Karš Ukrainā. 102. nedēļas galvenie notikumi
Eiropas Savienības valstu līderi pagājušajā nedēļā nolēma nodrošināt Ukrainai ilgtermiņa atbalstu 50 miljardu eiro apmērā. Līdz šim šo vienošanos bija bloķējis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Finanšu palīdzību Ukrainai ES plāno sākt izmaksāt jau martā.
27 ES dalībvalstu pārstāvji pagājušajā nedēļā vienojās par priekšlikumu izmantot iesaldēto Krievijas aktīvu ģenerēto peļņu, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē Euroclear.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien intervijā Itālijas raidsabiedrībai Rai1 teica, ka apsver bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija nomaiņu, kā arī valsts vadības restartu. Runas par prezidenta un armijas virspavēlnieka konfliktu ilgst jau vairākus mēnešus. Zelenskis atzina, ka frontē izveidojusies pata situācija, Ukrainai ir nepieciešami moderni tehniskie līdzekļi.
Krievija un Ukraina pagājušajā nedēļā apmainījās ar karagūstekņiem. Krievija apgalvo, ka katra puse atguvusi 195 karavīrus, bet Ukrainas prezidents paziņoja, ka atgūti 207 karavīri un civiliedzīvotāji. Kijiva apšauba, ka janvāra beigās Belgorodas tuvumā nokritušajā Krievijas lidmašīnā bija Ukrainas karagūstekņi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.