Rīgas Stradiņa universitāte šovasar ies pirmā latviešu anatoma Jēkaba Prīmaņa pēdās un pētīs piebaldzēnus. Nu jau ar 21. gadsimta metodēm
Pirmā vieta bija Kārļa Skalbes mājas Saulrieti Vecpiebalgā. Bet kur pats dižais dzejnieks? No krūmapakšas redzami zābaki. Modinājuši diendusā snaudošo dzejnieku, lai varētu viņu nomērīt. Tā antropoloģiskās ekspedīcijas ierašanos Vecpiebalgā pirms nepilniem 90 gadiem atmiņās apraksta neiroķirurgs Kārlis Arājs. Viņš kā latviešu pirmā anatoma Jēkaba Prīmaņa asistents pagājušā gadsimta 30. gados kopā ar citiem veica piebaldzēnu uzmērīšanu un anketēšanu.
Vasarā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora Jāņa Vētras vadībā notiks atkārtots Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts, bet tagad jau ar mūsdienu tehniskajām un digitālajām iespējām. Šoreiz tikai Piebalgā, taču, ja viss ritēs veiksmīgi, nākotnē līdzīgu apsekošanu varētu veikt arī citos reģionos, pieļauj Vētra.
Kas ir latvieši?
Ideja atkārtoti apsekot piebaldzēnus dzimusi RSU Anatomijas muzeja darbiniekiem, jo fondos glabājas veco ekspedīciju anketas ar unikālām ziņām par tā laika iedzīvotājiem.
Latvijas antropologi šādus pētījumus veica jau no 19. gadsimta vidus, daļa rezultātu ir publicēti, bet primārie dokumenti, tas ir, anketas, lielākoties nav saglabājušās. Anatomijas muzejā palikušas anketas tikai no astoņām ekspedīcijām, kas notika 30. gados, tajā skaitā Piebalgā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.