Karš Ukrainā. 103. nedēļas galvenie notikumi
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā atbrīvoja no amata Bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Valēriju Zalužniju. Viņa vietā iecelts ģenerālis Oleksandrs Sirskis. Drīz pēc tam Zelenskis par sauszemes spēku jauno komandieri iecēla Oleksandru Pavļuku. Lai kāpinātu aizsardzības spējas, Zelenskis valdībai uzdevis Bruņotajos spēkos izveidot bezpilota lidaparātu vienību.
ASV Senāts otrdien apstiprināja likumprojektu, kas paredz piešķirt Ukrainai 60 miljardu dolāru palīdzību. Par likumprojektu, kas paredz militāro palīdzību arī Izraēlai un Taivānai, balsoja 70 senatori, pret — 29. Gandrīz 20 republikāņi balsojumā pieslējās demokrātiem. Tomēr republikāņi Pārstāvju palātā, kuru vidū ir daudz Donalda Trampa atbalstītāju, draudējuši, ka likumprojektu neatbalstīs.
Krievija turpināja apšaudīt Ukrainas pilsētas. Pagājušajā nedēļā ar raķetēm un lidrobotiem tā uzbruka Kijivai, kur nogalināti trīs, bet Mikolajivā — viens cilvēks. Kijivā notriektas raķetes atlūzas sabojāja augstsprieguma līnijas, daļa pilsētas palika bez elektrības. Sestdienas naktī droni uzbruka Odesai un Harkivai, kur trāpīja degvielas uzpildes stacijā. Izcēlās plašs ugunsgrēks, nodega 15 mājas. Harkivā nogalināti septiņi cilvēki, to skaitā trīs bērni. Savukārt otrdien Dņiprā pēc Krievijas uzbrukuma evakuēja vienu slimnīcu un slēdza daļu skolu.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch paziņoja, ka Krievija uzbrukumā Mariupolei 2022. gadā nogalināja vismaz 8000 cilvēku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.