Nav tirgus, ir tirdziņš

Vai vērienīgas vietējo mākslinieku izstādes pārdošanas pirms Ziemassvētkiem spēj aizpildīt neesošā laikmetīgās mākslas muzeja robu, apspriežam ar Purvīša balvas nominanti un galerijas Dom vadītāju Lieni Rumpi

Gada izskaņa mākslas mīļotājiem ir priecīgs laiks. Īpaši izveidotajās izstādēs iespējams iegādāties vietējo mākslinieku svaigāko veikumu, bet autoriem tā ir iespēja ne tikai nopelnīt, bet arī koncentrētā veidā atrādīt paveikto un salīdzināties kopējā mākslas ainā.

Ar Lieni tiekamies viņas izvēlētā vietā — kafejnīcā Gan Bei Rīgas centrā — vienā no tām ziemas dienām, kurās šķiet, ka saule tā arī nekad nav uzaususi. Pāri pilsētai pārklāts bieza sniega un pelēkas miglas kupols. Tomēr gleznotājai tik vērtīgo dienasgaismu ar pusdienām neesmu atņēmusi, jo viņas ražīgākais radošais periods ir vasara. Gan gaismas, gan izmaksu dēļ — ar mākslīgo apgaismojumu nodrošināt darbam nepieciešamos apstākļus būtu daudz dārgāk. «Es nevaru būt viena no tiem māksliniekiem, kuri iet katru dienu uz darbnīcu. Man ir atbildība gan par galeriju, ar ko pagaidām naudu nepelnu, gan naudas pelnīšanas lietas. Un tikai tad varu nodarboties ar savu profesiju,» stāsta Liene. Ziema ir projektu rakstīšanas, galerijas darba koordinēšanas un citu pienākumu laiks.

Šobrīd aktīvi rit darbs pie mākslas centra Zuzeum rīkotā mākslas tirgus Zandele iekārtošanas. Tajā Ģertrūdes ielas galerija Dom būs pārstāvēta līdzās citām mākslas telpām — 427, ISSP Galerija, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Look!, Tur_telpa, VV Foundation un citām. Agrāk tik vērienīga mākslas tirgus, kas apvienotu gan neatkarīgi strādājošos māksliniekus, gan nelielas galerijas, nav bijis. «Nav bijis art fair, kur tiešām būtu pieejama plaša vietējo mākslas telpu reprezentācija. No visiem vienlaikus.» Turklāt Zuzeum piedāvā arī kvalitatīvas, mākslas darbu eksponēšanai pielāgotas telpas un estētisku vidi, kas nav mazsvarīgi, domājot par darbu pārdošanu. Centram ir arī plašāks apmeklētāju loks un komanda, kas rūpējas gan par izstādes iekārtošanu, gan mārketingu — iespējas ir lielākas nekā atsevišķām galerijām, uzsver gleznotāja.

Jau daudzus gadus mākslas mīļotāji ieminuši taku arī uz Mākslas akadēmijas studentu tirdziņu Jarmarka, kas nu pārtapusi par Jaunmarku. Tomēr tas nesniedz priekšstatu par laikmetīgās mākslas ainu, uzsver gleznotāja, kura akadēmijā beigusi gan bakalaura, gan maģistra studiju programmu. Līdz šim tirdziņā bijusi demokrātiska pieeja — ļaujot pašiem studentiem brīvi izvēlēties gan darbus, ko pārdot, gan noteikt to cenu. Līdz arī to kopaina nav ne raksturojoša, ne vienmērīga. «Arī akadēmijas iekšienē bijis daudz sarunu par to, kā celt Jaunmarkas līmeni,» stāsta Rumpe. «Uz turieni nevar iet izglītoties par mākslas tirgus situāciju Latvijā, būs pilnīgi šizofrēnisks skatījums,» viņa pasmaida.