Jaunnedēļ kinoteātros sāks rādīt Lienes Lindes spēlfilmu Melnais samts. Režisore šo brīdi ļoti gaida — viņas pirmais pilnmetrāžas darbs, turklāt no ieceres līdz filmas nonākšanai uz ekrāniem ir pagājuši astoņi gadi
Filmu ir vērts gaidīt ar nepacietību. Režisores rūpīgie attiecību vērojumi un nereti asais, bet trāpīgais humors, ko redzēsim arī Melnajā samtā, jau ir greznojis Latvijas un starptautisko kino ainavu ar vairākām īsfilmām (piemēram, Četri mielasti un Septiņas neveikla seksa reizes, kas joprojām skatāmas portālos Filmas.lv un Tet.plus).
Lienes balss tikpat skaidri kā kino izskanējusi arī publicistikā — viņa vienlīdz brīvi spēj uzrakstīt gan personīgu un emocionāli prasīgu vēstījumu par sieviešu tiesībām nokaitētas sabiedriskās diskusijas krustugunīs, paust viedokli par sociālpolitiskajām aktualitātēm un izvīt humoristisku pārspriedumu par tik ikdienišķām pilsētnieku likstām kā nejauša telpaugu nobendēšana.
Mēs sarunājamies salīdzinoši klusā piektdienas pēcpusdienā filmas producenta birojā. Ironiski, bet abas, gluži kā filmas galvenā varone un tās neskaitāmie prototipi — radošo nozaru darbinieki —, tiekamies starp darbiem pie dažādiem kultūras projektiem.
Lienei šis bijis spraigs laiks, uz ekrāniem šogad iznāk ne tikai viņas debijas pilnmetrāžas spēlfilma Melnais samts, bet gaidāms arī seriāls Asistente, ko viņa veido kopā ar režisori un domubiedri Alisi Zariņu. Runājam gan par trīsdesmitgadnieku paaudzi un pieaugšanu deviņdesmitajos, gan par intensīvu darbu trauksmainā laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.