Uzņēmumos ir nepieciešama psiholoģiski droša vide, lai ikviens cilvēks var veiksmīgi un efektīvi pildīt darba pienākumus, justies ērti un paust savu viedokli, t. sk. atklāt nozīmīgu informāciju par savu vai savu tuvinieku veselības stāvokli, kas ietekmē darba pienākumu izpildi.
Satraucoši, ka mūsdienās vēl aizvien lielākā daļa jeb aptuveni 76% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti pilnībā neatklāj informāciju par savu veselības stāvokli darba vietā, tā secināts informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture pētījumā par iekļaujošu darba vidi.
Iemesli, kāpēc cilvēki nevēlas atklāt informāciju par savu veselības stāvokli, ir vairāki.
Bailes no apkārtējo cilvēku reakcijas, kā arī pieņēmums, ka tas var ierobežot vai aizkavēt izaugsmes iespējas profesionālajā karjerā. Tāpat bieži vien cilvēki nevēlas tādējādi pievērst sev pastiprinātu uzmanību, apgrūtināt darba devēju vai izraisīt žēlumu utt.
Turklāt atklātība samazinās, cilvēkam ieņemot vadītāja amatu.
Lai arī statistikas dati, cik pasaulē ir cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, atšķiras, galvenokārt ierobežotu neirodažādības “tipu” diagnostikas iespēju dēļ, tomēr var apgalvot, ka tā ir ievērojama sabiedrības daļa. Latvijā iekļautības jomā ir vērojamas pozitīvas vēsmas, jo mēs kā sabiedrība augam, kļūstam iekļaujošāki, t. sk. esam spējīgi pieņemt citādi funkcionējošus cilvēkus. Tiesa, šobrīd vēl aizvien ir diezgan daudz stereotipu un pastāvošā stigma.
Turpinot izglītot sabiedrību, to varam mazināt un mainīt. Palielinoties atklātībai un informētībai darba vidē, tas sniegtu lielāku iespēju īstenot jēgpilnus pasākumus, projektus un iniciatīvas, lai veicinātu iekļaujošu vidi un atvērtību gan privātajā sektorā un valsts pārvaldē, gan sabiedrībā kopumā. Tas palīdzētu darba tirgū ne tikai iekļaut lielāku skaitu neiro-atšķirīgu cilvēku, bet arī veicinātu labvēlīgu augsni, lai izceltu ikviena cilvēka stiprās puses, lai radītu pievienoto vērtību. Stimulējot cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem aktīvāku un efektīvāku iekļaušanu darba tirgū, valstī palielinātos nodokļu maksātāju skaits un mazinātos bezdarba līmenis.
Pēdējā laikā darba vidē aizvien biežāk dzirdam terminu neirodažādība.
Kas ir neirodažādība? Kādi ir tās “tipi”? Ar kādiem šķēršļiem var saskarties neiro-atšķirīgi cilvēki, dzīvojot neirotipiskā pasaulē?
Kā mazināt šķēršļus? Kā veidot iekļaujošu vidi, lai neiro-atšķirīgi cilvēki justos labāk un produktīvāk? Kādi ir ieguvumi, ko darba devējs var iegūt pieņemot neirodažādību? Kāpēc darba devējam nav jābaidās no neirodažādības? Kā un kādu atbalstu mēs varam sniegt kolēģiem, kuri sastopas ar neirodažādību savās dzīvēs?
Kā mūsdienās nodrošināt iekļaujošu darba vidi ne tikai fiziskās vides izpratnē, bet uzņēmuma kultūrā? Kā veicināt atklātību un informētību sabiedrībā? Kāpēc ikvienam cilvēkam ir būtiski izglītoties par neirodažādību? Kā izglītot sevi?
Par šiem jautājumiem ieskatu sniegs:
Accenture labbūtības eksperte Rūta Arāja (Mg. psych., klīniskā psiholoģe),
Accenture Dažādības un iekļautības vadītāja Baltijā Liene Kļaviņa (Mg.psych.,organizāciju psiholoģe),
Latvijas Disleksijas biedrības vadītāja Eva Birzniece (Dr. Philol)
darbnīcā apskatīsim vairākus uzņēmuma darbinieku pieredzes stāstus,
t. sk. IT speciāliste Natālija Lukina-Prāve dalīsies savā personīgajā pieredzē.
Darbnīcu vadīs Accenture Darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā Inga Zvaigzne.
Darbnīcas noslēgumā ir paredzēts laiks diskusijām.
Darbnīca notiek sadarbībā ar Accenture Latvijā.
Dalības maksa 25 EUR (ar iekļautu PVN).
Žurnāla “Ir Nauda” gada abonentiem dalība BEZ MAKSAS.
Ja esi abonents, piesakies šeit!
Ja vēlies abonēt, piesakies: https://ir.lv/abonesana, raksti: [email protected] vai zvani – 27734907.
Ja ir jautājumi par darbnīcu, raksti: [email protected] vai zvani 29447030
Slēpt pilno aprakstu
