Kā uzburt uz grāmatām? • IR.lv

Kā uzburt uz grāmatām?

Lasīšana aizrauj visu Strazdu ģimeni — Aneti, Jāni, Laimu un Jēkabu, kurš bieži vien ne tikai šķirsta savas grāmatiņas, bet arī tēlo, ka lasa. Foto — Edgars Pohevičs
Ilze Šķietniece

Skolēnu lasītprasme pasliktinās. 20 gadu laikā no 5. vietas pētījuma PIRLS dalībvalstu vidū esam nokrituši līdz 23. Kā veicināt lasītprasmes apguvi, un kāpēc tas vispār ir svarīgi?

Vienīgā vērtība

Kā tu panāc, ka tavs bērns lasa? Tas ir viens no jautājumiem, ko divu bērnu mammai, liepājniecei Anetei Strazdai bieži uzdod, redzot sociālajā tīklā Instagram publicētās ģimenes fotogrāfijas. Mājās bieži vien izskatās kā lasītāju klubiņā. «Es paņemu savu grāmatu, Laima savu, un arī Jēkabs šķirsta savas grāmatiņas.» Lasa arī Anetes vīrs Jānis. Viņš ir mūziķis, viņa — restorāna Parka paviljons vadītāja.

Kāpēc astoņus gadus vecā Laima un četrus gadus jaunākais Jēkabs ir kā uzburti uz grāmatām? «Ļoti vienkārši — lasu pati, neļauju ieslēgt televizoru un nedodu telefonu,» viņa dalās ar savu lasītprasmes veicināšanas recepti. Un pasmaida: «Es esmu vecmodīga, un man ir paniskas bailes no pasaules digitalizācijas. Spītīgi turos pie grāmatām kā pie vērtībām.» Šī atziņa nāk no pašas ģimenes, kur lieli lasītāji bija gan vecāki, gan vecvecāki. Kad reiz bērnībā jautāja, kāpēc dzīvojamajā istabā pilni plaukti ar grāmatām, mamma atbildēja — tas ir vienīgais pasaulē, ko vērts uzkrāt. Tagad arī pašai grāmatu pilni plaukti. Vīrs reizēm smejoties, ka šito meiteni droši var vest gar kurpju un apģērbu veikaliem — tie viņu neinteresē. Bet grāmatnīcā gan bieži «paslīd roka».

Kad piedzima vecākā meita, vīrs Anetei nopirka grāmatu turētāju, ko piestiprināt pie ratiem, līdzīgi kā kafijas krūžu turētāju. Tas ļāva pastaigas apvienot ar lasīšanu. Mājās lasīja priekšā Laimai, kaut viņa bija tikai zīdainis un teksta jēgu neuztvēra. Toties klausījās balss intonācijā, pierada pie valodas. Anete atzīstas, ka tolaik mēdza apvienot lietderīgo ar patīkamo un izvēlējās grāmatas, kuras interesē pašu. Vēlāk, protams, kopā šķirstīja, rādīja un lasīja bērniem paredzētus izdevumus. Jau pusotra gada vecumā meitene runāja pilnos teikumos, bet četrarpus gados iemācījās lasīt.

Pēc tam regulāri nācās uzklausīt grūti izprotamus bērnudārza audzinātāju komentārus. Viņas norādīja, ka Laimai, salīdzinot ar grupiņas biedriem, ir «pārāk plaša domāšana» un tādēļ grūti iejusties kolektīvā. Piemēram, kad viņa kādu meitenīti, kam katra zeķe savā krāsā, salīdzinājusi ar Pepiju Garzeķi, pārējie nav sapratuši, par ko vispār runa.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu