitālisti. Ar finansu starpniecību vien Latvijas tautsaimniecību pacelt nevar, bet banku un apdrošināšanas nozare nekur nepazudīs. Un tajā būs vajadzīgi sarežģīti modeļi, gan arī augsti izglītoti cilvēki. Līdzīgi (vai pat vēl vairāk) nekā “taustāmu” preču un pakalpojumu ražošanā.
Mums Latvijā tā vēl nenotiek, bet dažās rietumvalstīs skolēnu matemātikas olimpiādes palīdz sponsorēt aktuāru (riska novērtēšanas speciālistu) profesionālās organizācijas.
0
Atis Bille > Atis Bille 05.06.2010. 00.51
Šis ienaidnieks (ārvalstu bankas) ir to tiešām godīgi nopelnījis, lai viņu biežāk pieminētu. Par visvirtuozāko baņķieru un grāmatvežu sagatavošanu mūsu izglītības sistēma tiešām ir neatlaidīgi rūpējusies, jo šī prasība un vajadzība izrietēja no valsts politikas. Izglītības virzieni un mērķi vienmēr izriet no valsts politikas. Bet politika valstī bija tāda, ka nekādu politiku nevajag, bet vajag labi izglītotus banku menedžerus. Tos tad arī izglītoja, labi un lielā vairumā, lai viņi vēlāk būtu spējīgi imitēt darbību politikā, bet patiesībā realizēt banku oligarhijas plānveida menedžmentu (piem. Repše, Dombrovskis – monetāristi no Latvijas Bankas).
0
Atis Bille > Atis Bille 05.06.2010. 01.02
Ja feodālisms valda valstī (parādu verdzība), tad feodālisms valda arī izglītībā (šauru novecojušu zināšanu atražošana). Izglītības feodālismu iespējams uzvarēt: valstij (nevis komercbankām!) jānodrošina jebkuri nepieciešamie studiju kredīti, jo pastavošais modelis ierobežo vidusšķiras attīstību banku alkatības dēļ. Valsts var samazināt izglītības kredīta atmaksāšanu līdz pat 100 procentiem, ja studenti kļūst par starptautiskiem ekspertiem.
0
daina_tabuna > Atis Bille 05.06.2010. 10.32
Piedod, bet kaut ko tik stulbu sen nebiju lasījis… Kādi pie velna neoloberāļi? Kur viņi ir? Ja mums būtu pie varas tikuši neoliberāļi, tad mēs sen dzīvotu normālā valstī. Pagaidām ir bijuši komunisti, puszociķi un dažādu nianšu oligarhistiskie konservatīvpopulisti. Neoliberāļi pirmām kārtām veic reformas, lai liberalizētu ekonomiku. Ne mums ir tādas reformas bijušas, ne ekonomika liberalizēta. Viss, kas ir izdarīts- sabīdīta likumdošana tā, lai oligarhiem brīvākas rokas.
0
aivarstraidass > Atis Bille 05.06.2010. 10.59
Studentam būtu jājūt sava ne-/veiksmīgā izglītošanās lēmuma ekonomiskās sekas. Piemēram, indiešu, ķīniešu, filipīniešu puiši un meitenes lielā proporcijā studē nosacīti “grūtas lietas” – inženierzinātnes, medicīnu, mūziku. Studēšanas vienīgais mērķis ir iegūt konkrētu, drošu profesiju. Rietumu studentu gaume pārāk pievērsusies sabiedriskajām attiecībām, MBA, psiholoģijai, dzimtes studijām utml. Sk. http://www.nytimes.com/2010/05/29/your-money/student-loans/29money.html (atslēgvārdi šim rakstam – “…interdisciplinary degree in religious and women’s studies”; “I don’t want to spend the rest of my life slaving away to pay for an education I got for four years and would happily give back.”)
Nu labi – amerikāņi, saudieši, briti u.c. speciālistu trūkumu atrisinās ar viesstrādnieku piesaisti. Bet Latvijā ir jāgatavo cilvēki uz vietas. Dzīve ir skarba – un jo drīzāk mēs sāksim domāt līdzīgi indiešiem, ķīniešiem un Plūdoņa “Atraitnes dēlam”, jo labāk.
0
Viesulis > Atis Bille 05.06.2010. 11.15
lūk, tad šie dažādo nianšu konservatīvpopulisti, kuru loma politikā – to jūs diez vai varat noliegt – bijusi noteicošā (kālab tie un postpadomju politika – jūsu zociķi un komunisti – nav metami pār vienu kārti, lai arī saprašanās starp vieniem un otriem ne tuvu nav neiespējama), tad arī ir agresīvi neoliberālās domāšanas pašmāju variants. Lai dievs dod mums katram tik izkoptu lasāmvielu, lai tas, ko te izteicis Armands Strazds, būtu “stulbākais, ko” mēs esam lasījuši!
neoliberāļi un ekonomikas liberalizācija – tā ir glīta un neko neizsakoša Miltona Frīdmana formula, teorija, kas balstās no pirksta izzīstā premisā, ka tirgus var regulēt sevi pats; neoliberālā p r a k s e, savukārt, ir tā nodokļu likumdošana, valsts un tiesiskuma paralīze, un tā rezultātā – sociālā katastrofa un nākotnes trūkums, ko ultra labējie jeb neoliberāļi – AŠtū un citi divdomīgi politiski formējumi – ar paviršu vēlētāju svētību 20 gadus varējuši uztiept mums. Jauku dienu, ekhm, dolār.
0
daina_tabuna > Atis Bille 06.06.2010. 00.43
Populists arī Āfrikā ir populists. Nevajag viņus saukt par neoliberāļiem. Tad jau arī Hugo Čavess ir neoliberālis. Pats sevi var regulēt ne tikai tirgus. Arī sabiedrība pati sevi var regulēt. Bet nu Latvijai jau gan līdz minarhismam vai vismaz libertariānismam vēl tālu. Jebkurā gadījumā- kapitālisms ir sācis agonēt un neoliberāļi (īstie, nevis pašmāju variants, lai arī kas ar to bija domats) ir pirmie, kas iet pareizā virzienā. Cilvēku rases kolektīvais saprāts savā attīstībā ir ticis pietiekami tālu, nevajag to novērtēt par zemu.
0
Driimeris 04.06.2010. 20.17
Interesanti, mūsu partiju funkcionāri satversmi ir lasījuši?
112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
Kā tur būs ar mūsu vidusskolnieku tiesībām?
Un kā tur būs ar ES deklarēto mūžizglītību?
3
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@bluklene > Driimeris 04.06.2010. 21.11
Ja ne pašu rakstu, tad vismaz virsrakstu jau varēji izlasīt.
0
::Vai cis :: > Driimeris 04.06.2010. 22.50
Kāds sakars pamatizglītībai un vidējai izglītībai ar šī raksta tēmu?
0
Driimeris > Driimeris 05.06.2010. 18.03
bāc! es vienkārši ieliku satversmes panta pilnu tekstu. Galvenais ir tas, ka katram LV iedzīvotājam ir TIESĪBAS uz izglītību, kuras tiks pārkāptas neļaujot talantīgiem studentiem saņemt stipendijas, studēt par naudu gribošajiem normālus studiju kredītus. Kā arī vidusskolniekiem nav vairs nekādas skaidrības par studēšanas noteikumiem.
0