Valodnieki apstiprina jaunus vārdus, bet ikdienas valodā tie ne vienmēr ieietas, uzskata dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Viņaprāt, valstij vajadzētu celt valodas prestižu, un valodas noteicējiem nevis didaktiski mācīt, bet gan veidot ciešāku saikni ar valodas profesionāļiem
Kopš 30. janvāra pēcpusdienas laiks Latvijā pagājis dzirksteļojošā jaunvārdu darināšanā. Todien Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotajā aptaujā par gada jaunvārdu komisija izvēlējās «sāļviru», kam būtu jāaizvieto soļankas nosaukums. Ieteikums izraisīja šūmēšanos. Sociālajos tīklos daudzi metās radīt jaunus un amizantus vārdu savienojumus ierastu lietu apzīmēšanai. Viens no talantīgākajiem vārdu darinātājiem bija dzejnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš. Vietnē Facebook viņš ierakstīja: «Nākamajos gados šai komisijai noteikti būs darba pilnas rokas, pārdēvējot visus ārzemju izcelsmes ēdienus par latviskiem salikteņiem. Tas varētu būt apmēram šādi: borščs — biešvira, suši — rīsripa, makarūns — dārgcepums, kruasāns — tukšvidpīrāgs, mango — lieldzeltenplūme, avokado — sāļzaļbumbieris, tiramisu — baltputkakaosaldums, lazanja — kārtgaļpīrāgs, banāns — dzeltenputrdesa, karijs — pikantsāļgaļmērce, veģetārais karijs — pikantsāļbezgaļmērce.»
Ar dzejnieku tiekamies viņa centra dzīvoklī. Kārlis no lielas krūzes dzer kumelīšu tēju, man pagatavo aplejamo kafiju. Pusdienlaiks jau garām, tāpēc uz galda liekam ciemkukulī atnesto biezpiena ruleti. Vērdiņš nopūšas — visa diēta vējā.
Gribam parunāt par latviešu valodu, jaunvārdiem, valodas attīstību un nākotni. Kārlis ironizējot saka: «Slēdz nu iekšā savu skaņraksti un iedzer savu brūndziru!» Vēlāk attopos, ka vārdam «rulete» taču arī vajadzēja izgudrot jaunvārdu. Varbūt biezpiena satinplakanpīrāgs?
«No manas puses tas bija jociņš, paudu savu emocionālo attieksmi pret šādu jaunvārdu darināšanu,» saka dzejnieks. Šim jociņam esot vairāku gadu fons. «Esmu redzējis, ka bieži vien jaunvārdi, ko piedāvā kā nelabskanīgo ārzemju svešvārdu aizstājējus, arī ir nelabskanīgi.» Viņaprāt, daudzreiz mūsu valodnieki par labu jaunvārdu uzskata salikteņus, kas atspoguļo visu, no kā konkrētā lieta sastāv. «Beigās sanāk, ka angliskais vārds ir īsāks un labskanīgāks nekā sarežģītais vairākdaļu latviskais vārds,» novērojis dzejnieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.