Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Kails kā no mātes miesām viņš svēra 95 kilo, bet ādas žaketē un zābakos, kuros tajā spirgtajā marta vakarā viņš ienāca bārā ar zelta piespraudi žaketes atlokā, jau tuvu simtam. Piespraudei bija lāpstas forma, un tā bija sievas dāvana no viņu jaunības laikiem, kad noskaidrojās, cik ļoti viņam patīk dārga paskata mantas. Viņš nebija izskatīgs, tomēr gaišās ādas, viļņaino matu, līdz spīdumam nopulēto nagu un makā blīvi satūcīto banknošu dēļ viņu gandrīz varēja par tādu noturēt.
Ieiedams Albatrosā, viņš apstājās durvīs un iztēlojās, kā viņa ķermenis piepilda ailu, dodams viesiem laiku uzmest acis un mēģināt uzminēt, kas viņš varētu būt. Mūzikas automātā, kas meta uz sejas krāsainu gaismu, skanēja Temptations, un pārītis sieviešu pie netālā galdiņa pacēla acis no saviem pasteļkrāsas martini — viena no viņām sūkāja no dzēriena izņemtu ķirsi.
Gandarīts viņš gāja iekšā. Hilda ar trauku dvieli slaucīja leti. Viņa izskatījās garlaikota, no ponijā apgriezto matu apakšas uzsmaidīja pie bāra sēdošo vīriešu trio, un no viņas krūšu dzīlēm izlauzās piemīlīgs smiekliņš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.