Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?
Lieldienu brīvdienās pat Sahāras tuksneša putekļi nespēja iedzīvotājus noturēt istabā. Bijām nokļuvuši siltā vasaras oāzē. Dažas dienas vēlāk, 9. aprīlī, gaiss iesila līdz pat 26 grādiem, un tika sasniegts kārtējais siltuma rekords. Un tas noteikti nebūs pēdējais. Latvijas vidējā gaisa temperatūra, kas pēdējos 30 gados bijusi 6,8 grādi, gadsimta beigās var sasniegt jau 10,5 grādu atzīmi. To nupat aprēķinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Ja piepildīsies sliktākais scenārijs, pēc gadiem 50 būs ziemas, kad vidējā temperatūra vairs neturas zem nulles, bet sniega segas biezums no tagadējiem vidēji četriem centimetriem sarūk līdz vienam, Kurzemes piekrastē vispār kļūstot par eksotisku retumu. «Sniegs ziemā noteikti būs un varēs uzsnigt pat pusmetru biezs. Bet varbūtība, ka sniega sega turēsies mēnesi, noteikti tuvojas nullei,» skaidro centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Savukārt vasarā temperatūras stabiņš galvaspilsētā virs 27 grādiem varētu uzkāpt četrreiz biežāk — nevis vidēji desmit dienas, bet gan 38.
Tas, cik skarbs scenārijs piepildīsies, lielākoties atkarīgs no cilvēku rīcības visā pasaulē. «Laikapstākļi ir saistīta sistēma, un jebkurš notikums citur pasaulē ietekmē arī mūs,» skaidro klimata pētnieks. Un likmes ir augstas. Ja gaisa vidējā temperatūra pasaulē paaugstināsies par vairāk nekā 1,5 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku, klimata pārmaiņas radīs pārtikas un dzeramā ūdens trūkumu daudzās pasaules vietās un daudzu sugu izzušanu, šomēnes konferencē Rīgā sacīja ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētājs Džims Skī. Valstis dara nepietiekami, un mēs drīzāk tuvojamies trīs grādu pieaugumam.
Lai bremzētu klimata pārmaiņas, Eiropas Savienība 2021. gadā ieviesa tā dēvēto zaļo kursu — apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.