Vai tas ir joks? Šādu neticības un ironijas pilnu jautājumu acīmredzami briestošā Ukrainas kara priekšvakarā uzdeva politiķi Kijivā, kad Vācija pagājušā gada janvārī paziņoja par savu lēmumu atbalstīt Ukrainas armiju ar 5000 karavīru ķiveru piegādi. «Man trūkst vārdu,» teica Kijivas mērs Vitālijs Kličko. «Kas būs nākamais? Spilveni?»
Toreizējā Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta gan uzskatīja, ka, dāvinot ķiveres, «mēs sūtām skaidru sigālu: mēs esam jūsu pusē».
Taču šāds skaidrojums nepalīdzēja, tāpēc Ukrainas un Vācijas attiecībās iestājās sava veida aukstais karš. Lielākais politiskais saspīlējums tika piedzīvots pērn aprīlī, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atteicās uzņemt Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, kad uzreiz pēc okupantu atsišanas no Kijivas pievārtes uz Ukrainas galvaspilsētu paust solidaritāti steidzās citu valstu līderi.
Pāris mēnešus vēlāk uz Kijivu devās arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs, un vācu prese to raksturoja kā ļoti simbolisku un veiksmīgu vizīti. Vispirms tāpēc, ka Šolcs kā viens no vadošās ES valsts līderiem izteica skaidru atbalstu Ukrainas kandidatūrai ES.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.