Taupīt ar prātu

Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu 

Elektrību sadzīvē ieteicams taupīt, un tas ir arī finansiāli izdevīgi, taču kopumā tās patēriņam būtu jāpieaug

Mājās nepiebāzt ledusskapi

Pērkot jaunu elektroierīci, ir jāpievērš uzmanība uz tās atrodamajām uzlīmēm. Jo zaļākā krāsā atzīmēta ierīces energoefektivitātes klase, jo ekonomiskāka tā ir, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes asociētā profesore Laila Zemīte. «Taču es iesaku salīdzināt arī faktisko enerģijas patēriņu, kas arī ir norādīts uz visām ierīcēm. Tas būs visobjektīvākais rādītājs, jo diapazons starp A un B klasēm var būt gan nenozīmīgi mazs, gan arī visai ievērojams.»

Savukārt, lai uzzinātu, kur mājās rodas nevajadzīgs elektrības patēriņš, var uzstādīt viedās rozetes. Ar to palīdzību var noskaidrot katras konkrētas ierīces patērēto strāvas daudzumu, kā arī attālināti kontrolēt, vai tās ieslēgtas. Tās gan nav ļoti lētas, norāda Zemīte.

«Ir ļoti daudz diskusiju par to, vai elektroierīces ir jāatvieno no rozetes, kad tās nelieto, taču uz šo jautājumu nav vienotas atbildes. Piemēram, boileri, ja karstais ūdens nav nepieciešams vairāk par diennakti, noteikti ir vērts atslēgt. Jā, brīdī, kad to atkal ieslēdz, tas tērē vairāk, lai uzsildītu. Bet tas arī tērē pietiekami daudz, lai uzturētu ūdens temperatūru, kamēr to nelietojam,» viņa stāsta. Visdrīzāk ir vērts atvienot no rozetes vecākas ierīces, kurām naktīs spīd lampiņas. «Taču vienmēr jāskatās pēc situācijas. Ja tas ir rūteris vai viedās televīzijas ierīce, kuras iestartēšana prasa ilgāku laiku, kurā iekārta patērē krietni vairāk enerģijas, nekā vienkārši darbojoties, bieža izslēgšana un ieslēgšana var pat palielināt enerģijas patēriņu. Turklāt radīt liekas neērtības.» Elektrības taupīšanai palīdzēs arī veļas mazgāšana zemākā temperatūrā un tas, ja tējkannā nekarsē vairāk ūdens kā nepieciešams, speciāliste atgādina.

Izrādās, taupīt var arī, pareizi lietojot ledusskapi. To nevajadzētu piekrāmēt par vairāk nekā 40—50% no tilpuma. Tas nozīmē, ka nevajadzētu likt produktus plauktos vairākās kārtās. Svarīgi ievērot arī ledusskapja lietošanas instrukcijā norādīto attālumu, kas jāatstāj brīvs gar sāniem un aizmugurē, lai nodrošinātu nepieciešamo ventilāciju. Tas ļoti ietekmē ierīces enerģijas patēriņu. Jāseko arī līdzi, lai ledusskapī nerodas ūdens peļķes un sniegs saldētavā.

Tiem, kam ir moderna elektriskā cepeškrāsns, der atcerēties, ka mūsdienās šīs ierīces uzsilst faktiski acumirklī. Nav nepieciešams krāsni uzkarsēt pirms ēdiena ievietošanas tajā. Vēl ieteicams mazāk izmantot griestu lampas, bet vairāk lokālus gaismekļus, kas apspīd tikai konkrētu vietu, stāsta profesore.

«Mūsdienās, ražojot jaunas ierīces, arvien tiek domāts par to energoefektivitātes uzlabojumu, taču esam sasnieguši tādu tehnoloģiskās attīstības līmeni, ka milzīgus uzlabojumus šajā ziņā sasniegt jau kļūst grūti. Katru gadu mainīt elektroiekārtas arī nevajadzētu,» saka zinātniece. Viņa min arī piemēru: «Panākt tik milzīgu elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, kāds bija iespējams pirms 12 gadiem, nomainot ļoti energoneefektīvās kvēlspuldzes pret ekonomiskākiem gaismekļiem, šodien vairs nav iespējams. Tas ļāva apgaismojumam nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu samazināt 4—5 reizes.»

Par 25 000 bateriju mazāk

Eva Ciekurze.
Foto no personīgā arhīva

Liepājas teātra valdes locekle Eva Ciekurze ir  zaļi domājošs cilvēks. Viņa ikdienā rūpējas par to, lai pēc iespējas mazāk radītu atkritumus un lieki netērētu enerģiju. Piemēram, dzīvodama Latvijas vējainākajā pilsētā, nelieto fēnu. Šos principus iespēju robežās Eva cenšas ievērot, arī organizējot saimniecību teātrī.

«Pie elektrības patēriņa samazināšanas ķērāmies pirms pāris gadiem, pēc milzīgā enerģijas cenu kāpuma. Saņemot rēķinu, atlikām malā visas pārējās lietas un rūpīgi izanalizējām mūsu patēriņu pa stundām. Cik vajadzīgs katrai izrādei, kas nepieciešams ražošanai, šujmašīnām, galdniecībai, krāsotāju zālei,» viņa stāsta. «Arī to, kāds ir pārējais patēriņš. Vērtējām, ko un kā varam samazināt.»

Nācies atzīt, ne visur iespējams samazināt patēriņu. Piemēram, skatuves prožektoru nomaiņa uz mūsdienīgākām un energoefektīvākām iekārtām būtu ļoti vēlams, taču arī dārgs un laikietilpīgs process, kas teātrim pašlaik nav pa kabatai. Toties, nomainot gaismekļus citās telpās, izdevās ietaupīt elektrību.

«Taču ekonomiskākas spuldzes uzlikšana problēmu atrisina tikai daļēji. Ja tā deg 24 stundas diennaktī, patēriņa samazinājums būs visai neliels. Tāpēc daudz runājām ar darbiniekiem par paradumu maiņu, atgādinājām, ka ierīces un apgaismojums jāizslēdz,» viņa stāsta. «Vietās, kur tas iespējams, piemēram, kāpņu telpās, salikām sensorus, kas automātiski ieslēdz un izslēdz gaismu, lai cilvēkiem nebūtu par to jādomā. Mums agrāk bija ierasts, ka izrādes laikā vestibilos paliek ieslēgtas gaismas. Tagad mēs atstājām tikai nelielu dežūrapgaismojumu, kas vajadzīgs, ja nu kādam rodas nepieciešamība pamest zāli. Garderobē un foajē uz izrādes laiku gaisma ir izslēgta.»

Jau 2019. gadā Evas vadībā ar Vides investīciju fonda atbalstu realizēts projekts, kurā aktieru individuālajiem mikrofoniem, ko tie lieto izrāžu laikā, tika iegādāti speciāli pielāgoti lādējami akumulatori. Iepriekš pēc katras izrādes palika pāri milzīgs daudzums pirkstiņbateriju, kas bija jāmet ārā. «Mūsdienu teātrī ļoti daudz izmanto galvas mikrofonus, un, lai priekšnesuma laikā nerastos problēmas, bija pieņemts pirms katras izrādes ielikt ierīcē pilnīgi jaunas baterijas. Neatkarīgi no tā, cik izlietotas ir iepriekšējās. Sanāca, ka gada laikā mēs teātrī nodevām atkritumos vairāk nekā 5000 bateriju, daudzas no tām pat nebija līdz galam iztērētas,» Eva skaidro. «Tagad pirms izrādes aktieris vai tehniskie darbinieki var pārbaudīt, cik pielādēts ir akumulators, un nomainīt vai uzlādēt to pēc vajadzības. Pagājuši pieci gadi, un tie joprojām turpina darboties, vēl neesmu dzirdējusi nekādas sūdzības. Tātad pa šo laiku neesam radījuši atkritumus 25 000 bateriju apmērā.»

Jātaupa ar mēru

Krista Pētersone.
Foto no personīgā arhīva

Mēs pašlaik dzīvojam elektrifikācijas laikmetā! «Kopējam pieprasījumam pēc tās patiesībā vajadzētu pieaugt, nevis samazināties,» saka vides organizācijas Zaļā brīvība atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone. «Tas tāpēc, ka no visa mūsu kopējā enerģijas patēriņa elektrību ir visvienkāršāk «zaļināt», tās iegūšanā izmantojot atjaunīgos resursus.» Tiesa, arī šajā jomā var rasties ilgtspējas problēmas. «Tomēr Latvijā, ja ierēķinām arī tos energoresursus, ko importējam, pat vairāk nekā 50% no enerģijas, ko patērējam, nāk no atjaunīgiem resursiem.» Turklāt Latvijā elektrības patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem Eiropā. Tas nesasniedz pat vienu megavatu gadā.

Dažādu elektroiekārtu darbināšana un apgaismojums, pēc Eurostat datiem, veido apmēram 20% no kopējā mājsaimniecību enerģijas patēriņa. Lauvas tiesu no tā veido apkure un ūdens sildīšana, stāsta Pētersone. 

«Vienmēr ir labi taupīt, un ir būtiski pievērst uzmanību enerģijas patēriņam, taču tam nav jārada spriedze. Tam, vai gaisma paliek ieslēgta vai ne, nav būtiskas ietekmes uz vidi, ņemot vērā, cik niecīgu daudzumu no kopējā enerģijas patēriņa tas veido,» stāsta Krista. Taču ir ieteicams pēc iespējas vairāk izmantot elektrību brīžos, kad tās cena biržā ir zemāka. Tas parasti sakrīt ar laiku, kad pieejama no atjaunīgiem resursiem iegūta elektrība. «Elektrība ir jātaupa, taču vienlaikus mums tā arvien vairāk un prasmīgāk jālieto, jo tas ir vienīgais veids, kā padarīt ilgtspējīgu visu energosistēmu.»