Lai «inovācijas» nebūtu tikai atsperīgs vārds, ar kuru atšaudīties no jautājumiem par uzņēmuma nākotnes plāniem, bet praktiski izmantojams ceļa rādītājs attīstībai, šogad regulārā slejā aicinām dalīties pieredzē un padomos Līvu Pērkoni, inovāciju vadības uzņēmuma Helve līdzdibinātāju.
Mākslīgais intelekts šobrīd ir kā jaunākais darbinieks birojā — visi zina, ka viņš ir ieradies, bet vēl pilnībā nesaprot, kādas ir tā patiesās spējas. Tomēr esam tikai jaunas ēras sākumā. Lielākie ieguvēji būs tie, kuri mākslīgā intelekta iespējas saskatīs pirmie
Mēdz teikt, ka lielas inovācijas ietekmi novērtējam par augstu īstermiņā un par zemu ilgtermiņā. Šobrīd mākslīgais intelekts dominē ne tikai ziņu virsrakstos, bet arī Holivudā tapušajos apokalipses paredzējumos. Līdz ar to mēs kā sabiedrība neapzināti gaidām, ka jaunā tehnoloģija atnesīs milzīgas pārmaiņas uzreiz. Bet ja ne gluži apokaliptisku, tad vismaz zinātniskās fantastikas cienīgu scenāriju nepiepildīšanās var radīt vilšanās sajūtu.
Tomēr vēsture liecina, ka inovācijas vispirms pie mums atnāk lēni un pamazām, un tad pēkšņi — ļoti strauji. Dators, e-pasts un internets bija gandrīz nezināma tehnoloģija pirms 30 gadiem. Šodien tās ir pamatvajadzības, bez kurām nevaram iedomāties savu ikdienu. Attālinātais darbs likās neiedomājams pavisam nesen. Šobrīd tā jau ir norma.
Pagrieziena punkts
Un tā 2023. gada janvārī nišas tehnoloģija kļuva par plaši pielietotu inovāciju — OpenAI radīto ChatGPT divu mēnešu laikā sāka izmantot 100 miljoni cilvēku! Tas ir straujākais programmatūras popularitātes lēciens pasaules vēsturē. Tieši šis brīdis, manuprāt, apliecina, ka pavisam drīz mēs vairs nevarēsim iedomāties savu ikdienu arī bez mākslīgā intelekta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.