Situācija Kirgizstānas galvaspilsētā stabilizējusies

https://twitter.com/intent/follow?original_referer=http%3A%2F%2Fwww.tvnet.lv%2Fzinas%2Flatvija%2F476898-skaties_video_ka_berzins_parstav_musu_valsti_asv&region=follow_link&screen_name=tvnet_portals&tw_p=followbutton&variant=2.0

Jaunā premjere Otumbajeva ir gudra sieviete, kas bija izveidojusi ļoti labu karjeru PSRS diplomātiskajā dienestā, strādājot par padomju vēstnieci Malaizijā. Arī vēlāk bija Kirgizstānas ārlietu ministre, bet pēc pilnvaru nolikšanas vēstniece ASV, Kanādā, Lielbritānijā un ANO.

Par šīm Vidusāzijas tautām padomju laikos skolā mācīja, ka tās 20.gs sākumā dzīvoja pirmsfeodālā sabiedrībā, bet līdz ar sociālistiskās iekārtas izveidošanu sabiedrības progress īstenojies tik strauji, kā tas citkārt būtu neiespējams. Skolotājas balsī kaut kas liecināja, ka tas arī nav iespējams.

Šorīt izlasīju ziņu lentē: Kirgizstānas pagaidu valdība, kas šonedēļ nāca pie varas pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas, ir atzinusi Krievijas palīdzību Bakijeva gāšanā un paziņojusi, ka plāno slēgt ASV karabāzi Biškekas Manasa lidostā, ar kuru ir neapmierināta Maskava.

Tulpju revolūcijas otrais izdevums

Diezgan asiņainie nemieri Kirgīzijā beigušies ar pagaidu valdības izveidošanu, parlamenta atlaišanu un solījumu pēc pusgada sarīkot brīvas vēlēšanas. Prezidents Kurmanbeks Bakijevs, kura patiesā atrašanās vieta nav zināma, pasludināts par gāztu. Iedzīvotāji aicināti aizturēt Bakijevu un viņa ministrus. Sadursmēs bojā gājuši turpat 70 cilvēki, saivainoti gandrīz 500.

Ieprieksējā vardarbīgā valss vadības nomaiņa notika pirms pieciem gadiem, un iegāja vēsturē kā “tulpju revolūcija”. Tagad nemieriem patiesībā ir lielāks pamats nekā pirms pieciem gadiem. Toreiz daudz tika solīts, taču solītais makā nekrita. Tikai Askara Akajeva valdīšanas laikā valstī bija vērojamas demokrātijas iezīmes, piemēram, salīdzinoši brīva prese. Bakijeva Kirgīzija – tas bija izteikti autoritārs režīms ar virzību uz diktatūru. Stipri trūcīgu cilvēku apdzīvotā zemē pārpārēm bija tikai prezidenta portretu. Bakijevam pieder iecere atteikties no parlamenta, tā vietā liekot vecajo saietu jeb kurultaju, kuram būtu padomdevēja tiesības.

Pirms pieciem gadiem Akajevu gāza viņa kādreizējie līdzgaitnieki. Tagadējie opozīcijas līderi pirms pieciem gadiem stāvēja vienā barikāžu pusē ar Bakijevu.Vēsture atkārtojas.

Neapmierinātība krājās gadiem ilgi. Nemieru iemesls bija visai ordinārs: otrdien tika apcietināta opozīcijas līderu lielākā daļa, trešdien sākās protesta akcijas, kas izvērtās nemieros.

Austrumu zeme bez naftas vai gāzes, tā robežojas ar Ķīnu un Krieviju, caur Kirgīziju Afaganistānā nonāk ASV piegādes, bez kurām militārajam kontingentam neiztikt. Tomēr nav nekāda pamata domāt, ka Bakijeva gāšana kaut kādā veidā būtu saistīta ar šīm valstīm.

Kirgīzijā tradicionāli ziemeļu un dienvidu provinces ir mazliet “uz nažiem”. Runas par valsts sašķelšānos divās patstāvīgās daļās un divu valstu izveidošanu palaikam uzvirmo, tad pierimst, tomēr ļoti mazticams, ka tā varētu notikt. Vēl eksotiskāka ir versija par Kirgīzijas iespējamo pievienošanos Krievijai, taču arī tai ir tiesības uz pastāvēšanu.
Droši vien, ka vakardienas opozīcija cels priekšā jaunu konstitūciju, bet pēc pusgada patiešām sarīkos parlamenta vēlēšanas. Kā veiksies ar korupcijas apkarošanu un citu solījumu izpildīšanu, spriest vēl pāragri. Taču skaidrs ir viens : pirmās “krāsainās”revolūcijas galvenos uzvarētājus aizslaucījusi nākamā “krāsainā” revolūcija.

Apvērsuma iemeslu vidū ir arī Bakijeva lēmums turpināt iznomāt teritoriju ASV militārai bāzei Biškekas lidostas tuvumā. Maskava bija panākusi, ka šis līgums tiek pārtraukts. Bakijevs tomēr pārdomāja un par nemazu, bet taisnīgu samaksu turpināja sadarbību. Tad nu, acīmredzot, nācās viņu “atbrīvot”..

Neceru, ka Vidusāzijas valstis kādreiz kļūs demokrātiskas. Pārāk liela putiniskās Krievijas ietekme.