Latvijas Universitātes jaunievēlētais rektors Gundars Bērziņš izvēlējies vairākus mērķus, lai augstskola pasaules reitingos atkal būtu labāko pirmajā tūkstotī
Uz Universitātes akmens kāpnēm Raiņa bulvārī eju garām diviem studentiem — ir jauka, silta diena, viņi atgūlušies, abiem blakus ūdens pudeles. Ko jūs gaidāt no jaunā rektora, vaicāju. «Neko,» atbild meitene, saulītē piemiegusi acis. Esot sajūta, ka notikušais uz viņiem neattiecas un dzīvi neietekmēs.
Citās domās kā saulītē dusošie studenti par jaunievēlēto rektoru ir cilvēki, kuri viņu labi pazīst un gadiem strādājuši kopā akadēmiskajās institūcijās. Piedāvājot izteikties anonīmi, pirms intervijas aptaujāju vairākus Bērziņa pazinējus — sacīju, ka vēlos saprast arī jaunā rektora ēnas puses. Atsauksmes saņēmu labas. Ekonomistu, ilggadīgo LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu raksturoja kā cilvēku, kurš ir labs menedžeris un spēj ieviest pārmaiņas — to Bērziņš pierādījis, no haosa un lejupslīdes savulaik izvelkot fakultāti. Tomēr pazinēji arī uzsvēra, ka ir svarīgi, kādu komandu jaunais rektors izvēlēsies, it īpaši — prorektoru zinātnes jautājumos.
Gundaru Bērziņu par LU rektoru ievēlēja 1. martā vēlēšanu otrajā kārtā, viņš apsteidza otru kandidāti — profesori Signi Bāliņu. Jaunais rektors stāsies amatā 27. martā.
Intervijā Bērziņš ir atklāts, laipns, un tas nešķiet uzspēlēts gājiens. Bieži neuzkrītoši paraugās pulkstenī, līdz pavaicāju, vai atlicis maz laika sarunai? «Nē», viņš pasmaida, «skatos, ka man visu laiku zvana.» Par gadžetiem viņš ir uz viena viļņa ar studentiem!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.