Jaunajai valdībai nebija nopietnu problēmu ar nākamā gada budžeta pieņemšanu — finanšu ministrs uz burkāna nepaklupa
Nedzirdējām nevienu ultimātu. Budžeta skatīšana Saeimā nepārvērtās ekstrēmā sporta veidā, kurā koalīcijas un opozīcijas komandas sacenstos, kurš var ilgāk izturēt bez miega. Valdība neatstāja naudas rezervi «deputātu kvotām», un tā arī zuda iespēja apspriest, cik kurš deputāts izsitis, lai spodrinātu savu tēlu. Pēc divām 12 stundas garām darba dienām ceturtdien un piektdien deputāti sestdienas rītā sarāva un trijās stundās izskatīja atlikušos 90 priekšlikumus. Varbūt arī tāpēc, ka plkst. 15 bija paredzēta Saeimas un Valsts policijas hokeja komandu draudzības spēle. Budžetu pieņēma ar 52 deputātu atbalstu, 27 balsoja pret.
Par spīti vai arī varbūt tieši pateicoties Evikas Siliņas (JV) jaunās valdības salīdzinoši nelielam vairākumam Saeimā, 2024. gada budžeta pieņemšanas process noritēja bez principiālām viedokļu sadursmēm vai koalīcijas partneru publiskas attiecību kārtošanas. Abi tradicionālie sāpju bērni — veselības aprūpe un izglītība — atrodas premjerministres partijas pārraudzībā, un tur kašķēšanās žurnālistu klātbūtnē nebija gaidāma, lai gan vēl svaigā atmiņā ir iepriekšējā premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) un veselības ministres Līgas Meņģelsones (Apvienotais saraksts) savstarpējie pārmetumi pavasarī, kad tika pieņemts šā gada budžets.
Vienu brīdi skaļi ieskanējās Dziesmusvētku diriģentu neapmierināto balsu koris par nozarei atvēlēto naudu, un kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie) nācās piedzīvot dažus nepatīkamus brīžus, taču koalīcija vienojās piešķirt papildus 1,22 miljonus eiro dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformai, vairāk nekā dubultojot 2023. gadā šim mērķim atvēlēto summu. Vēl 2,1 miljons eiro pieplūda teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojumam, un par rezultātu apmierinātību izteica Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore un vienlaikus Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas vadītāja Indra Lūkina, kas intervijā Latvijas Televīzijā atzina, ka «daudz kas ir panākts».
Tā sanāca, ka karstākās diskusijas sabiedriskajā telpā bija par tupeņiem, jēpīšiem un citiem «Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem». Šā gada beigās noslēdzas sešus gadus ilgušais «eksperiments» ar pazeminātu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi šai lauksaimniecības apakšnozarei, un vēl vasaras izskaņā šķita, ka koalīcija ļaus atgriezties standarta 21% likmei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.