Ar kādām metodēm sev tīkamāku padarīt darbu, ko dažādu iemeslu dēļ nav iespējams pamest
Izdegšana. «Klusā aiziešana» jeb quiet quitting. Lielais atlūgumu rakstīšanas bums jeb The Great Resignation fenomens. Gruzdoša neapmierinātība ar savu profesionālo situāciju un neziņa, kā to uzlabot. Šīs problēmas piemeklē neskaitāmus darba ņēmējus Latvijā un citviet pasaulē. Vai uzņēmumi un to personāla vadības speciālisti spēj palīdzēt darbiniekiem rast risinājumu, un kā abām pusēm vislabāk sadarboties?
Pēcpandēmijas darba tirgus
Salīdzinot ar pirmspandēmijas situāciju, neiesaistīto darbinieku skaits ir būtiski pieaudzis, noskaidrots analītikas un vadības konsultāciju uzņēmuma Gallup šā gada sākumā veiktā pētījumā par darbinieku iesaisti. «Neiesaistīts darbinieks ir tas, kurš nāk uz darbu un izpilda savus darba pienākumus, bet nesper ne pussolīti tālāk par absolūto minimumu, kas no viņa tiek prasīts,» raksturo Draugiem Group uzņēmuma Printful globālā personāla direktore Pārsla Baško. «Interesanti, ka šo darbinieku skaits pieaudzis uz iesaistīto darbinieku rēķina, kamēr aktīvi neapmierināto īpatsvars palicis līdzšinējais.»
Taču neapmierinātība visvairāk augusi starp salīdzinoši jauniem darbiniekiem vecuma grupā no 20 līdz 35 gadiem. Tā ir ekonomiski visaktīvākā sabiedrības daļa. «Tie ir darbinieki, kuri visvairāk vēlas augt un attīstīties, un es to redzu arī ikdienas praksē — cilvēki vairāk domā par karjeras attīstību un, šķiet, ir sapratuši, ka, ja viņi paši aktīvi nevirzīs savu karjeru un izaugsmi, visdrīzāk nekas nenotiks. Bet lielākā problēma ir tiešie vadītāji, kuri nereti nav līdz galam gatavi ar darbiniekiem runāt par izaugsmi, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvarošanu, kas tiem ir ļoti nozīmīga,» saka Baško. Turklāt tas nav viss — šādi jūtas arī katrs otrais vadītājs! Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē — palīdzēt vadības līmeņa darbiniekiem atjaunot savu darba sparu.
«Cilvēki nereti atzīst, ka ir noguruši no līdzšinējās darba vides, kur nesaņem nepieciešamo atbalstu no vadības un kolēģiem. Bieži arī vēlas pamēģināt kaut ko jaunu,» stāsta personālvadības eksperte. Tāpēc vidējais pieteikumu skaits uz katru vakanci aug. «Darbinieki aktīvi meklē jaunu darbu, taču ne vienmēr ir skaidri saprotama viņu motivācija,» viņa komentē. Cilvēks vienkārši ilgojas pēc pārmaiņām vai ir ieinteresēts konkrētajā pozīcijā? Pandēmijas laikā un pēc tās darba vidē notikušas lielas svārstības, kas daudziem likušas izvērtēt, kur ieguldīt savu laiku, zināšanas un nākotni — un kur drīzāk ne.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.