Skatuves un dzīves puzlē • IR.lv

Skatuves un dzīves puzlē

Igors Šelegovskis. Foto — Reinis Hofmanis
Agnese Meiere

Jaunajā seriālā Padomju džinsi VDK aģentu spēlējošais Nacionālā teātra aktieris Igors Šelegovskis (31) stāsta, kā teātris, draudzība un paša spēks palīdz izkārpīties no dvēseliskiem pārdzīvojumiem

Kamēr fotogrāfs uzliek aparatūru, Igors gaida ar nenosakāmu izteiksmi sejā un uz krūtīm sakrustotām rokām. «Saki, kā ir spēlēt pilnīgu kretīnu?» pavaicāju. Runāju par VDK aģenta Māra Trektera lomu šonedēļ uz kinoekrāniem nonākušajā seriālā Padomju džinsi. Aktiera spēlētais Māris ir prasmīgs manipulators, kurš apguvis māku šantažēt cilvēkus. Un dara visu, lai izsistos. «Māris vienkārši meklēja atzinību, jo bija bārenis. Gandrīz kā es…» savu varoni attaisno aktieris.

Igors padomju laiku nav piedzīvojis, taču saka: «Mums ir daudz atgādinātāju par šo laiku — gan cilvēki, kas par to runā, gan arī dažādas mākslas formas, kas to atsauc atmiņā. Tāpēc dažkārt ir sajūta, ka esmu tur bijis.» Tomēr galvenais, kam viņš koncentrējies, — lai uz ekrāna patiesi un saprotami iedzīvinātu VDK aģentu. «Lai gan esam atspoguļojuši 70. gadu beigas, seriāls tomēr ir svaigs, it kā notiktu šodien, it kā padomju laiki būtu šodien.» Tepat blakus taču esot tādi paši cilvēki — gan kā dumpinieks Renārs, kuru filmā attēlo Kārlis Arnolds Avots, gan kā Igora spēlētais Māris.

Vai aktieris tic, ka katram cilvēkam ir savs iemesls, kāpēc viņš kļūst par kretīnu? Par tādu, kurš nodod cilvēciskas vērtības? «Jā, protams. Pilnīgi visam ir iemesls, cēlonis. Un visbiežāk jau mēs, līdzcilvēki, esam par to atbildīgi, pat ja ar aci tas nav redzams.» Igors to salīdzina ar zirnekļa tīklu vai tauriņefektu, kad vienu notikumu vai cilvēku iespaido kāds cits, un šī ķēde ir bezgalīga, «aiziet līdz cilvēkam, kas dzīvo kaut kur Āfrikā». Viņš saka — izkustini vienu smilšu graudiņu, un visa pasaule sašūpojas. 

Varonis, nevis sūds

Nu jau pieredzējušais teātra un kino aktieris Šelegovskis teātra kritiķu atzinību pirmoreiz izpelnījās 2015. gadā, vēl būdams Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas students. Toreiz Elmāra Seņkova izrādē Liesmojošā tumsa viņš nospēlēja vienu no neredzīgajiem zēniem Karlosu un saņēma skatuves mākslas festivāla Patriarha rudens labākā aktiera balvu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu