Kopš sāku strādāt par taksistu, esmu pamanījis interesantu lietu — es prasu naudu arī no tiem cilvēkiem, kas ar mani brauc liftā.
Mana mīlestība pret naudu ir pilnīgi nesavtīga. Es mīlu to vienkārši tāpēc, ka tā ir, un ceru, ka mēs nekad nešķirsimies.
Šodien sapratu, ka esmu musketieris — strādāju viens par visiem!
Savā dzīvē esmu paspējis strādāt gan fizisku, gan radošu darbu. Gan ar stingru, gan ar brīvu grafiku. Gan birojā, gan arī attālināti. Un esmu nonācis pie secinājuma, ka man vienkārši nepatīk strādāt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.