«Vai tu tici brīnumam?»
«Nē.»
«Žēl gan, jo ir vērts ticēt sev.»
Sarunājas divas draudzenes.
«Mans vīrs ir kļuvis par īstu despotu.»
«Kā tas izpaužas?»
«Agrāk viņš pieprasīja, lai pasniedzu kafiju gultā, bet tagad — lai nesu uz garāžu».
Kristiešu ģimenē.
Dēls: «Tēti, man drīz 18. Uzdāvināsi mašīnu?»
Tēvs: «Uzdāvināšu, ja izpildīsi trīs nosacījumus: skolā būs lieliskas atzīmes, katru svētdienu iesi ar mums kopā uz baznīcu un nogriezīsi garos matus.»
Pienāk 18. dzimšanas diena.
Tēvs: «Tavas sekmes ir lieliskas, tu ar mums ej uz baznīcu, bet matus tā arī neesi nogriezis, tāpēc nekādas mašīnas nebūs.»
Dēls: «Tēti! Mēs taču kopā ejam uz baznīcu, un tu esi redzējis, ka arī Jēzum bildēs ir ļoti gari mati!»
Tēvs: «Jā, bet arī viņš staigāja kājām!»
Es ticu citplanētiešu eksistencei, tāpēc vēlos iesūdzēt tiesā cilvēku, kurš man apgalvoja, ka nekādu citplanētiešu nav. Tā ir ticīgo jūtu aizskaršana!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.