Siliņas valdība grib pielikt punktu ideoloģizētajai histērijai «par Stambulu»
Stambulas konvencijas ratificēšana Saeimas darba kārtībā ir vēsturisks notikums. Ja to ceturtdien izdosies ratificēt, ieguvumi sabiedrībai būs vismaz trejādi.
Pirmkārt, acīmredzami svarīgākais — Latvija būs apstiprinājusi starptautisku vienošanos par vardarbības novēršanu pret sievietēm. Eiropas Padome to pieņēma jau pirms divpadsmit, Latvija parakstīja pirms septiņiem gadiem, taču kopš tā laika bija ņēmusies ar to kā ar ideoloģiski pārkarsētu kartupeli un palikusi viena no dažām valstīm, kuras konvenciju vēl nav ratificējušas aiz līdzīgi ideoloģiskiem «kultūras kariem», kuriem nav sakara ar dokumenta burtu un garu.
(Konvenciju ir parakstījušas 45 no 46 EP dalībvalstīm, ir ratificējušas 37. Turcija pagājušogad paziņoja, ka izstājas no konvencijas, kad prezidents Erdogans bija sācis gatavoties vēlēšanām šopavasar kā ciets islāma vērtību sargātājs. Toties konvenciju pagājušogad ratificēja Ukraina un Lielbritānija, Čehijas valdība šovasar to atbalstīja un nosūtīja izskatīšanai parlamentam.)
Tāpēc, otrkārt, konvencijas ratificēšana atindētu politisko vidi no temata, kas bija kļuvis par prokremliskiem un «nacionāliem» politiķiem kopīgu karogu cīņā pret «sapujušo gejropu». (Tas nekas, ka kopā ar Putinu, jo šis, redz, zupu ēdot arī ar karoti, kā savas simpātijas pret Kremļa «konservatīvismu» aizbildina Raivis Dzintars.) Šis politikas surogāts un sabiedrības šķelšanas rīks vairs nebūtu nākamo vēlēšanu temats.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.